Izstrādāta jauna Valsts aizsardzības koncepcija
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma prasībām, kas nosaka, ka katras Saeimas darbības otrajā gadā ir iesniedzama pārstrādāta Valsts aizsardzības koncepcija (VAK), Aizsardzības ministrija (AM) ir izstrādājusi jaunu šī dokumenta tekstu un sagatavojusi iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Īpatnējie konstitucionālie apstākļi, kuru laikā VAK ir sagatavota skatīšanai parlamentā, kas koncepcijas sagatavošanas periodā tika atlaists, ir iepriekš nepieredzēti, tāpēc nule kā ievēlētās 11. Saeimas darba grafiks un VAK izskatīšanas gaita pagaidām vēl ir grūti paredzama. Līdz ar to, esošais VAK teksts ir Aizsardzības ministrijas redzējums par valsts aizsardzības aktualitātēm un piedāvājums bruņoto spēku tālākajai attīstībai.
Jaunu VAK paredz ne tikai likums, bet arī aizvadīto četru gadu laikā mainījusies iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija. Latvija ir piedzīvojusi vienu no smagākajām ekonomiskajām lejupslīdēm pasaulē, kas ir atstājis iespaidu uz valsts aizsardzības darba plānošanu un organizēšanu, kā arī finanšu līdzekļu pieejamību. Šajā laikā ir veiktas nopietnas un efektīvas AM un NBS struktūras reformas, kas prasa arī jaunu atspoguļojumu plānošanas dokumentos. Pasaules kontekstā laikā kopš iepriekšējās VAK apstiprināšanas NATO ir akceptējusi jaunu Stratēģisko koncepciju, tāpat ir mainījušies vairāki ģeopolitiskie apstākļi eiroatlantiskās drošības telpā, piemēram, pirmo reizi jaunāko laiku Krievija (pēc PSRS sabrukuma) ir veikusi militāru agresiju pret suverēnu kaimiņvalsti, bet Ziemeļāfrikā jauno komunikācijas tehnoloģiju iespējas pavērušas ceļu iepriekš neredzētam protestu vilnim un vairāku autokrātisku režīmu krišanai.
Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo, 2008. gadā apstiprināto VAK, principiālās nostādnes nav būtiski mainījušās, koncepcijas projekts skaidri norāda, ka valsts aizsardzības pamatprincips ir iespējamo apdraudējuma īstenotāju atturēšana no militāras agresijas.
Līdzās stratēģiskajai partnerībai ar ASV un dalībai starptautiskajās misijās valsts aizsardzības uzdevumi paredz arī NBS spējas novērst un pārvarēt valsts apdraudējumu, kā arī garantēt pastāvošās valsts iekārtas kontinuitāti, teritorijas aizsardzību un iedzīvotāju drošību.
Šie uzdevumi tiks pildīti, nosakot tālākajos bruņoto spēku plānošanas dokumentos valsts minimālās pašaizsardzības spējas un dalību kolektīvās aizsardzības mehānismos. Piemēram, VAK tiek piedāvāts skaidri definēt arī NBS efektivitātes rādītājus, nosakot, ka piektā daļa NBS resursu tiek novirzīti attīstībai, savukārt, ne vairāk kā puse pieejamo resursu — NBS personāla izdevumiem. Šāda pieeja veicinās to, ka tiks saglabāta aizsardzības nozares reformu laikā iegūtā efektivitāte. Savukārt, lai pildītu savas saistības iepretim kolektīvai aizsardzībai, mūsu valsts līdz 2016. gadam NATO un Eiropas Savienības augstas gatavības spēkos apņemas nodrošināt 390 karavīru dalību. Šie mērķi ir sasniedzami, paredzot, ka NBS karavīru skaits nebūs lielāks par 5500, bet kopējais NBS skaitliskais sastāvs nepārsniegs 17 000.
Šogad pirmo reizi visā VAK tapšanas vēsturē Aizsardzības ministrija iespēju robežās organizēja diskusijas vairākās reģionālajās augstskolās, lai iesaistītu debatēs par valsts aizsardzību arī studentus un akadēmisko personālu. Lai paplašinātu sabiedrības pieejamību diskusijām, viena no tām tika translēta interneta tiešraidē. Tā kā šīs diskusijas notika vēl pirms oficiālais VAK teksts bija pabeigts un sagatavots iesniegšanai Saeimā, šo diskusiju galvenais mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar VAK pamatnostādnēm, kā arī ieklausīties sabiedrības viedokļos par valsts aizsardzības aktualitātēm. Diskusijās, kas notika Valmierā un Jelgavā, tika uzsvērts, ka viens no svarīgākajiem jaunās VAK principiem ir virzība uz dziļāku Baltijas valstu bruņoto spēku integrāciju. Šī tēze atsevišķos medijos ir kļūdaini transformēta kā ministrijas vēlme izveidot vienotu Baltijas valstu armiju.
Ir nepieciešams vēlreiz precizēt, ka VAK nerosina izveidot vienotu militāru struktūru Baltijas valstīs.
Vienlaikus ir jāatzīst, pēdējo gadu sekmīgā sadarbība dažādos aizsardzības projektos Baltijas valstīm ir pavērusi iespēju pārdomāt gan kopīgas bruņojuma un ekipējuma iegādes, gan praktiski veikt vienību sagatavošanu. Šādas rīcības ieguvumi būtu gan proporcionāli lētākās ekipējuma iegādes, gan līdzīgas bruņojuma kategorijas, kas savukārt ļautu vieglāk veikt karavīru apmācību un vienību spēju darboties kopā.
Vēl viens no jautājumiem, par ko tika aktīvi diskutēts VAK apspriešanā, — valsts budžeta līdzekļu nepieciešamība efektīvai valsts aizsardzības organizācijai esošajos drošības apstākļos.
Pat tad, ja koncepcijas projektā norādīts, ka apdraudējums mūsu valsts suverenitātei ir zems, valsts aizsardzība joprojām ir un paliek uzdevums, kas valstij un tās pilsoņiem ir jāīsteno jebkādā ekonomiska-jā situācijā. Protams, kļūstot par NATO dalībvalsti, mēs esam tiesīgi cerēt uz NATO līdzekļiem un iespējām jebkādas drošības krīzes risināšanā mūsu valstī, ja tāda situācija rastos. Tomēr, šīs iespējas nav atbrīvojušas mūs no to apņemšanos izpildes, ko esam solījuši saviem sabiedrotajiem, 2004. gadā kļūstot par alianses atbildīgu dalībvalsti. Izprotot valsts ekonomisko situāciju, sabiedrotie nekad nav izvirzījuši Latvijai kādas pārliekas un neizpildāmas prasības, tāpēc valsts aizsardzības finansējuma normalizēšana vispirms ir mūsu pašu interesēs – lai mūsu karavīri tiktu labi apgādāti, lai viņu dienestā būtu pietiekamas un saprātīgas sociālās garantijas, lai šis dienests būtu prestižs starp daudzām profesijām Latvijas darba tirgū.
Ne mazāk svarīgi ir arī turpmāk rūpēties, lai armija kā viens no Latvijas valstiskuma simboliem arvien baudītu augstu sabiedrības uzticību
un spētu palīdzēt iedzīvotājiem, kad vien tas viņiem būtu nepieciešams — kaut vai neitralizējot kara laiku munīciju, transportējot smagi slimos vai cietušos, kā arī sniedzot atbalstu jūras piekrastē problēmās nonākušiem kuģotājiem. Šīm vajadzībām VAK paredz mehānismu — pakāpeniski audzēt valsts aizsardzības izdevumus saskaņā ar valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem un piecu gadu laikā sasniegt aptuveni divu procentu robežu no valsts IKP. Lai arī kopējā tendence Eiropā ir satraucoša nevērība pret valstu aizsardzības izdevumiem, kas nozīmē, ka atšķirība starp ASV un Eiropas valstu aizsardzības izdevumiem ir sasniegusi patiesi dramatiskus apmērus (sk. grafiku), Latvijai nav jākļūst par to, kas šajā tendencē «lepni» iegulda savu artavu.
Drošība nav luksusa prece, ko valsts var atļauties tikai ekonomiski sekmīgos gados, tā ir valsts pastāvēšanas pamatvajadzība, bez kā nav iespējama politiska, sociāla un ekonomiska stabilitāte.
Bez drošības un stabilitātes sajūtas ir apšaubāma arī izkļūšana no krīzes un valsts uzplaukums, ko mūsu valsts pilsoņi pamatoti un ar lielām cerībām gaida.
Jaunā VAK tiks drīzumā iesniegta Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā, kur politiķiem jālemj, vai aizsardzības jautājumu risināšanā vēl arvien tiks piemēroti ekonomiskās krīzes pieņēmumi par nespēju piešķirt resursus valsts aizsardzības sistēmas attīstībai vai arī jaunā VAK kļūs par jaunu atspēriena punktu Latvijas karavīriem, viņu ģimenes locekļiem un visai mūsu sabiedrībai uz jaunu drošības un labklājības līmeni, lai arvien ar neizsīkstošu lepnumu varam runāt par mūsu karavīriem un viņu pūlēm Latvijas labā.
Airis Rikveilis,
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors.
Jānis Garisons,
Aizsardzības ministrijas politiskais direktors.