Pabriks: grozījumi likumprojektā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atbilst starptautisk

Latvijā
Sargs.lv

Pabriks: grozījumi likumprojektā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atbilst starptautiskajām tiesību normām

5.jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kā arī sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Civilās aizsardzības likumā.

 

Tiesību akti, kuru mērķis ir  nodrošināt nacionālo drošību, izstrādāti, pamatojoties uz AM sagatavoto koncepciju. Tie paredz nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un iedzīvotājus no apdraudējuma vai tā radītajām sekām. Ar izņēmuma stāvokli likumprojektā tiek saprasts īpašs tiesiskais režīms, pēc kura izsludināšanas tiek pieļauts likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

 

AM ir saņēmusi Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vēstuli, kurā paustas bažas par samērīguma principa ievērošanu minētajos tiesību aktos, nosakot plašsaziņas līdzekļiem ierobežojumus vai sankcijas pret tiem. „Dažādu darbību ierobežošana ārkārtas stāvokļa izsludināšanas laikā nav neparasta, taču tai ir jābūt samērīgai. Tomēr likumprojekta trešajā daļā paredzēts, ka izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinetam būtu tiesības kontrolēt mediju saturu un to darbību, nepieciešamības gadījumā tos bloķējot vai apturot to raidīšanu vai izdošanu, kā arī atslēgt interneta pakalpojumus. Šādi ierobežojumi apdraud cilvēktiesības un vārda un informācijas brīvību,” teikts LŽA vēstulē.

 

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot izmaiņas minētajos tiesību aktos, skaidro: "Apstākļos, kad pastāv reāls militārs apdraudējums valstij, ir pieļaujami demokrātijas ierobežojumi, jo izņēmuma stāvoklis valstī nav mēraukla demokrātiskajām brīvībām.

Ja valsts atrodas kara stāvoklī vai ir uz iznīcības robežas, tad mediji var tikt izmantoti pret šo valsti, un arī demokrātiskajām valstīm ir jāprot aizstāvēt sava neatkarība un demokrātija. 

 

Vēlos uzsvērt, ka likumā tiek runāts tikai par tādām situācijām, kad pastāv reāls apdraudējums valstij, un ierobežojumi nav attiecināmi normāliem dzīves apstākļiem. Esmu pārliecināts, ka šādi ierobežojumi ir adekvāti, jo tie atbilst gan Satversmei, gan arī starptautiskajām tiesību normām, un šāda veida iespējami ierobežojumi pastāv arī citās demokrātiskās valstīs visā Eiropas Savienībā un NATO."

 

AM noraida LŽA izteiktās bažas, jo likumprojektā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” ir skaidri definēts izņēmuma stāvoklis un tā izsludināšanas termiņš. Šāda režīma izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija vai pašvaldības dome. Likumprojekts noteic, kādas ir valdības tiesības īpašā režīma laikā, kā arī paredz Saeimas kompetenci izskatīt ārkārtas situācijas pamatotību.

 

Tiesību aktā veiktās izmaiņas atzinīgi vērtē arī AM politiskais direktors Jānis Garisons: „Jaunais likumprojekts, balstoties uz Satversmes 62. un 116.pantā noteikto, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo likumu "Par izņēmuma stāvokli", daudz precīzāk nosaka to, ka ierobežojumi ieviešami tikai gadījumos, kad ir apdraudēta valsts suverenitāte un teritoriālā integritāte. Vai vienkāršāk sakot, izņēmuma stāvokli Ministru kabinets var izsludināt tikai tad, kad ir apdraudēta Latvijas valsts pastāvēšana.

Tādēļ nav pamata runāt par nesamērīgu tiesību ierobežojumu šajā likumprojektā. Tas jau ir izšķirošais jautājums, cik gatavi esam nosargāt pašu dārgāko – Latvijas valstiskumu.

 

Vai šķietami īslaicīgu ērtību labā atkal neizlēmīgi prātosim, kuru ceļu izvēlēties, ja kādreiz pastāvot riskam  zaudēt suverenitāti, tiesības un brīvību, mums būtu jāizdara izvēles līdzīgi kā tas notika 1940.gadā?”

 

MK apstiprinātie grozījumi precizē arī atbildīgo amatpersonu un institūciju kompetenci, pilnvaras un lēmumu pieņemšanas procedūras militāra apdraudējuma gadījumā Latvijas Republikā, kā arī NATO - veicot konsultācijas par to dalībvalstu kolektīvo aizsardzību (5.panta aktivizācijas apspriešanu paredzēts veikt Nacionālās drošības padomes ietvaros). Vienlaicīgi veikti grozījumi Elektronisko plašsaziņas likumā un Veterinārmedicīnas likumā, precizējot tās tiesību normas, kas atsaucas uz ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

 

Dalies ar šo ziņu