Latgales karavīri apgūst zināšanas militārajās mācībās ziemas apstākļos

Militārās mācības
Sargs.lv
3F11C49D289F4A27A0A1CF23162B751D.jpg

Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīri Lūznavā veica izdzīvošanas apmācību ziemas apstākļos. Mācību laikā karavīri apguva nepieciešamās zināšanas individuālā līmenī, lai spētu izdzīvot ne tikai  ziemas apstākļos, bet arī uzturētu savas kaujas spējas un varētu veikt uzdotos kaujas uzdevumus.

Latgales karavīri apgūst zināšanas militārajās mācībās ziemas apstākļos

“Izdzīvošanas jeb ziemas kurss tika sadalīts divās daļās un notika divas nedēļas. Pirmajā daļā karavīri apguva teorētiskās un praktiskās iemaņas.. Šajā posmā karavīri apguva primārās pamatiemaņas – kā pareizi ģērbties, kā izveidot guļvietu ziemas apstākļos, kā iegūt uguni, kā to pareizi iekurt un uzturēt. Tika apgūtas pamatiemaņas slēpošanas tehnikā, kā pārvietoties, kā rīkoties, kad cilvēks ir sasvīdis – kurā brīdi ir jāmaina apģērbs. Un, protams, kā rīkoties, ja cilvēks kaut kādu apstākļu dēļ ir kļuvis slapjš – viņam ir jānomaina šīs drēbes, cik ātri tas ir jādara un, kā jārīkojas pēc tam, ” stāsta Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona virsseržants Guntars Sīmanis.

“Otrajā daļā tika pārbaudītas iegūtās teorētiskās zināšanas. Karavīriem bija uzdoti taktiskie uzdevumi individuālā līmenī un instruktori, ieskaišu veidā, iegūtās zināšanas vērtēja. Piemēram, karavīriem jāpavada divas diennaktis ārā bez ugunskura, pareizi sagatavojot guļvietu, pareizi izvēlētā apģērbā, lai nerastos apsaldējumi un uzturētu savas kaujas spējas. Kā arī patstāvīgi jāiekur ugunskurs, tas jānotur un jāizmanto sev par labu, lai nekaitētu, ,” norāda virsseržants G. Sīmanis, “Šī izdzīvošanas kursa kulminācija bija ledū ielūšanas imitācija, veicot uzdevumu. Karavīri veica deviņu kilometru garu maršu ar slēpēm no savas bāzes vietas līdz Zosnas ezeram, kurā tika imitēta ielūšana ledū jeb izgrieztā āliņģī. Karavīriem formas tērpos bija jāiegremdējas un jāorientējas apstākļos, kuros viņi atrodas un jāizkļūst ārā no āliņģa, veicot nepieciešamās darbības. Viņiem bija jāpielieto iepriekš, pirmajā daļā, apgūtās zināšanas, lai saglabātu siltumu un varētu turpināt uzdevuma izpildi. Tas nozīmē – karavīriem bija jānoģērbjas, jāsagatavo jaunas drēbes, jāsapako slapjās, jāsagatavo ekipējums, jāuztur sevi siltumā, visu laiku kustoties. Pēc ielūšanas ledū,  jāpabeidz uzdotais uzdevums un jāveic deviņu kilometru garais maršs atpakaļ. Karavīram nav svarīgi tikai izdzīvot, bet arī ir jāspēj veikt uzdevums pēc šādām ekstrēmām un negaidītām situācijām. ”

Kā vislielākās grūtības, veicot šādus uzdevumus, virsseržants G. Sīmanis norāda mainīgos apstākļus, “Grūtākais karavīram ir mainīgie apstākļi. Piemēram, ja karavīrs slēpo – viņš sasilst, viņam fiziski nav grūti un viņš jūtas komfortabli – ķermenis ir uzsilis. Grūtības sākas tajā brīdī, kad ķermenis sāk atdzist, piemēram, viņam stacionāri jāatrodas postenī mežā un viņš nevar kustēties. Viņam , pirmkārt, psiholoģiski ir jāaptver šis nosalšanas faktors un aukstumā, kad vēl rodas ekstremāli apstākļi, jāturpina domāt un saprast, kā rīkoties, kā ģērbties, ko mainīt, ko darīt, lai saglabātu siltumu – tas ir izaicinājums.”

“Karavīri šīs zināšanas atkārto katru gadu. Izdzīvošanas treniņš ziemas apstākļos ir ciklisks. Katru gadu jaunie karavīri šo treniņu iet pirmo reizi, bet vecie – otro, trešo un ceturto, jo šīs zināšanas ikdienā netiek apgūtas, tā ir tāda kā muskuļu atmiņa un sava veida taktika. Tā ir citādāka taktika - kā uzvesties mežā, kā pārvietoties ar slēpēm un tā tālāk. Šīs zināšanas katru gadu ir jāatjauno. Tīri psiholoģiski – ja to dara pirmo reizi, tas ir kā piedzīvojums un ir viegli saņemties, bet darot to ik gadu ilgtermiņā, tā ir psiholoģiska noturība. Karavīram ir jāspēj ilgtermiņā būt psiholoģiski noturīgam, ” tā virsseržants G. Sīmanis.

Dalies ar šo ziņu