Sakarnieks: no vīra ar rāciju līdz moderno tehnoloģiju ekspertam

Viedoklis
Taivo Trams

A0BBF3B8470E431787613D2ED85CE918.jpg

Mēdz teikt, ka pati vērtīgākā valūta ir informācija. Militārajā jomā šis teiciens ir vairāk nekā patiess — bez zināša­-nām par pretinieku, tā pārvietošanos, resursiem un nodomiem cerēt uz uzvaru ir bezjēdzīgi. Šīs zināšanas nodrošina sakarnieki, kas mūsdienās jau sen vairs nav tikai vīri ar rāciju uz muguras. Par mūsdienu sakaru un informācijas apmaiņas nozīmi bruņo­tajos spēkos, kā arī iespējām kļūt par šīs interesantās un tehno­­loģiski attīstītās jomas pārstāvi stāsta Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Sakaru un informācijas sistēmu departamenta (J-6) priekšnieks pulkvežleitnants Aleksandrs Holmanovs.

Sakarnieks: no vīra ar rāciju līdz moderno tehnoloģiju ekspertam

— Vai sakaru joma bija jūsu apzināta karjeras izvēle?

— Militārā karjera man sākās vēl 1996. gadā, kad iestājos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ko absolvēju 1999. gadā. Paralēli mācījos arī Rīgas Aviācijas universitātē, un ar to ir saistīta mana specialitāte un tālākā darbošanās Gaisa spēku informācijas centrā. Faktiski lielāko daļu savas karjeras esmu aizvadījis Gaisa spēkos, dienot dažādās vienībās. Pats lielākais izaicinājums toreiz bija Sakaru nodrošinājuma posma izveide 2006. gadā. Tagad visi sakarnieki no Gaisa spēkiem ir pārvietoti uz centralizēto vienību, taču Sakaru nodrošinājuma posms strādā jo­projām un pārvalda visas sakaru sistēmas Gaisa spēkos. Dienot Gaisa spēkos, viens no galvenajiem uzdevumiem bija BALTNET projekta izveide. Arī šis tīkls joprojām darbojas.

Savu dienestu Gaisa spēkos noslēdzu Lielvārdes bāzē, piedalījos arī Gaisa operācijas centra projekta izveidē, plānojot telpas, kurās uzstādīta sakaru aparatūra. 2010. gadā mani nosūtīja papildināt zināšanas uz Baltijas aizsardzības koledžu Tartu, pēc tam biju J-6 Drošības daļas priekšnieks, bet vēl pēc diviem gadiem kā plānošanas virsnieks tiku nosūtīts uz ­NATO centrālo mītni SHAPE Monsā. Aizsardzības ministrijā esmu no 2016. gada,  no pagājušā gada augusta — J-6 departamenta priekšnieks.

— Ko mūsdienu militārajā jomā īsti nozīmē sakaru un informācijas speciālists?

— Runājot par sakaru un informācijas sistēmām, mums noteikti nav jādomā tikai par Sauszemes spēkiem. Sakaru sistēmu lietojums ir universāls, neviens spēka veids, neviena vienība mūsdienās bez tām nespēj pastāvēt. Būtībā sakaru specialitāte ir pati svarīgākā kaujas nodrošinājuma joma, jo tā nodrošina iespēju saprast komplekso kaujas vidi. Tieši šīs jomas speciālisti nodrošina pastāvīgu komunikāciju starp vienībām, nodod aktuālās ziņas. Neviens komandieris taču nevar pieņemt lēmumu, ja nezina aktuālo situāciju. Gaisa spēkos ir termins «pārākums gaisā» — es gribētu to attiecināt arī uz sakaru jomu. Jo tas, kurš uzzina pirmais un zina vairāk, var arī ātrāk lemt, un šī lielā priekšrocība kaujas apstākļos ļauj manipulēt arī stiprāku pretinieku.

— Arī pats informācijas jēdziens ir fundamentāli mainījies.

— Kā zinām, tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Tas rada gan priekšrocības, gan arī draudus. Viens no lielākajiem draudiem noteikti ir fizisko informācijas nesēju lomas samazināšanās, pieaugot bezvadu risinājumu klāstam. Līdz ar to, ja pretiniekam ir labas tehniskās spējas, tas var diezgan būtiski ietekmēt sakaru līdzekļu darbību. Šodien mēs jau varam runāt par elektronisko karadarbību kā jaunu virzienu militārajā jomā. Taču arī šiem draudiem var pretoties — galvenais ir apzināt kritiskākos punktus un atbilstoši sagatavot nepieciešamo ekipējumu un apmācīt personālu.

— Tas noteikti prasa jaunu pieeju darbam ar informāciju?

— Jā, šie jaunie virzieni mums tagad ir kļuvuši ļoti nozīmīgi, īpaši pēc Ukrainas notikumiem. Agrāk dzīve bija vienkāršāka — rūpējāmies tikai par sakaru nodrošināšanu, tagad klāt nāk arī kiberaizsardzība. Jāapzinās, ka jebkurš tīkls ir uzlaužams, un īpaši tas jāņem vērā, zinot, ka militārajiem mērķiem tiek izmantota arī civilā infrastruktūra.

Sakaru un informācijas tehnoloģiju attīstības tendences ir mainījušās uz apjomīgas un komerciāli pievilcīgas programmatūras vai risinājumu izmantošanu — tie ir, piemēram, publiski pieejamie tīkli ar 4G, mākoņtehnoloģijas utt. Ikdienā publiskās infrastruktūras tiek izmantotas arī militārajiem mērķiem — tas ir lētāk un efektīvāk. Tajā pašā laikā plašā saskare ar šiem risinājumiem var radīt nepareizu priekšstatu par militāro risinājumu izmantošanas iespējām šajā vidē, īpaši, ja nepieciešams operāciju laikā ātri pieņemt lēmumus. Militārajiem sakariem ir sava specifika — galvenokārt jau tādēļ, ka tie ir vairāk orientēti uz autonomu darbību, tiem jāstrādā arī krīzes situācijā. Līdz ar to tikai uz civilajiem risinājumiem paļauties nevar, ir jāveido pašiem savas sistēmas. Faktiski te var runāt par divām sakaru un informācijas apmaiņas vidēm — administratīvo un operacionālo, un tām abām jābūt strikti atdalītām un spējīgām nepieciešamības gadījumā darboties autonomi.

— Cilvēks, kurš pats nav saistīts ar šo jomu, varētu apjukt no šīs risinājumu daudzveidības.

— Jā, cilvēkam no malas patiešām varētu šķist, ka mūsu specialitātē strādājošie tikai skraida pa mežu ar rāciju uz muguras (smejas). Tas galīgi neatbilst patiesībai — mūsu speciālisti strādā ar ļoti dažādām sakaru un informācijas sistēmām, un, kā jau teicu, darbs nebūt neaprobežojas tikai ar dienestu Sauszemes spēkos. Piemēram, Jūras spēkiem ir sava jūras novērošanas sistēma, kuģu militārās apziņošanas sistēmas, Gaisa spēkiem — «zeme–gaiss» radiostacijas, radaru informācijas sistēmas un daudz kas cits. Tā ir ļoti pievilcīga darbības joma arī sakarniekam ar civilo izglītību. Viens no nozīmīgākajiem mūsu specialitāšu virzieniem ir arī telekomunikācijas — satelītsakari, radiosakari, optiskie tīkli, radioreleju sistēmas utt.

— Sakarnieka darbs mūsdienās taču nesaistās tikai ar sēdēšanu pie datora?

— Protams, arī sakarniekiem ir iespēja piedalīties mācībās un citos aktīvā militārā dienesta procesos. Piemēram, 2016. gadā Zemessardzes sakarnieku vienība piedalījās mācībās «Anakonda 2016» Polijā, kas bija ļoti nozīmīgs pasākums, lai saprastu NATO izmantotās sakaru sistēmas un to, kā mums labāk attīstīt pašiem savas informācijas apmaiņas iespējas. Sakarnieki dodas arī misijās — pats esmu piedalījies sakaru sistēmas uzstādīšanā Afganistānā. Mūsu darbam bija ļoti labs novērtējums — mēs pierādījām, ka varam pastāvīgi veidot NATO savietojamas informācijas sistēmas ārpus Latvijas.

— Darbam ar modernajām tehnoloģijām noteikti vajadzīgi cilvēki ar specifiskām zināšanām?

— Personāla piesaiste un apmācīšana ir ārkārtīgi svarīga. Mums ir nepieciešamais finansējums, lai iegādātos vajadzīgo tehnisko nodrošinājumu, taču cilvēku nenopirksi, un tehnika patstāvīgi diemžēl nestrādā.

Diemžēl Latvijā eksakto zinību līmenis pazeminās — to ļoti spilgti apliecināja arī šī gada centralizēto eksāmenu rezultāti. Līdz ar to cerības uz bruņoto spēku iespējām saņemt labu, jau gatavu produktu no izglītības sistēmas ir, teiksim tā, ļoti optimistiskas. Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa pašlaik dienošo sakarnieku jau ir maksimālajā vecumā — tātad, ja nerūpēsimies par jauno speciālistu piesaisti, būs problēmas.

— Un kāds varētu būt risinājums?

— 2014. gadā Aizsardzības ministrijā tika apstiprināta koncepcija par virsnieku speciālistu un instruktoru speciālistu uzņemšanu un apmācību, kas ietver arī sakaru speciālistus. Koncepcijas būtība ir motivēt studentus orientēties savos karjeras meklējumos uz bruņotajos spēkos nepieciešamajām specialitātēm.

Pēc mūsu ieteikuma šogad koncepcijā tika veikti grozījumi — samazinātas prasības virsniekiem speciālistiem, ļaujot par tiem kļūt ne tikai maģistriem, bet arī bakalauriem. Pretējā gadījumā aizsardzības nozare nespētu konkurēt ar privāto sektoru, kur maģistriem paveras daudz plašākas iespējas. Mācību kurss nav ilgs, pretendentiem galvenais nosacījums — ir jābūt pabeigtām bakalaura studijām IT zinātnēs vai radioelektronikā. Jaunajam speciālistam pēc kursa pabeigšanas ir virsleitnanta pakāpe un garantēts dienests tikai ar sakariem, strādājot vienībās kā radiosakaru un IT sistēmu uzturētājam, komandiera padomniekam sakaru jautājumos un tamlīdzīgi.

— Kas varētu būt pati piemērotākā mērķauditorija, ko uzrunāt?

— 2017. gadā bruņoto spēku komandieris apstiprināja jaunu Nacionālo bruņoto spēku struktūru. Būtisks akcents tajā ir uzsvērtā nepieciešamība katrā Zemessardzes bataljonā un brigādes līmenī nodrošināt sakaru daļas ar virsniekiem speciālistiem. Tātad mums ir nopietni jādomā par personāla piesaisti, lai varētu izpildīt šo uzdevumu.

Viena no mūsu mērķauditorijām noteikti ir jaunieši, kuri studē mūs interesējošajās specialitātēs un uz Rīgu mācīties brauc no reģioniem. Ja viņi mācību laikā vēl nestrādā, tad militārā karjera ir lieliska iespēja, jo labi apmaksātu darbu bez prakses un pieredzes ātri atrast diez vai izdosies.

— Kas vēl iecerēts, lai nodrošinātu šo jomu ar vajadzīgajiem speciālistiem?

— Ideju ir daudz. Viens no variantiem ir izmantot mūsu labo sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Reizi gadā mēs sūtām vienu cilvēku uz ASV Sakaru korpusa kursiem Gordonā. No tiem Latvijā atgriežas jau karjeras virsnieks ar inženiertehnisko izglītību. Pašlaik mēs nespējam sagatavot mums vajadzīgos virsniekus pietiekamā skaitā, tātad šiem cilvēkiem, kas ārzemēs iegūst inženiertehnisko izglītību, varētu piedāvāt tālākā dienesta vietu Zemessardzes vienībās reģionos, kur viņi varētu nodot savas zināšanas tālāk.

Protams, nepieciešamās zināšanas mums ir iespēja apgūt arī Nacionālo bruņoto spēku Sakaru skolā, NATO Sakaru skolā Vācijā, arī Baltijas datoru akadēmijā. Iespēju ir daudz.

— Papildus visam minētajam — kādus vēl izaicinājumus var piedāvāt potenciālajiem sakarniekiem?

— Ļoti interesanta darba vide noteikti paveras Sakaru skolas komandvadības laboratorijā, kur notiek produktu testēšana pirms to nonākšanas operacionālajā vidē, tā teikt — pārbaude lauka apstākļos. Laboratorijas apstākļos notiek dažādu produktu (programmatūras un aparatūras) pārbaude, nosakot to lietojamību un efektivitāti. Kā zināms, dažkārt vēlmes un ambīcijas skrien pa priekšu mūsu reālajām vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Šīs tomēr ir tādas lietas, ar ko riskēt nedrīkst — produktam ir jāstrādā perfekti, jo lauka apstākļos tā pielāgošanai laika vairs nebūs.

— Ko sarunas noslēgumā jūs vēlētos teikt un uzsvērt, uzrunājot potenciālos sakarniekus?

— Es noteikti vēlreiz gribu uzsvērt — mēs ļoti gaidām jauniešus, kurus interesē modernās tehnoloģijas un sakaru un informācijas joma. Nacionālajos bruņotajos spēkos jūs noteikti atradīsiet interesantu un perspektīvu darba vietu atbilstoši savai specialitātei. Pagaidām vēl nevaram garantēt, ka šis darbs būs tuvu jūsu dzīvesvietai, taču nākotnē tā būs, jo mēs attīstīsim reģionālās sakaru vienības. Protams, jāņem vērā arī atalgojums, kas, kā jau intelektuālā darba darītājiem, ir konkurētspējīgs.  

Dalies ar šo ziņu