Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija pārliecinoši uzvar Nacionālo bruņoto spēku spartakiādē

29. jūnija rīts. Aizputes stadionā valda pacilāts noskaņojums. Un kā nu ne, tūlīt tiks atklāts gada gaidītākais sporta pasākums bruņotajos spēkos — Nacionālo bruņoto spēku spartakiāde. Spartakiādes mērķis ir veicināt fiziskās sagatavošanas un sporta attīstību bruņotajos spēkos, kā arī noskaidrot sportiskākās militārās vienības un labākos sportistus. Ik gadu spartakiādē dažādās disciplīnās sacenšas aptuveni 500 karavīri un zemessargi no visām bruņoto spēku vienībām.

«Sacentieties, bet esiet cēli, jo tikai godīgi iegūta uzvara var nest vislielāko gandarījumu,» veiksmīgus startus sacensību dalībniekiem lakoniski novēlēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš.

«Ikviens no mums, karavīriem, zemessargiem, var lepoties ar savu pienesumu bruņoto spēku kaujas spēju uzturēšanā, ko profesionāli esam apliecinājuši šajos sešos mēnešos gan militārajās mācībās, gan Latvijā uzņemot NATO kaujas grupu. Tāpēc spartakiāde ir iespēja parādīt, cik mēs esam fiziski aktīvi, spējīgi sacensties savā starpā un jautri pavadīt laiku kopā ar saviem atbalstītājiem un tuvajiem,» uzsvēra ģenerālmajors L. Kalniņš.

Vienību kopvērtējumā ar 34 punktiem 1. vietu šogad pārliecinoši izcīnīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) komanda, apsteidzot Militāro policiju, kas ieguva 45 punktus un izcīnīja 2. vietu. Savukārt 3. vietu spraigā cīņā ar 50 punktiem izcīnīja Zemessardzes 2. brigādes komanda.  Spartakiādes dalībnieki sacentās dažādās sporta disciplīnās — skriešanā, virves vilkšanā, šaušanā ar dienesta pistoli, militarizētajā stafetē, volejbolā, spēka un izturības daudzcīņā, šaušanā ar loku, pneimatiskajā šaušanā, minifutbolā un strītbolā.

— Aizvadīts viens no gada gaidītākajiem sporta notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kādi ir galvenie iespaidi un atziņas par šā gada spartakiādi?

Majors V. Graudiņš: — Pirmkārt, gribētu uzsvērt, ka spartakiādes norisei bijām izvēlējušies ļoti labu vietu. Viss bija ļoti pārskatāms, sasniedzams, kā arī ļoti kompakts  — gan dzīvošana, gan sacensību norises vietas. Otrs, ko noteikti gribētos uzsvērt — labie laika apstākļi. Var būt viss izplānots perfekti, līdz pēdējam sīkumam, tomēr šādos brīvdabas pasākumos tiem ir ļoti liela nozīme. Kad līst kā no spaiņa, tad visi ir nelaimīgi. Trešā pozitīvā atziņa ­—esam saņēmuši informāciju no sacensību dalībniekiem par to, kas bija labs, ieteikumus, kas būtu jāuzlabo. Arī mēs, organizatori, esam jau sanākuši kopā un izrunājuši, kā mēs spartakiādi varētu padarīt vēl labāku. Viens no secinājumiem — spartakiādē vairāk būtu jāiesaista karavīru ģimenes, kas pasākumu padarītu vēl saliedētāku. Protams, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru un nepārvērst spartakiādi tikai par brīvā laika pavadīšanas pasākumu.

Kaprālis E. Tarasovs: — Fiziskās sagatavošanas un sporta nodaļas pārziņā bija sacensību programmas plānošana, rezultātu apkopošana un sacensību koordinēšana ar tiesnešiem. Pateicoties labai sadarbībai ar Aizputes sporta metodiķi, varējām nodrošināt sacensības ar augsta līmeņa tiesnešiem. Priecē tas, ka nebija aizkavēšanās sacensību programmā, jo iepriekš nereti ir bijuši precedenti, ka vieni un tie paši sacensību dalībnieki vienlaikus piedalās vairākās disciplīnās, piemēram, volejbolā un strītbolā, un nepaspēj laikā ierasties uz nākamo spēli, un tad nākas svītrot ārā. Protams, būtiski bija labvēlīgie laika apstākļi — kad visā Latvijā lija trīs dienas, mums lija tikai pāris stundas.

Kapteinis S. Krastiņš: — Mans uzdevums bija koordinēt atklāšanas, noslēguma un apbalvošanas ceremonijas norisi, arī administratīvos jautājumus, tai skaitā iesaistīto institūciju sadarbību, piemēram, Militārās policijas un Zemessardzes iesaisti apsardzes jautājumu nodrošināšanā, Zemes­sardzes orķestra dalību spartakiādes atklāšanas ceremonijā, kā arī sacensību dalībnieku izmitināšanu. Varu teikt visatzinīgākos vārdus par veiksmīgo sadarbību starp bruņotajiem spēkiem un Aizputes novada pašvaldību. Mēs tiešām varam lepoties ar bruņotajiem spēkiem un mūsu atbalstītājiem. Aizputes iedzīvotājiem par spartakiādi bija liela interese — nāca gan skatīties, gan arī vēlāk, jau vakarā uz balli. Turklāt uzreiz pēc apbalvošanas sekoja aizputnieku sagādāts pārsteigums, kad vietējie pašdarbnieki un Aizputes deju grupa «Pulss» klātesošajiem sniedza priekšnesumu.  Ballē spēlēja LNAA grupa «Kurbads». Patīkami, ka mēs ar saviem resursiem spējam nodrošināt šāda līmeņa pasākumus.

Majors V. Graudiņš: — Interesanti, ka Aizputē ir spējuši saglabāt šautuvi, kur viss darbojas kā komplekss, ieskaitot to, ka var šaut ar dienesta ieroci — pistoli, kas ir neraksturīgi daudziem citiem novadiem. Līdzīgi sporta kompleksi ir Višķos un  Kandavā, bet sliktā stāvoklī, un tie nedarbojas kā Aizputē.  

Vienības bija nopietni strādājušas arī pie komandu vizuālā tēla — startēja pievilcīgās sporta formās ar logo un vienības nosaukumu. Spartakiādē esmu piedalījies, būdams kadets, tāpēc ir patīkami redzēt, kā esam auguši pa šiem gadiem, arī sporta inventāra ziņā — vienību komandas ir sagādājušas gan speciālus zābakus virves vilkšanai, gan sporta apģērbu. Priecē vadības pozitīvā attieksme pret sportu un izpratne, ka nevar ar vienu bumbu spēlēt visas sporta spēles, kā tas bija obligātā dienesta laikā. Vēlos pateikt paldies bruņoto spēku vienībām, kas atbalstīja spartakiādes organizēšanu — Medicīnas nodrošinājuma centram, Zemessardzes orķestrim, Militārajai policijai, Štāba bataljonam, arī zemessargiem, kuri atradās postenī.

— Ar ko šī spartakiāde bija atšķirīga no iepriekšējām?

Kaprālis E. Tarasovs: — Šogad vienību kopvērtējumā pārliecinoši uzvarēja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Iepriekšējos trīs gadus līderos bija Militārā policija. Kadeti uzvarēja vienā disciplīnā, tomēr viņu vidējais sniegums bija ļoti augsts, tādējādi viņi apsteidza Militāro policiju.

Majors V. Graudiņš: — Kadeti patīkami pārsteidza. Kad jaunie virsnieki būs vienībās, viņi būs tie, kuri veidos vienību komandas. Ar interesi vēroju arī sieviešu pludmales volejbolu, jo norisinājās ļoti azartiskas cīņas. Finālā LNAA komanda piekāpās mājiniecēm — Zemessardzes 4. brigādes komandai.

Kapteinis S. Krastiņš: — Šogad spartakiādē neiekļāvām graplingu, kas pērn bija viena no disciplīnām, un tas Latvijas armijas sporta vēsturē bija pirmo reizi. Šis tuvcīņas veids karavīrus ir tik ļoti aizrāvis, ka jau šoruden bruņotajos spēkos notiks graplinga čempionāts. Jāpiebilst, ka otro gadu spartakiādē bija pārstāvēta spēka un izturības daudzcīņa, kas pasaulē kļūst arvien populārāka. Jauniešiem un vidējai paaudzei patīk daudzpusīgi vingrinājumi, un šajā disciplīnā karavīriem un zemessargiem tiešām ir iespēja parādīt, cik labi viņi ir sagatavoti.

Kaprālis E. Tarasovs: — Divi Jūras spēku flotiles komandas pārstāvji parādīja ļoti labus rezultātus spēka un izturības daudzcīņā, līdz ar to komandu vērtējumā flotiles komanda ierindojās augstāk. Tomēr jāatzīst, ka atsevišķās disciplīnās, ja komandas spēka, izturības vai veiklības ziņā ir līdzvērtīgas, nereti rezultātu ietekmē mazākie sīkumi, piemēram, slīpums virves vilkšanā, izloze.

— Kādi bija galvenie ieteikumi no sacensību dalībniekiem, ko spartakiādē vajadzētu uzlabot vai mainīt?

Majors V. Graudiņš: — Ļoti aktuāls jautājums ir par laiku, kad notiek spartakiāde. Proti, par dienu skaitu un to, vai spartakiādei būtu jānotiek darba dienās vai brīvdienās. Spartakiādes veterāns atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš atzina, ka zemessargiem brīvdienas nemaz nav tik brīvas un būtu labi, ja arī turpmāk spartakiāde notiktu darba dienās — ceturtdienā, piektdienā. Vēl bija priekšlikumi sacensībās iekļaut disciplīnas, kas nebūtu tik sportiskas, piemēram, zābaka mešanu, koferu nešanu. Tomēr svarīgi ir saglabāt sportisko, saturisko daļu, lai būtu disciplīnas, vērtēšana un apbalvošana, nepārvēršot spartakiādi par brīvā laika pavadīšanu ar nestandarta sporta veidiem.

Kaprālis E. Tarasovs: — Militarizēto stafeti, kas ierasti notiek stadionā, plānojam organizēt apvidū, lai uzdevumi būtu tuvāki militārajai videi, piemēram, orientēšanās, mezglu siešana, šķēršļu pārvarēšana.

Majors V. Graudiņš: — Diskutējam, cik daudzās disciplīnās karavīram un zemessargam būtu jāpārstāv sava vienība, jo šobrīd, ja vienībā ir fiziski labi sagatavots karavīrs vai zemessargs, viņš no rīta līdz vēlam vakaram aktīvi startē sacensībās, kādas četrās vai piecās disciplīnās. Tā būtu iespēja nenoslogot labākos vienību sportistus un piesaistīt vairāk karavīru un zemessargu spartakiādei. Turklāt jāapzinās, ka dienesta specifika ir tāda, ka nevar 10 gadus gatavot vienu karavīru tikai strītbolam un domāt, ka uzvarēs. Tā nebūs, jo pēc četriem vai pieciem gadiem šis karavīrs rotēs uz citu vienību.

Kaprālis E. Tarasovs: — Turklāt, ja viens un tas pats karavīrs startē vairākās disciplīnās, ir liels risks, ka viņš nepaspēs tikt uz nākamo disciplīnu, piemēram, no virves vilkšanas uz volejbolu, un tad visi gaida. Tas ir ļoti apgrūtinoši ne tikai organizatoriem, bet visiem sacensību dalībniekiem.

— Nereti dzirdēts pretrunīgs viedoklis, ka spartakiādē nevajadzētu piedalīties profesionāliem sportistiem.

Majors V. Graudiņš: — Spartakiādē piedalījās Andrejs Rastorgujevs. Taču viņš ir karavīrs, dien Militārajā policijā, kur kā visiem karavīriem viņam ir dienesta pienākumi. Protams, katrs vienības komandieris uz sacensībām ņem labākos, pretējā gadījumā vienības komandierim būtu jāprasa, lai šahists sāk skriet. Jāatzīst, ka Andreja dalība trīs kilometru skrējienā piešķīra startam citu līmeni.

Kaprālis E. Tarasovs: — Katrs grib noskriet olimpisko spēļu dalībnieku. Ļoti pozitīvi, ka šādi cilvēki ir dienestā un pārstāv savu vienību.   

— Jūs pieminējāt karavīru ģimeņu iesaisti. Vai var gaidīt atsevišķas sporta disciplīnas ģimenēm?

Majors V. Graudiņš: — Ar sacensību galveno tiesnesi Eduardu Tarasovu runājām, ka svarīgi būtu uzsvērt militāro ievirzi. Piemēram, ģimenes locekļiem dodot iespēju izšaut ar lāzera iekārtu, ko esam piedāvājuši citos bruņoto spēku pasākumos, arī šaut ar pneimatisko šauteni. Dārgajām piepūšamajām atrakcijām, kas jau pieejamas daudzos pasākumos, spartakiādē noteikti nebūs īstā vieta. Tāpēc jādomā par citu formātu. Varam organizēt ģimenes stafetes, dažādus uzdevumus, kas saistīti ar mūsu valsts vēsturi, — izmantot tautasdziesmas, krustvārdu mīklas. Manuprāt, būtu vērtīgi, ja arī Rekrutēšanas un atlases centra speciālisti piedalītos spartakiādē, jo šī ir vienreizēja iespēja būt tuvāk sabiedrībai, aicināt dienēt bruņotajos spēkos. Arī karavīru ģimenēm tā būtu iespēja vairāk izprast dienesta specifiku, kopīgi pasportot, būt klāt apbalvošanā un pēc tam vakarā padejot zaļumballē.

— Kur spartakiāde notiks nākamgad, un cik ilgi notiek tās organizēšana?

Majors V. Graudiņš: — Plānots, ka tā  norisināsies Pilssalas stadionā Alūksnē. Šobrīd notiek stadiona labiekārtošana. Kājnieku skolas klātbūtne ir liels atbalsts, tādējādi tiek atrisināti vairāki loģistikas jautājumi saistībā ar dalībnieku izmitināšanu, ēdināšanu, sakariem, medicīnas nodrošinājumu, tai skaitā arī finansiālie jautājumi.

Kapteinis S. Krastiņš: — Darbs pie nākamās spartakiādes organizēšanas jau notiek. Tās norises laiki tiek koordinēti ar Alūksnes sporta metodiķiem un NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamentu. Nākamgad plānojam sacensībās iesaistīt arī Kanādas vadītās NATO paplašinātās kaujas grupas karavīrus, kuri dien Latvijā.

— Kādus sporta pasākumus šogad vēl varam gaidīt?

Majors V. Graudiņš: — NBS čempionātu volejbolā, futbolā, galda tenisā, arī graplingā. Protams, arī rudens krosu. Jau nākamgad par godu Latvijas simtgadei organizēsim Baltijas karavīru sporta spēles, kurās piedalīsies arī daudzi ārvalstu karavīri.