Haubices Rīgai

Tehnika un ekipējums
Roberts Canko un Saša Harolds, tulkojis Mārcis Gobiņš
4B84E8B170E5470B9BAAEFB87C97E4F3.jpg

Latvijas Aizsardzības ministrija pērk M-109 tipa haubices no Austrijas. Papildus no 2017. gada janvāra līdz augustam notiek Latvijas karavīru apmācība Austrijas bruņoto spēku 4. izlūku un artilērijas bataljonā Allentšteigas militārajā bāzē.

Haubices Rīgai

Aprīļa vidū Austrijas armijas Lihten­šteinas kazarmās Allentšteigā vēl putina sniegs. Garāžu vārti stāv plaši vaļā, pašgājēju haubices izbraukušas pagalmā. Motori rūc. Gaisā smaržo dīzeļa izplūdes gāzes, bet nav redzams neviens cilvēks. Te atveras viena M-109 A5Ö haubices lūka. No tās izkāpj karavīrs olīvzaļā ugunsdrošā kombinezonā. Tomēr viņš atšķiras no 4. mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem. Viņam pie uniformas ir netipiska uzšuve, uz kuras redzams nevis Austrijas, bet gan tam apbrīnojami līdzīgais Latvijas karogs.

Latvijas valdība saprašanās memorandā ar Austrijas valdību ir vienojusies par 47 M-109 sistēmu iegādi. Turklāt Austrijas puse arī piedāvājusi apmācīt Latvijas karavīrus darbā ar iegādājamo kaujas tehniku.

Latvijas karavīru apmācība notiek līdztekus parastajai Austrijas profesionālo karavīru apmācību programmai Nr. 2 Lihten­šteinas kazarmās Allentšteigā — Austrijas bruņoto spēku 4. izlūku un artilērijas bataljonā.

Šai armijas vienībai līdz ar to jātiek galā ar vairākiem jauniem izaicinājumiem.

Bataljona komandieris pulkvežleitnants (OF-4) Reinhards Lemps uzsver, cik svarīga ir laba apmācība. «Latvieši teica, ka ar haubici vien esot par maz — viņiem vajagot arī «vadītāja apliecību» šai kaujas tehnikai. Kad nopērkat automašīnu, jums īsi ierāda paneli — jau esat gatavs braukt. Bet ar kaujas tehniku nav vis tik vienkārši.» Līdz ar to bija skaidrs, ka pircējam vajadzīga vesela mācību programma, nevis tikai īsa aprīkojuma ierādīšana. Tikai tā var nodrošināt pareizu kaujas tehnikas lietošanu. Pēc apmācību pro­grammas Austrijā ar M-109 vēl daudz gadu varēs uzticami un droši kalpot Latvijas armijai. Tiklīdz bija noskaidrota vieta, kur mācības notiks, nākamais jautājums bija par šo mācību saturu.

Ieskats mācību programmā 

Virsleitnants (OF-1) Jānis Zvirgzds no Latvijas apstaigā haubici. Viņš uzrauga pēdējos priekšdarbus, lai pārliecinātos par kaujas tehnikas gatavību taktiskā uzdevuma izpildei. 19 apmācāmie Latvijas karavīri kopš 2017. gada janvāra aptuveni līdz ­augusta vidum kopā ar Austrijas armijas
4. mehanizētās kājnieku brigādes 4. izlūku un artilērijas bataljonu (AAB4/4) mīt Lihtenšteinas kazarmās.

Apmācība veidota, lai sasniegtu maksimālo efektivitāti. Tieši tā arī radās ideja par procesa piesaisti Austrijas bruņoto spēku profesionālo karavīru apmācībām. Projekta īstenošana tika uzticēta AAB4 sadarbībā ar Austrijas Militārās akadēmijas Artilērijas in­stitūtu, Armijas loģistikas skolas tehniskā dienesta institūtu un Armijas valodu institūtu (sagatavošanās posmā). Latvijas karavīri Austrijā tiek apmācīti šādās specialitātēs:

• haubiču vadītāji,
• haubices apkalpe,
• komandieri,
• uguns vadības centra apkalpe,
• šasijas (platformas) mehāniķi,
• ieroču (haubices  torņa) mehāniķi.

Apmācībai ir gan praktiskā, gan teorētiskā daļa, bet galvenais uzsvars ir tieši uz praktisko iemaņu apgūšanu. Piemēram, komandierim ir jāapgūt ar kaujas tehnikas izmantošanu saistītie uzdevumi gan nacionālo bruņoto spēku ietvaros, gan arī starptautiskās operācijās un miera apstākļos, kā arī jāprot apmācīt un vadīt komandierim padoto haubiču apkalpes. Lai sasniegtu šo mērķi, komandierim jāapgūst prasmes divos mācību moduļos.

Haubices komandiera mācību pro­gramma, 1. mācību modulis:

•  ieroču, aprīkojuma un specializētā apmācība,
•  militārā komandiera darba un taktiskā uzdevuma izpildes pamati,
•  kartogrāfija un apvidus novērtēšana,
•  drošības noteikumi, netiešā šaušana,
•  šaušanas apmācība un ballistika,
•  munīcijas apmācība,
•  uguns vadības sistēma,
•  haubices aprīkojums,
•  haubices noorientēšana dabā un uzdevumu izpilde.

Haubices komandiera mācību pro- gramma, 2. mācību modulis:

•  haubices komandiera darbs un taktiskā uzdevuma izpilde/organizatoriskā sadaļa,
•  kaujas operācijas vadība,
•  haubices apkalpes uzdevumi,
•  haubices komandiera darbs/vadīšanas uzdevumi,
•  haubices komandiera darbs un taktiskā uzdevuma izpilde,
•  netiešais uguns atbalsts — artilērijas vienības praktiskās mācības,
• netiešais uguns atbalsts — kaujas šaušana ar netiešā uguns atbalsta kaujas tehniku,
•  kaujas vienības uzdevumi tehniskās apkopes jomā.

Haubices taktiskā uzdevuma izpilde nav iedomājama bez uguns vadības centra. Uguns vadības centra apkalpe aprēķina vajadzīgo stobra pacēlumu, pagriezienu un papildlādiņa daudzumu, lai lādiņš trāpītu līdz pat 30 km tālā mērķī. Apmācībās īpašu uzsvaru liek uz uguns pavēles analogo aprēķināšanu, kas ir netiešās šaušanas tehnikas pamats.

Valodas barjeras pārvarētas 

Tāpat kā pārējie karavīri, arī virsleitnants Jānis Zvirgzds apmācībās Austrijā piedalās brīvprātīgi. Viņš lepojas ar to, ka ir viens no pirmajiem Latvijas armijas karavīriem, kurš mācās strādāt ar šo kaujas tehniku. M-109 A5Ö būs Latvijā smagākā kaujas tehnika ar lielāko iespējamo šāviena attālumu. J. Zvirgzdam kā virsniekam ir perfekti jāpārzina haubice, lai viņš pēc tam Latvijā spētu vadīt un apmācīt savus vīrus darbā ar to. Daudzas aprīkojuma detaļas haubices tornī ir izgatavotas no masīva tērauda — tās ātri vien spētu nocirst neuzmanīga karavīra pirkstu, tādēļ pret darbu tajā jāizturas rūpīgi un atbildīgi. Tā kā haubice spēj transportēt līdz pat 2,8 t munīcijas, no apkalpes tiek prasīta nemainīgi augsta uzmanības koncentrācija un precizitāte. Virsleitnants Jānis Zvirgzds jau ir beidzis tēmētāja, lādētāja un šāvēja apmācību, bet viņu vēl gaida komandiera apmācības bloks. Pret austriešu mācībspēkiem, kā arī pret sev padotajiem Latvijas kareivjiem viņš izturas ar vislielāko cieņu, un tāda attieksme raksturo arī kareivju savstarpējās attiecības. Visa komandiera un haubices apkalpes mācību pro- gramma tiek apgūta angļu valodā. Ņemot vērā, ka bez precīzas specializētās terminoloģijas pārzināšanas te neiztikt, tā nav pašsaprotama attieksme.

«Vissarežģītāk būs atrast visiem specializētajiem terminiem precīzu atbilstību latviešu valodā,» teic virsleitnants Jānis Zvirgzds. Jo īpaši tāpēc, ka pašreiz karavīru galvā visi termini ir ielāgoti angļu valodā.

AAB4 mācībspēki ir brīvprātīgie, kas jau pirms Latvijas karavīru ierašanās kopā ar Austrijas Armijas valodu institūtu gatavojās Latvijas karavīru apmācības vadīšanai angļu valodā. Ar mācību materiālu pārkopēšanu «Google Translator» lietotnē  nebija līdzēts. Gatavošanās darbā palīgā tika ņemti Austrijas armijas, NATO un ASV armijas reglamenti un instrukcijas, kā arī angļu valodā iznākoši militārie laikraksti un britu literatūra. Militāri tehniskiem un taktiskiem terminiem vācu valodā, kas ir Austrijas bruņoto spēku darba valoda, bija jāatrod atbilstība angļu valodā. Tas var nelikties pārāk sarežģīti, taču jāņem vērā, ka pat vāciski runājošo valstu Austrijas, Šveices un Vācijas militārā terminoloģija atšķiras. «Lai vadītu mācības nevis dzimtajā, bet svešvalodā, katram atsevišķam mācībspēkam jābūt gatavam darīt vairāk par to, kas parasti no viņa tiek prasīts,» skaidro mācību program-
mas vadītājs, Austrijas armijas 2. haubiču baterijas komandieris, kapteinis (OF-2) Matiass Vimmers, kas jau sākumā optimistiski raudzījās uz valodas barjeras pārvarēšanu. M. Vimmers drīzāk bažījās, vai izdosies mācību programmu izveidot atbilstīgu Latvijas karavīru zināšanu līmenim. Latvijas bruņotie spēki uz Austriju nosūtīja galvenokārt mīnmetējniekus. Kad kapteinis Vimmers to uzzināja, viņš saprata, ka Latvijas karavīri ieradīsies jau ar priekšzināšanām tādās jomās kā kartogrāfija, ieroči un smagie ložmetēji, un tas ļaus viņam uzreiz ķerties pie specializētās artilēristu apmācības.

Militāro apmācību reforma Austrijā

Līdz šim Austrijā profesionālo karavīru un komandieru apmācība notika militārajās mācību iestādēs. Taču pēc reformas šos uzdevumus tagad daļēji veic armijas brigādes (plašāk — Austrijas armijas laikrakstā «Truppendienst» Nr. 355, 1/2017, arī tiešsaistē: www.truppendienst.com).

Par mācību programmu kopumā atbild Austrijas Militārās akadēmijas artilērijas institūts. Institūts uzrauga, lai mācības, kas tagad nenotiek vairs tikai tā telpās, notiktu saskaņā ar reglamentu un mācību plāniem. Reformas rezultātā, protams, radušies arī jauni izaicinājumi. Akadēmija ir labi aprīkota ar telpām, un tās mācībspēki ir īpaši sagatavoti mācību procesa vadīšanai, ko nevar teikt par kaujas vienībām. Bet reformai ir arī savi plusi. AAB7 artilērijas vienība Feldbahā kopā ar AAB4 deva būtisku ieguldījumu «Combat Next Generation» uguns vadības sistēmas izstrādē izlūku un artilēristu vienībām («Truppendienst» Nr. 354, 4/2016, «Digital total vernetzt»). Tas ir vēl viens piemērs, kā kaujas vienības savu praktisko pieredzi ar moderno kaujas tehniku un aprīkojumu var nodot tālāk, atbalstot Militāro akadēmiju tās darbā pie noteikumu un instrukciju izstrādes.

Kaujas šaušana

Nulle grādu aukstums skujkoku mežā un mobilais apgaismojums Austrijas armijas poligonā Allentšteigā. Šeit 2. haubiču baterija pārlaida nakti, bet tagad pienācis laiks nojaukt teltis. Par munīciju atbildīgais virsnieks saviem vīriem gatavo lādiņus, uzspridzinātājus un papildlādiņus kaujas šaušanai. Kapteinis Matiass Vimmers jau vakar deva pavēles katram no saviem vīriem. Munīcijas punktā karavīri uz lādiņiem uzskrūvē uzspridzinātājus un savieto tos haubicē. Šodien paredzēts šaut ar dūmu, apgaismes un šķembu lādiņiem. Latvijas ka-
ravīru kustības šķiet pārdomātas un saskanīgas. Šādos brīžos vislabāk var novērtēt apmācībās apgūto.

Uguns vadības sistēmas apkalpe ieņem paredzēto vietu starp uguns pozīciju un mērķa zonu. Bezpilota lidaparāts, kura izmantošanu izlūkošanā patlaban testē Austrijas bruņotie spēki, pārlido mērķa zonu.

Latvijas armijas karavīrs uguns vadības centrā ar kaujas vadības sistēmas «Combat Next Generation» palīdzību pārliecinās, vai haubices atrodas tām paredzētajās pozīcijās. Neskatoties uz vismodernāko informācijas tehnoloģijas risinājumu pieejamību, Latvijas karavīrs izmanto viņam atvēlēto laiku, lai arī ar karšu un šablonu palīdzību pārbaudītu haubices apkalpei nododamos datus, jo arī modernā tehnika var kādreiz atteikt. Tādēļ uguns vadības centra apkalpei jāprot strādāt arī ar cirkuli, tabulām un rokas kalkulatoru. Latvijas karavīrs šos rīkus neizmanto pirmo reizi. Viņš ir viens no nedaudziem Latvijas karavīriem šajā ­vienībā, kurš iepriekš ir strādājis ar mīnmetēju. Austrijā apmācībā gūtās zināšanas karavīram no Latvijas palīdz paredzētajā laikā veikt visus aprēķinus, pa radiosakariem paziņot haubicēm un nodot pavēli ieņemt uguns pozīcijas. Drīz jau seko pati uguns pavēle, un artilērijas vienība atklāj uguni.

Apmācībās no sākuma līdz beigām piedalās arī divi Latvijas karavīri digitālās kamuflāžas kombinezonos — tiesa, ar atšķirīgu uzdevumu. Tā ir kaujas audiovizuālā grupa, kas aprīkota ar modernu video un foto aparatūru. Filmēšanas laikā labāko kadru iegūšanai viņi izpilda dažu labu visai akrobātisku vingrinājumu.

«Jo sliktāki laika apstākļi, jo labāki kadri,» priecīgi nosmej kaujas audiovizuālās grupas vīri. Vienības veidoto videomateriālu var apskatīt arī Austrijas armijas laikraksta «Truppendienst» mājaslapā.

Noslēdzoties apmācībām Austrijā, Latvijas karavīri spēs patstāvīgi pildīt savus pienākumus haubices apkalpē vai uguns vadības centrā, kā arī paši apmācīt padotos vīrus. Kādi organizatoriskie risinājumi tiks rasti — vai tiks izveidota artilērijas baterija, bataljons vai cita vienība — tas jau ir Latvijas bruņoto spēku kompetencē.

Savukārt Austrijas bruņotajiem spēkiem Latvijas kareivju apmācībā iegūtā pieredze noderēs kā pamats mācību sadarbības programmām arī nākotnē.

Dalies ar šo ziņu