12. janvārī parakstītais līgums par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības sadarbību aizsardzības jomā papildina Ziemeļatlantijas organizācijas līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA) vairākās nozīmīgās jomās, tai skaitā par infrastruktūras izmantošanu, ieceļošanu, transportlīdzekļu reģistrāciju, līgumu slēgšanu ar komersantiem.
Latvijas un ASV līgums par sadarbību aizsardzības jomā papildina regulējumu par sabiedroto klātesamību Latvijā
Piemēram, līgums nosaka kārtību, kādā ASV bruņotie spēki izmanto NBS infrastruktūru un veic infrastruktūras uzlabošanas darbus, kādā bruņotajiem spēkiem piederošās personas ieceļo Latvijā un ka Latvija atzīst ASV izdotus transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentus, kā arī atzīst autovadītāju apliecību, kā arī jebkādu citu profesionālo licenču derīgumu, savukārt ASV puse apņemas ievērot gaisa, jūras un ceļu satiksmes noteikumus.
Šobrīd ASV un citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā nosaka Ziemeļatlantijas organizācijas līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA). Līgums, kas tika parakstīts 1951. gadā un kuram Latvija pievienojās 2004. gadā, paredz, ka valstis divpusēji var slēgt papildus vienošanās, kas sīkāk regulētu bruņoto spēku statusu, atrodoties otras valsts teritorijā.
Kriminālās jurisdikcijas jautājumus pamatā nosaka NATO SOFA. Šis līgums papildus paredz, ka arī tādus noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti ārpus dienesta pienākumu pildīšanas, primāri izskatīs un sodu par to izdarīšanu piemēros ASV militārās iestādes. Vienlaicīgi Latvija saglabās tiesības realizēt kriminālo jurisdikciju, jo līgums paredz, ka Latvijai būtiskos gadījumos, Ģenerālprokuratūra var pieprasīt šādu lietu izskatīšanu. Attiecīgi likumprojekts, ar kuru tiek apstiprināts ASV līgums, ir papildināts ar nosacījumu, ka pie šādiem gadījumiem ir pieskaitāmi smagi un sevišķi smagi noziegumi, kā arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuros ir cietušais.
Ievērojot suverēnu valstu attiecību pamatprincipus, realizējot sadarbību aizsardzības jomā, tas ir, darbojoties Latvijas interesēs, ASV bruņoto spēku darbības oficiālām vajadzībām netiek apliktas ar nodokļiem, nodevām vai tamlīdzīgiem maksājumiem. Līgums paredz arī kārtību, kādā atbrīvojums no nodokļu samaksas tiks piemērots.
Latvijas valdības un ASV valdības līgums par sadarbību aizsardzības jomā attiecas uz ASV bruņoto spēku dalībniekiem (militāriem un civiliem), to apgādājamajiem un līgumdarbu izpildītājiem, ko nodarbina ASV armija, jo viņi ir piederoši pie bruņotajiem spēkiem kā to sastāvdaļa un nevar tikt skatīti atrauti.
Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir sākusi mācību operāciju „Atlantic Resolve”, tādējādi ar darbiem apliecinot, ka ir uzticams Latvijas partneris un ir gatavs sniegt atbalstu drošības stiprināšanā.
Šajā laikā regulāri ir notikušas mācības un vingrinājumi operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros, kurās kopīgi piedalījušies Latvijas un ASV karavīri. Tāpat Eiropas drošības atbalsta iniciatīvas ietvaros ASV ir sniegusi finansiālu ieguldījumu infrastruktūras uzlabošanas darbu veikšanai.
Pērn apstiprinot Valsts aizsardzības koncepciju, Saeima ir apliecinājusi Latvijas mērķi panākt ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.
2017. gada 10. janvārī likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā” tik apstiprināts Ministru kabinetā. 12.janvārī to parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita.