1. jūlijā Latvijas kontingents uzsāk dežūru Lielbritānijas vadītajā ES kaujas grupā, kurā piedalās arī Somija, Īrija, Lietuva un Zviedrija.
Latvijas kontingents uzsāk dežūru ES Kaujas grupā
ES Kaujas grupas Latvijas kontingents ir veidots uz 1. Zemessardzes novada bāzes piesaistot zemessargus no visiem Zemessardzes novadiem un tā pamatā ir kājnieku rota ar spējām pildīt uzdevumus daudznacionālā vidē. Latvijas kontingentu veido ap 100 karavīru un zemessargu, dienesta pienākumus pildot galvenokārt spēku aizsardzības rotā.
Latvijas kontingents ir sekmīgi pabeidzis apmācību, ir sertificēts un gatavs pildīt dienesta pienākumus. 2015. gada nogalē Zemessardze sāka gatavoties dalībai ES Kaujas grupā ar personālsastāva individuālo iemaņu atkārtošanu, savukārt 2016. gada sākumā tika uzsākta militāro iemaņu pilnveidošana darbībai nodaļas un vada sastāvā.
30. jūnijā Kuldīgā norisinājās ES Kaujas grupas dežūras uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā dalībniekus uzrunāja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. Pasākumā piedalījās arī 1. Zemessardzes novada komandieris pulkvedis Jānis Gailis un ES Kaujas grupas Latvijas rotas komandieris majors Viktors Kareckis.
Aizsardzības ministrs R. Bergmanis, uzrunājot klātesošos, teica: “Jūs esat apliecinājuši, ka Latvija ir gatava piedalīties un nodrošināt starptautiskās operācijas un būt daļa no ES Kaujas grupas. Jūs esat gatavi sniegt atbalstu krīzes situācijās ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Šis ir ļoti liels izaicinājums, un jāatzīst ka tas nav viegli. Esat ilgi mācījušies un rezultāts ir acīmredzams. Gatavošanās ir prasījusi lielu piepūli un laiku šķirti no ģimenēm. Jūsu piemērs mums ir apliecinājums patriotismam. Ticu, ka nepieciešamības gadījumā godam nesīsiet Latvijas vārdu.”
“Jūs esat gatavi pildīt šo uzdevumu un tas ir pats svarīgākais – gatavība aizsargāt savu valsti! Caur ES Kaujas grupas apmācību programmu esat apguvuši zināšanas, kas paaugstinājusi jūsu profesionalitāti. Es pat varu teikt – karavīru profesionalitātes līmeni. Neskatoties uz profesionālo sagatavotību, jums ir jāturpina attīstīties, pilnveidot savas prasmes, iemaņas. Jūs esat apliecinājums tam, ka Zemessardzei var uzticēties. Man ir patiess prieks, ka Latvijas bruņotie spēki ir kļuvuši stiprāki par vēl vienu profesionāli sagatavotu vienību,” uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants R.Graube.
ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004. gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007. gada sākumā.
To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kuras lūdz palīdzību un kurās izraisās krīze, ko nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.
Latvijas karavīri pirmo reizi ES Kaujas grupā dienēja 2010. gadā. Polijas vadītajā vienībā tolaik Latviju pārstāvēja 69 karavīri. 2013. gada otrajā pusgadā Lielbritānijas vadītajā ES Kaujas grupā dežurēja Zemessardzes kājnieku rota un štāba personāls – aptuveni 100 karavīru un zemessargu no 2. Zemessardzes novada. Tā bija pirmā reize, kad zemessargi piedalījās ES Kaujas grupas dežūrā, un tas kalpoja par nozīmīgu zemessargu spēju apliecinājumu un attīstības iezīmi, tādējādi ceļot Zemessardzes profesionalitāti. 2016. gada 1. jūlijā sākas Latvijas kontingenta dežūra Lielbritānijas vadītajā kaujas grupā. Šī ir otrā reize, kad zemessargi piedalās ES Kaujas grupas dežūrā.