Kas piesakās dienēt Latvijas armijā?

NBS
Džoanna Eglīte
Rozenbaums
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Līdz šim ik gadu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) dienestu uzsāka 300 jauni karavīri. Jau ar šo gadu iecerēts pakāpeniski palielināt karavīru skaitu. Plānots, ka 2016. gadā dienestu uzsāks 700 karavīri, tātad divreiz vairāk nekā parasti.

Kas piesakās dienēt Latvijas armijā?

Uzrunāt Latvijas iedzīvotājus un motivēt pievienoties NBS ir Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) uzdevumus. Kapteinis Rihards Rozenbaums, RAC Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks, norāda, ka šogad militārajā dienestā jau pieteikušies par aptuveni 30% vairāk jaunu kandidātu nekā pērn attiecīgajā laika posmā.


Sešus gadus rekrutēšanas funkcija bija šķirta no topošo karavīru atlases un izvērtēšanas darba. Rekrutēšana bija uzticēta Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram (tagad — Jaunsardzes un informācijas centrs). Kopš šā gada abus uzdevumus veic Rekrutēšanas un atlases centrs.

NBS piesaista ar godprātību un stabilitāti

Kapteinis R. Rozenbaums raksturo, ka cilvēks, kurš piesakās dienēt Latvijas bruņotajos spēkos, visbiežāk ir ap 24 gadus vecs vīrietis ar vidējo izglītību, kuru virza vēlme aizstāvēt savu valsti, strādāt jēgpilnu darbu, kas sniedz piepildījumu, kā arī panākt savā dzīvē finansiālu drošību un paredzamību, ko nodrošina jau jauniesauktā karavīra alga — 770 eiro pēc nodokļu nomaksas. Armija garantē stabilu darbu vismaz vienam līgumtermiņam — pieciem dienesta gadiem. Cilvēki dienestam NBS piesakās aptuveni vienādi no visiem Latvijas reģioniem, savukārt 15—17% jauno karavīru ir sievietes.

Izvirzot mērķi šogad palielināt jauno karavīru skaitu, vienlaikus ir palielināts Rekrutēšanas un atlases centra budžets un darbinieku skaits. Tomēr, kā atzīst kapteinis R. Rozenbaums, sešos gados, kuru laikā rekrutēšanas un atlases funkcijas bija nodalītas, zudusi arī labi iestrādāta un pretimnākoša sadarbība ar izglītības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām. «Nu šīs attiecības jāveido no jauna. Aktīvi jāzvana, jātiekas, jāmeklē jauni sadarbības ceļi, kas būtu abpusēji interesanti.» Turklāt piecu gadu laikā ievērojami palielinājusies augstskolu un arodskolu savstarpējā konkurence, lai spētu uzņemt labākos Latvijas jauniešus. Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kā piemēru min nesenu viesošanos Rīgas priekšpilsētas skolā, kur karjeras dienu ietvaros uz katru atnākušo skolēnu bijusi viena tālākizglītības iestāde. Taču piedāvājuma un iespēju ziņā NBS var konkurēt. Apstākļos, kad tālākizglītība kļuvusi par biznesu, jauni cilvēki pēc mācību noslēguma nereti atskārš, ka viņu iegūtās zināšanas vai prasmes nav pieprasītas darba tirgū. NBS savukārt piesaista ar godprātību un stabilitāti.

«Cilvēki, kuri kļūst par karavīriem, bruņotajiem spēkiem patiešām ir vajadzīgi, un mēs to apliecinām gan ar garantētu darbu, gan stabilu atalgojumu,» uzsver kapteinis R. Rozenbaums.

 Turpmāk Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ik gadu uzņems 120 jaunos kadetus (līdz šim — vidēji 90), un topošajiem virsniekiem atšķirībā no citu augstskolu studentiem ir vairākas privilēģijas — mācības apmaksā valsts, viņiem ir nodrošināta bezmaksas dzīvošana un stipendija, kā arī garantēts darbs un stabils atalgojums pēc augstskolas beigšanas.

Mūs sargā NATO armija?

Būtiska Rekrutēšanas un atlases centra darba daļa ir sabiedrības informēšana par Latvijas bruņotajiem spēkiem, dienesta un karjeras iespējām, sadzīves apstākļiem armijā, bruņojumu un ekipējumu, starptautisko sadarbību un dalību starptautiskajās operācijās. Lai arī šķiet, ka informācija par NBS ikdienu bieži izskan medijos, tomēr Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kapteinis R. Rozenbaums atzīst, ka darba vēl ir daudz. Viņš piemin nesen Jūrmalā apmeklētu vidusskolu, kur daļa skolēnu domājuši, ka Latvijai nemaz nav savas armijas. Jaunieši uzskatījuši, ka mūs sargā NATO karaspēks.

«Viena lieta ir pastāstīt, ka Latvijai ir savi bruņotie spēki, un piedāvāt iespējas, kur meklējama papildu informācija, bet otra — lauzt stereotipus. Jauniešu vecāki un vecvecāki dienējuši padomju armijā, tādēļ sabiedrībā nereti valda aizspriedumi par to, kāda varētu būt Latvijas armija un dienests tajā. Cilvēki ir pārsteigti, kad uzzina, piemēram, ka karavīriem ir noteikts darba laiks un ka viņi pastāvīgi nedzīvo kazarmās,» saka majors Dmitrijs Nemeņonoks, Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks.

«Tomēr ir cilvēki, kas informāciju par NBS vākuši paši, un viņu izvēle, piesakoties dienestam bruņotajos spēkos, ir ļoti apzināta. Nereti tie ir jau dzīvē nobrieduši cilvēki, kuri ieguvuši augstāko izglītību un ar savu pieredzi un zināšanām vēlas būt noderīgi valstij,»  atzīst kapteinis R. Rozenbaums.

Par karavīriem jākļūst labākajiem

Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos var uzsākt dienestu līdz 39 gadu vecumam, tādēļ RAC uzrunā ne tikai jauniešus. RAC sadarbojas ne vien ar skolām un augstskolām, bet arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas pašvaldībām, Nodarbinātības valsts aģentūru, piedalās to organizētajos pasākumos, iepazīstinot ar dienesta iespējām bruņotajos spēkos.

«Nereti cilvēkus aizrauj militārā dzīve, bet viņi nav gatavi mainīt savējo. Viņiem mēs piedāvājam sazināties ar Zemessardzi, jo tā ir iespēja apgūt visas karavīram nepieciešamās zināšanas, papildinot savu ierasto ikdienu,» saka kapteinis R. Rozenbaums.

Lai arī Latvijai karavīri ir vajadzīgi, tomēr ne visi, kas vēlas, var par tādiem kļūt. No 100 cilvēkiem, kuri piesakās dienestam, tikai aptuveni 40 tiek uzņemti NBS. Tendence, ko RAC darbinieki novērojuši mūsdienu jauniešos, ir vēlme dzīvē iet vieglāku ceļu un padoties pirmo grūtību priekšā. «Šobrīd sabiedrība ir aizrāvusies ar mērķu izvirzīšanu un izaicinājumu pieņemšanu, bet tā nemāca uzņemties atbildību, lai izvirzīto sasniegtu,» secina Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks. Jaunieši piesakās dienestam, tad pārdomā, apņemas ierasties uz pārbaudījumiem, bet nebrīdinot neatbrauc, vai, piemēram, pilda fiziskos normatīvus un pusceļā bez īpaša iemesla apstājas.

Aptuveni 10—12% cilvēku, kuri vēlētos kļūt par karavīriem, neiztur jau pirmo atlases kārtu, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centra reģistrā tiek pārbaudīti atlases kandidāta likumdošanas pārkāpumi. Cilvēkus, pret kuriem ierosināta krimināllieta, armijā nepieņem. Daļai kandidātu atlases prasībām neatbilst veselības stāvoklis — arvien biežāk jauniem cilvēkiem mēdz būt mugurkaula un sirds slimības. Aptuveni 30% potenciālo karavīru pirmajā reizē nespēj veikt salīdzinoši vieglos fiziskās sagatavotības testus. Daļa — psihodiagnostikas testu.

Ar tiem cilvēkiem, kuri pēc atlases atbilst NBS prasībām, tiek noslēgts darba līgums, un viņi dodas apgūt trīs mēnešu karavīra pamatapmācības kursu vai nu Kājnieku skolā Alūksnē, vai kopš šī gada arī Ādažu militārajā bāzē.

«Es ļoti vēlētos, lai konkurence par iespēju kļūt par Latvijas karavīru būtu vēl lielāka, jo armijā būtisks ir ne vien fiziskais un psiholoģiskais spēks un izturība, bet arī augsta atbildības izjūta un morālās vērtības,» uzsver RAC Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kapteinis R. Rozenbaums.

Dalies ar šo ziņu