Jauns sākums

Šis būs stāsts par 49 jauniešu gūto pieredzi Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, mācoties kājnieku pamatapmācības kursā, kas ilga trīs mēnešus un deviņas dienas. Kursanti ieguva zināšanas, kas ir nepieciešamas ikvienam karavīram neatkarīgi no dienesta vietas.

Ieskats NBS Kājnieku skolas vēsturē

1992. gada 11. novembrī ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra pavēli tika izveidots Mobilo strēlnieku bataljons, pirmā regulārā armijas vienība atjaunotās Latvijas Republikas austrumu daļā, kas tika izvietota starpkaru Latvijas armijas 7. Siguldas kājnieku pulkam celtajās kazarmās. Pirmās no tām celtas laikā no 1923. līdz 1929. gadam, tādēļ šīs ēkas var uzskatīt par Latvijas armijas vēstures pieminekļiem. Kājnieku skola cenšas būt 7. Siguldas kājnieku pulka labo tradīciju turpinātāji.

No 1998. gada Mobilo strēlnieku bataljona pamatuzdevums bija obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācība. 2004. gada oktobrī Mobilo strēlnieku bataljons uzsāka profesionālā dienesta karavīru pamatapmācību, bet 2005. gada septembrī virsnieku kandidātu kursu pamatapmācību. Karavīri apguva militārās pamatzināšanas un sagatavojās turpmākajam dienestam citās NBS vienībās.

Apmācību programma ietvēra darbības ar ieročiem, individuālās kaujas iemaņas, darbu ar karti un orientēšanos apvidū, pirmās palīdzības sniegšanu, ierindas mācību, likumus un reglamentus, Latvijas valsts un armijas vēstures apguvi. Apmācību laikā bija ietvertas trīs taktiskās mācības Strautiņu poligonā. 2006. gada 10. februārī Mobilo strēlnieku bataljonā noslēdzās pēdējais obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācības kurss. Kopā astoņu gadu laikā tika apmācīti vairāk nekā 9000 obligātā militārā dienesta karavīru.

2006. gada 1. aprīlī ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra pavēli Mobilo strēlnieku bataljons tika pārdēvēts par NBS Kājnieku skolu. Kājnieku skolas pamatuzdevums — organizēt un nodrošināt pamatapmācības un kvalifikācijas celšanas kursus NBS karavīriem, pamatojoties uz NBS pieprasījumu un rekrutēšanas plānu.

2006. gadā tika uzsākts ložmetējnieka un ložmetējnieka palīga kurss, kā arī militārā autotransporta B kategorijas autovadītāju kvalifikācijas kurss. Vēlāk tos papildināja arī ziemas izdzīvošanas kursi, karavīra pirmās palīdzības kursi trīs līmeņos, kā arī militārā transporta C kategorijas autovadītāju kvalifikācijas kurss.

Ar katru gadu palielinās pamatapmācības kursu iesaukumu skaits. 2015. gadā tika nokomplektēti seši profesionālā dienesta un viens Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) iesaukums, kas tika sadalīts divos kursos. 2016. gadā savas gaitas Alūksnē jau ir uzsākuši divi iesaukumi ar topošajiem karavīriem. Sauszemes spēku karavīru pretendenti kājnieku pamatapmācības kursu 2016. gadā veiks Sauszemes spēku kājnieku brigādes teritorijā Kadagā. Kopumā 2016. gadā plānoti 14 iesaukumi, to skaitā trīs NAA iesaukumi.

Ceļš pretī kopīgai uzvarai

Kursā KPK 6/59 («sīksta gaļa» — tā mūs dēvēja kursa seržants kaprālis Kristaps Bantersons) katrs bija ieradies, savu motīvu vadīts, un katrs jau bija izveidojies kā personība. No 49 kursantiem sekmīgi ar pirmo reizi kursu nokārtoja 44. NBS KS kapelāns Laimnesis Pauliņš mūs uzlielīja, ka esam spēcīgākais kurss pēdējos gados. Taču visām šīm personībām bija jāveido kopā liela un spēcīga ģimene, jo armijā bez komandas tu neesi nekas. Jāatzīst — to nemaz nav tik grūti izdarīt, ja kaut vai trīs dienas viss kurss dzīvo vienā telpā un par kāda karavīra nolaidību papildu motivāciju nopelna visi. Pirmie iespaidi? Mazliet bailes no nezināmā, apjukums no straujā tempa, kurā tev jāapgūst visa jaunā informācija, bet visam pāri pozitīvs skats uz ikkatru notikumu, vienlaikus gaidot lielo notikumu — šaušanu.

Ja ir kāds, kam mūsdienās šķiet, ka karavīrs tikai skrien pa poligonu un šauj, tad viņš stipri maldās. Jau pirmajās dienās mums tika iemācīts, ka pildspalva ir karavīra nozīmīgākais ierocis, jo klasē vai pie grāmatām, apgūstot jaunas zināšanas, paies liela daļa dienesta. Bez zināšanām nav iespējams izpildīt uzdevumu — ja nepazīsi karti, apmaldīsies; ja nezināsi, kā darbojas ierocis, sašausi sevi; ja nezināsi, kā sniegt pirmo palīdzību, noasiņos tavs biedrs vai pat tu pats, u. tml. Tās ir nianses, par kurām cilvēki neiedomājas, bet tas ir pamatā ikvienai darbībai.

Kad nu beidzot pats pamats bija klasē apgūts, varēja ķerties pie praktiskās darbošanās. Man īpaši spilgtā atmiņā uz ilgiem laikiem paliks «iepazīšanās ar mežu», proti, iestigšana purvā — kad tevi no purva divi biedri velk ārā, bet vēl divi stumj, tad patiešām vari saprast, ka bez komandas armijā neesi nekas un, jo spēcīgāka komanda, jo vairāk var sasniegt. Man patiesi bija paveicies ar nodaļas biedriem — ne velti visi, kas sākām, arī pabeidzām kursu. Tādas nodaļas mums bija veselas trīs.

Likstas, protams, piemeklēja ikvienu, īpaši «meža posmos» — gan traumas, gan saslimšanas, gan vienkārši grūti brīži. Taču vienmēr tieši šajos brīžos izjutām vienotību visā lielajā kolektīvā. Saliedētība ir jūtama arī tad, kad tu jau trešo dienu pavadi mežā ar izmirkušiem zābakiem un slapju apģērbu, bet, pieejot pie ugunskura, tev tiks atbrīvota vietiņa. Mēs bijām saauguši tik ļoti, ka nepieciešamības gadījumā nestu viens otru uz pleciem līdz galam. Par kursa moto bija kļuvis mūsu instruktoru teiciens: «Viss ir galvā, dzeram ūdeni!»

Jautāsiet — vai bija smagi? Viegli nav, bet nekas nav neizdarāms, ja to vēlas un saņem atbalstu. Īpaši sieviešu dzimuma pārstāvēm nav pārāk viegli, jo daudzi no kolēģiem joprojām uzskata, ka sievietei armijā nav vietas, tomēr viņi paši arī atzīst, ka pie papīriem negribētu sēdēt un kādam arī tas ir jādara. Sievietes, lielākā daļa, savu dienestu pēc pamatzināšanu iegūšanas veic vienību štābos, tomēr ir arī dažas, kuras spēj turēt līdzi vīriešiem pat kaujas vienībās — tāpēc nekad nedrīkst teikt, ka kaut kas nav iespējams.

Kājnieku pamatapmācības kurss mums ikvienam ir bijis informācijas pārbagāts dzīves posms, kuru mēs nekad neaizmirsīsim un neaizmirsīsim arī savus biedrus, ar kuriem cīnījāmies trīs mēnešus plecu pie pleca. Lai gan katrs nu esam devušies pa savu tālāko militārās karjeras ceļu, cits citu neaizmirstam — turpinām atbalstīt, uzmundrināt un iedrošināt stāties pretī jauniem mērķiem.

«Pēc saraksta desmit, ierindā desmit!» — tāds ir mūsu novēlējums ikvienam visās dzīves jomās. Neļaujiet saviem biedriem padoties, un viss būs tieši tā, kā tam ir jābūt. Veidosim stipru Latviju!