Bruņotie spēku pakāpeniski palielinās karavīru skaitu. Pievienojies mums!

135 karavīrus šogad uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 35 – Speciālo uzdevumu vienībā, 35 – Štāba bataljonā un 10 karavīrus – Jūras spēku flotiles vienībās. Šogad plānots rekrutēt arī 10 instruktorus speciālistus, kā arī 30 karavīrus speciālistus dienestam specializētajās vienībās. Savukārt Nacionālā aizsardzības akadēmija 2015./2016.studiju gadā vairākās studiju programmās uzņems  85 kadetus.

2016. gadā plānots palielināt skaitu vismaz par 50 karavīriem, bet 2017. gadā - vismaz par 80 karavīriem.

"Kā aizsardzības ministrs es šogad vērsīšos pie jums, Saeimas deputātiem, Aizsardzības, iekšlietu, drošības un korupcijas apkarošanas komisijas ar aicinājumu pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu un valsts nacionālās drošības vārdā akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 karavīru līdz 2018.gadam," 22.janvārī parlamentā notiekošajās ārpolitikas debatēs sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš pauda, ka šī lēmuma atlikšana, slēpjoties aiz birokrātiskas atrunas par valsts pārvaldes aparāta nepalielināšanu, nav tālredzīga. "Karavīri pašreizējā drošības situācijā nav "valsts aparāts". Viņi ir valsts pastāvēšanas garantija," akcentēja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka mūsu valsts drošības pamatā ir arī cilvēku pārliecība, ka valsts spēj sevi aizsargāt. "Mums jāveido sava izpratne un pārliecība par to, ka Latvija, lai arī maza valsts, ir aizstāvama," uzskata ministrs.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube iepriekš teica, ka šobrīd profesionālajā dienestā ir aptuveni 4600 karavīru. Viņš apliecināja, ka karavīru skaitu vajag palielināt, ņemot vērā iesāktos plānus par bruņoto spēku attīstību, piemēram, karavīri būs vajadzīgi, ieviešot mehanizācijas projektu un uzlabojot pretgaisa aizsardzību.

„Plānojot iepirkt gan pretgaisa aizsardzības sistēmas, gan prettanku ieročus, kā arī attīstoties mehanizācijas projektam, nepieciešams arvien lielāks karavīru skaits. Tas tiks palielināts atbilstoši plānam,” uzsver ģenerālleitnants Raimonds Graube. „Arī Kājnieku skolas Alūksnē kapacitāte līdz ar to būs jāpalielina, lai apmācītu pamatapmācības programmā pietiekami lielu skaitu karavīru,” norādīja komandieris.

Ņemot vērā gan demogrāfisko situāciju, gan jauniešu veselības un fiziskās sagatavotības rādītājus, gan arī šobrīd rekrutēšanā un pamatapmācībā iesaistīto struktūrvienību kapacitāti, secināts, ka pastāvošā rekrutēšanas sistēma neatbilst jaunajiem izaicinājumiem, tādēļ jau tuvākajā laikā šīs spējas būtiski jāuzlabo. Tādējādi Aizsardzības ministrijā pieņemts lēmums par rekrutēšanas sistēmas uzlabošanu, karavīru rekrutēšanas funkciju līdz 2016.gadam nododot bruņotajiem spēkiem.

Pamatapmācības spējas attīstībai (Kājnieku skolā) jāpalielina instruktoru skaits un materiāltehniskie līdzekļi, tai skaitā transports. Nepieciešamas attīstīt arī Kājnieku skolas infrastruktūru, poligona apsaimniekošanu un personālu, uzlabot sporta infrastruktūru un kazarmas.

„Palielinoties apmācāmo skaitam, skolai nepieciešams lielāks mācību spēks, kas nozīmē, ka būs nepieciešams palielināt instruktoru skaitu”, uzsver Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Rinalds Buls, norādot, ka nepieciešams veikt nopietnus ieguldījumus arī infrastruktūras sakārtošanai.

„Kazarmu ēkas renovācija sāksies jau tuvākajā laikā,” norādīja skolas komandieris. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajā iepirkumā par Kājnieku skolas kazarmas ēkas vienkāršoto renovāciju un rekonstrukciju uzvarēja uzņēmums "Re&Re". Tas izmaksās  1,4 miljonus eiro.

2014. gadā profesionālajā militārajā dienestā iestājās 351 karavīrs, bet brīvprātīgi apgūt militārās iemaņas, dienot Zemessardzē, izvēlējās 815 Latvijas pilsoņi. Sekmīgai atlases pabeigšanai un konkursa izturēšanai lielāko izaicinājumu jauniešiem joprojām sagādāja viņu sliktais veselības stāvoklis un nepietiekamā fiziskā sagatavotība. Tāpēc bruņotie spēki aicina jauniešus laikus pievērst lielāku vērību savam veselības un fiziskās sagatavotības stāvoklim.

„Pašlaik situācija ir ļoti mainījusies – karavīriem vairs nav tik labas fiziskās sagatavotības, ir izaugusi jauna paaudze, un mums tam jāpielāgojas,” uzsver Kājnieku skolas štāba virsseržants Kārlis Logins.

„Iesaku visiem, kas vēlas pievienoties bruņotajiem spēkiem, sagatavoties – gan morāli, gan fiziski, jo bez rūdījuma un motivācijas nav iespējams kļūt par karavīru,” aicina virsseržants Logins.

Nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020. gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.

Bruņotie spēki piedāvā sociāli respektablu profesiju, bez maksas nodrošinot visu nepieciešamo izglītību karjeras uzsākšanai un turpināšanai. Dienesta laikā karavīram tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, kā arī pilns militāro sociālo garantiju komplekts, kas ietver dažāda veida pabalstus un kompensācijas, kā arī atalgojumu, kas mēnesī, sākot jau ar pirmo dienesta dienu, ir apmēram 570 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Papildu informāciju par profesionālo militāro dienestu var iegūt Nacionālo bruņoto spēku un Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra interneta vietnes www.mil.lv un www.rjc.gov.lv  sadaļā „Rekrutēšana”, bet par studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – vietnē www.naa.mil.lv.