Majors Ritenis: Profesionālā dienesta karavīram dienests ir pirmajā vietā

NBS
Sargs.lv
Kājnieku skola, zvērests
Foto: Foto: seržants Andis Birznieks

22. novembrī Kājnieku skolā Alūksnē notika zvēresta došanas ceremonija profesionālā dienesta kareivja pamatapmācības kursa kursantiem. Zvērestu deva 50 karavīri, to pieņēma Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Rinalds Buls. Ceremonijā piedalījās arī Kājnieku skolas personālsastāvs un karavīru tuvinieki.

Majors Ritenis: Profesionālā dienesta karavīram dienests ir pirmajā vietā

Lai uzzinātu vairāk par kareivja pamatapmācības kursu, SARGS.LV uz interviju aicināja majoru Jāni Riteni, Kājnieku skolas mācību daļas priekšnieku.

- Šodien  zvērestu deva 50 jaunie karavīri. Ko zvēresta došana nozīmē karavīram?

- Tas nozīmē, ka karavīrs zvēr ar savu veselību un dzīvību aizstāvēt savu valsti. Pārrunājot šo ceremoniju ar jaunajiem karavīriem, es viņiem mēdzu atgādināt:

Jūsu dzīvības vairs nepieder jums pašiem. Jūs esat zvērējuši savu dzīvību atdot par savu valsti un tās likumīgo valdību.

- Vai zvēresta ceremonija šo gadu laikā mainījusies?

- Ja salīdzina zvēresta ceremonijas no 1992. gada līdz mūsdienām, tās tiešām ir mainījušās. Kādreiz katrs karavīrs deva zvērestu individuāli – arī es pats, kad iestājos armijā 1995. gadā – bet tagad ceremonija ir padarīta īsāka, visi karavīri dod zvērestu kopā. Zvēresta došanas vieta ir vēsturiski nozīmīga – pie atjaunotā pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Pieminekli atjaunoja 2009. gadā, līdz tam zvēresta došanas ceremonija notika ierindas laukumā.

- Runājot par mācību procesu – kādi ir šī kursa pamatuzdevumi?

- Šo 13 nedēļu laikā Alūksnes Kājnieku skolā  jaunie karavīri apgūst pamatu pamatus – individuālās iemaņas šaut, orientēties, zināšanas reglamentos un ierindā.

Kurss ir sadalīts divās daļās – pirmās septiņas nedēļas noslēdzas ar zvēresta došanas ceremoniju, līdz tam lielākoties notiek teorētiskā apmācība, kur karavīri apgūst reglamentus, ierindas mācību, teorētiskās zināšanas par ieročiem.

Otrs posms sešu nedēļu garumā ietver praktiskās iemaņas – karavīri mācās dzīvot poligonā, mācās praktiski strādāt ar ieroci, apgūst lauka kaujas iemaņas, pārvietošanās veidus, sarga pienākumus.

Arī pirmajās septiņās nedēļās jauniešiem bija izbraukumi uz poligonu, lai viņi saprastu, kas ir armijas dzīve un, ja vēlētos, varētu vēlreiz savu lēmumu par stāšanos armijā pārdomāt, pirms nav devuši zvērestu. Mums jāsaprot, ka tās ir civilpersonas, un daudziem no viņiem līdz šim nav bijusi nekāda saskarsme ar armiju. Ne vienmēr šie cilvēki ir gatavi dzīvot poligonā, kas nozīmē gandrīz vai dzīvi zem klajas debess – kursanti dzīvo teltīs, ja ir auksts laiks, tad tās tiek apkurinātas; tāpat vienu nakti viņi izmēģina gulēt zem pančo. Pēc šādām dienām poligonā vienmēr ir kāds kursants, kas pārdomā savu vēlmi stāties armijā. Atbirums katru gadu ir līdz 20%, un lielākā daļa maina domas tieši pēc tam, kad pirmo reizi padzīvojuši poligonā.

- Kā notiek mācību process?

- Apmācībā ir ļoti daudz tēmu, kas tiek sadalītas pa blokiem – sākumā vairākas dienas notiek apmācība, tai seko ieskaites tests, lai pārbaudītu, ko karavīrs ir apguvis. Protams, ir karavīri, kas šīs ieskaites nenokārto, tad tie arī tiek atskaitīti.

Jauniešiem jāsagatavojas, ka ir liela atšķirība, kāda ir mācību intensitāte vidusskolā un kāda – šeit. Kājnieku skolā brīvā laika nav. Diena sākas 06:30 no rīta, apmācības - deviņos no rīta un var ieilgt līdz pat septiņiem vakarā, kad ir vakariņas. Ja nepieciešams papildu darbs, instruktori strādā līdz pat vakara jundai, tas ir, 21:30. Vienmēr ir kāds, kam pietrūkst laika, lai visu iemācītos. Turklāt lielākā daļa no atskaitītajiem nevar nokārtot nevis teorētisko, bet praktisko individuālo iemaņu daļu.

Sarežģītākā ir ieroča apmācība – pirms kaujas šaušanas kursantiem ir ieroču pārbaudes tests, kurā jāsaliek un jāizjauc ierocis,  jākonstatē kļūmes un jānovērš tās, kā arī jāievēro visi drošības noteikumi, piemēram, nedrīkst sākt izjaukt ieroci, ja tas nav izlādēts, nedrīkst pagriezt stobru pret citiem cilvēkiem. Jo tad, kad karavīrs būs uz kaujas līnijas un šaus ar kaujas munīciju, šādas kļūdas nav pieļaujamas, jo tās var beigties letāli. Tādēļ šajā testā kļūdu nedrīkst būt. Karavīram ieroča drošības tehnikai jābūt automātiskai.

Kareivja pamatapmācības kursa vadība ir pastāvīgais personāls, kad dien Kājnieku skolā, bet apmācību instruktori, kas strādā ar katru karavīru, ir gan Kājnieku skolas personāls, gan no citām NBS vienībām piekomandēti instruktori, pārsvarā no Sauszemes spēku kājnieku brigādes, arī no Speciālo uzdevumu vienības un Štāba bataljona.

- Kā jūs vērtētu kursantu fizisko sagatavotību? Pēdējā laikā tiek plaši apspriests, ka bērnu un jauniešu fiziskā sagatavotība kļūst arvien sliktāka.

- Jāsaka, ka katrs kurss ir atšķirīgs. Kad jaunieši ierodas Kājnieku skolā, viņiem pēc pirmajām divām nedēļām jānokārto pirmā ieskaite fiziskajā sagatavotībā, kas ietver pumpēšanos, vēdera preses vingrinājumus un krosu. Ir kursi, kur gandrīz visi ir fiziski ļoti spēcīgi, bet ir arī tādi, kur par ceturtā daļa nespēj nolikt ieskaiti.

Sporta klubs ir izstrādājis piecu nedēļu sporta plānu, kas ietver fiziskās aktivitātes katru vakaru; tā ir kopēja programma, kas tiek piemērota tā, lai katram būtu izaugsme. Trenējoties pēc šīs programmas, gandrīz visi kursanti pēc piecām nedēļām ir spējīgi nokārtot normatīvus.

- Ko jaunie karavīri darīs janvārī, kad beigsies apmācības kurss?

- Kursa noslēguma nedēļās Apvienotā štāba personāldaļa veic sadalījumu pa vienībām atbilstoši pieprasījumam un prioritātēm, šī sadale tiek atsūtīta uz Kājnieku skolu, un mēs iepazīstinām kursantus ar viņu turpmāko dienesta vietu.

Protams, cits stāsts ir par kareivjiem – speciālistiem, kas pabeidz pirmo apmācības posmu Kājnieku skolā un dodas dienēt orķestrī vai kā mediķi konkrētās vienībās, kas savus kadrus jau ir atlasījušas un pēc tam nosūtījušas pie mums.

- Ko jūs ieteiktu jauniešiem, kas ir izlēmuši, ka, piemēram, nākamgad gribētu kļūt par karavīriem?

- Pirmkārt, svarīga ir fiziskā sagatavotība – ja jaunietim būs ļoti slikta fiziskā sagatavotība, nebūs iespējams iziet atlasi vai šo septiņu nedēļu laikā pilnvērtīgi sagatavoties dienestam un nokārtot NBS izvirzītos fiziskos normatīvus.

Otrkārt, ja jaunietim nav īsti skaidrs, kas tā armija tāda ir, es ieteiktu atbilstoši savam vecumam iestāties vai nu Jaunsardzē vai Zemessardzē un pārliecināties, vai tiešām militārais dienests ir tas, kas viņam interesē.

Jaunsardzes un Zemessardzes instruktori noteikti varēs atbildēt uz jautājumiem par militāro dienestu un karjeru, kā arī prasībām, kas jāizpilda, lai kļūtu par karavīru. Var gadīties, ka pēc gadu ilga dienesta Zemessardzē viens saprot, ka ar dalību šajā brīvprātīgajā organizācijā viņam pilnīgi pietiek, bet kāds cits savukārt izlemj, ka ar to ir par maz un viņu saista profesionālais dienests. Zemessardzē tomēr primārais ir tava privātā dzīve un dienests – tikai otrajā vietā, bet armijā ir otrādi – dienests ir pirmajā vietā, jo tu esi devis karavīra zvērestu aizstāvēt savu valsti un tai kalpot.

Majors Jānis Ritenis militāro dienestu uzsāka 1995. gada rudenī, iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pēc absolvēšanas 1999. gadā dienēja Zemessardzes 12.bataljonā, 2000.gadā - Alūksnes 24. Zemessardzes bataljonā, pēc gada turpināja mācības rotas komandiera kursā NAA. Pēc kursa beigšanas nākamā dienesta vieta bija Cēsīs, 27. Zemessardzes bataljonā, kam sekoja kurss  Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu. 2008. gadā majors Jānis Ritenis turpināja dienestu Zemessardzes štābā, tiku nosūtīts starptautiskajā operācijā Bosnijā – Hercegovinā, operācijas noslēguma fāzē, un 2008. gada oktobrī atveda karogu mājās uz Latviju. 2010.gadā majors Jānis Ritenis tika nosūtīts dienestā uz Alūksnes Kājnieku skolu.

Kājnieku skola veic karavīru individuālo apmācību, piedalās atbilstošas specifikas apmācību programmu izstrādē, esošo apmācību programmu analīzē un pilnveidošanā nodrošinot karavīra sastāva speciālistu apmācību atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām.

Dalies ar šo ziņu