Latvijas kontingents sāk dežūru ES Kaujas grupā

NBS
Sargs.lv
Latvijas karavīri
Foto: Foto: Normunds Mežiņš

Latvijas kontingents, kuru veido kājnieku rota no 2. Zemessardzes novada un štāba virsnieki, 1. jūlijā uzsāka dežūru Lielbritānijas vadītajā Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā, kuras sastāvā ir arī Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes un Zviedrijas vienības.

Latvijas kontingents sāk dežūru ES Kaujas grupā

Pirmo reizi Latvijas kontingenta - rotas līmeņa vienības un štāba virsnieku - personāla sagatavošana dalībai ES kaujas grupā notikusi, iesaistot tikai Zemessardzi.

"Šie Latgales zemessargi ir sabiedrības pārstāvji - brīvprātīgie, kuri nepieciešamības gadījumā ir gatavi nākt palīgā citām ES valstīm dažādu krīžu situāciju novēršanā. Viņi ir augsti motivēti zemessargi, kuri īsā laika posmā intensīvi apguvuši un mērķtiecīgi pilnveidojuši šim nozīmīgajam uzdevumam nepieciešamās zināšanas un iemaņas," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

2012. gada nogalē Kājnieku skolā Alūksnē sākās intensīva rotas personālsastāva apmācība, kurā zemessargi pilnveidoja militārās iemaņas un prasmes darbībai nodaļas un vada sastāvā.

No 12. līdz 16. aprīlim Ādažu poligonā notika nacionālais izvērtēšanas vingrinājums, kurā pārbaudīja Latvijas rotas spējas miera uzturēšanas operāciju veikšanā.

Pēc nacionālā izvērtēšanas vingrinājuma Latvijas kontingents devās uz Lielbritāniju, kur sekmīgi piedalījās kopējos vingrinājumos ar 42.desanta bataljonu, kas ir viena no trim Karalisko Jūras spēku 3.jūras kājnieku desanta brigādes vienībām. ES Kaujas grupas aktivizācijas gadījumā 42.desanta bataljons veidos tās kodolu, tam piesaistot Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas bruņoto spēku apakšvienības.

Savukārt jūnija sākumā vienība piedalījās un guva jaunu profesionālo pieredzi starptautiskajās militārajās mācībās "Saber Strike 13".

2011. gada nogalē Lielbritānija izteica piedāvājumu Latvijai ar vienu kājnieku rotu iesaistīties tās vadītajā kaujas grupā. Savukārt jau nākamā gada sākumā tika organizēta šīs rotas personālsastāva atlase, tajā kā iespējamos kandidātus apzinot 1669 zemessargus.

ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004. gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007.gada sākumā.

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.

Eiropas Savienības Padomes lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem saskaņā ar ES Padomes izstrādāto krīzes vadības koncepciju piecu dienu laikā. Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES Kaujas grupu veidošanā 2004.gada 22.novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference.

Līdz šim Latvija ES Kaujas grupā ir piedalījusies vienreiz - 2010.gada pirmajā pusgadā, kad dežūru veica 69 karavīri: Militārās policijas vads, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, Nacionālā atbalsta grupa un štāba personāls. Savukārt nākamā Latvijas karavīru dežūra ES Kaujas grupā tiek plānota 2015. gadā.

Dalies ar šo ziņu