Pulkvedis Liberts: Šīs mācības ir unikāla pieredze visiem un man negribas novilkt līniju - zemessargs vai karavīrs

Šobrīd Ādažu poligonā turpinās militāro mācību „Saber Strike 2013” lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalās vairāk nekā 900 karavīru. Latvijā ieradušies sabiedroto spēku karavīri no ASV, Lietuvas, Igunijas un Lielbritānijas, ar militāro tehniku un ekipējumu. Veiksmīgi iekārtota telšu nometne. Noslēgusies mācību pirmā nedēļa, kurā mācību dalībnieki pilnveidoja iemaņas rotas līmeņa taktiskajās operācijās, īpašu vērību pievēršot sadarbības koordinēšanai ar gaisa spēkiem. Turpinoties starptautisko mācību „Saber Strike 2013” norisei Ādažu poligonā, mācību uzdevumu izpildē iesaistījušies Francijas Gaisa spēki, kas šobrīd patrulē Baltijas valstu gaisa telpā, ar "Mirage" F-C1R iznīcinātājiem. Arī ASV Gaisa spēki turpināja sniegt uguns atbalstu no gaisa, lidmašīnu apkalpei sadarbojoties ar sauszemes spēku tuvā gaisa atbalsta kontrolieriem.

„Šo mācību pamatuzdevums ir uzlabot savietojamību un starptautisko sadarbību, un es uzskatu, ka ASV un Baltijas valstu sadarbība ir izcila,” mācību viesu dienā uzsvēra mācību vadītājs no ASV ģenerālmajors Deivids Elmo. „Šādas mācības palīdz mums, sabiedrotajiem, labāk citam citu iepazīt un uzlabo mūsu spējas sadarboties, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Kopā mēs esam stipri.”

NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube uzsvēra, ka lepojas ar Latvijas zemessargu sniegumu gan „Saber Strike 13”, gan Eiropas Savienības Kaujas grupas sertifikācijas mācībās, kas pierāda NBS augsto profesionalitāti un aizsardzības spējas.

Aicinājām uz sarunu mācību lauka taktiskā vingrinājuma vadītāju pulkvedi Mārtiņu Libertu.

Kā Jūs, kā mācību lauka taktiskā vingrinājuma komandieris, vērtējat pirmo mācību norises nedēļu?

Šīs mācības sastāv no diviem posmiem. Pirmā nedēļa bija vairāk sagatavošanās posms – četrās atsevišķās mācību vietās mācību dalībnieki pilnveidoja prasmes, veicot četrus atšķirīgus kaujas uzdevumos, tādējādi sagatavojoties otrajam mācību posmam.

Uzskatu, ka pirmā nedēļa ir pagājusi ļoti veiksmīgi. Savlaicīgi tika izvērsti draudzīgo un pretinieka spēku bataljona komandvadības elementi. Līdz ar to bija iespēja sekot līdzi sev pakļauto spēku taktiskajām operācijām, tādējādi pilnveidojot sakaru procedūras un sadarbību. Otrais mācību posms nozīmē intensīvu kaujas darbību 24 stundu režīmā.

Šajās mācībās izmantotā DISE sistēma atvieglo komandierim iespēju sekot līdzi karavīriem un operatīvi novērot taktisko situāciju. Kā vērtējat šo tehnoloģiju pielietošanu un integrēšanu mācību procesā?

Varbūt pirmajā brīdī ir neierasti, ka tu šauj un pēkšņi tavs ierocis atslēdzas un izrādās, ka esi nogalināts. Tomēr tieši tā notiek arī reālajā kaujas darbībā, kad karavīrs, gūstot ievainojumu vai tiekot nogalināts, tiek izslēgts no spēles. Šajā gadījumā mēs situāciju redzam kompjūterā.

Pēc katras taktiskās operācijas izspēles, ikvienam komandierim, līdz pat nodaļas komandiera līmenim, bija iespēja izvērtēt un analizēt savas vienības darbību, redzēt pieļautās kļūdas un pareizo rīcību. Pēc tam vēlreiz atkārtojot konkrētu taktisko operāciju. Mācīties un atkārtot - arī bija galvenais mācību pirmā posma uzdevums. DISE sistēma komandieriem parāda, cik viņi ir efektīvi uzdevumu veikšanā.

Kā vērtējat sadarbību mācību procesā ar ASV un Francijas gaisa spēkiem?

Modernā karadarbība pierāda, ka gaisa uguns atbalstam, jeb ātrai un precīzai pretinieka mērķu iznīcināšanai, ir būtiska un izšķiroša nozīme. Protams, to nevar iemācīties vienā dienā - ja iepriekš tuvā gaisa atbalsta kontrolieri paši mācījās novadīt gaisa ieroci, pagājušajā nedēļā tas jau bija rotas komandieru uzdevums pielietot tuvā gaisa atbalsta kontrolierus.

Daudzi komandieri ar tuvā gaisa atbalsta kontrolieriem sadarbojās pirmo reizi. Līdz ar to šī bija iespēja izprast gaisa atbalsta nozīmīgumu. Saprast, ko nozīmē pieņemt lēmumu par konkrētu mērķu iznīcināšanu, tai skaitā noteikt mērķa prioritāti. Domāju, ka šī ir neatsverama pieredze komandējošam sastāvam - dzīvē izvērtēt gaisa atbalsta pienesumu un nozīmīgumu. Faktiski plakanā divdimnsiju karadarbība, kas līdz šim bija saistoša sauszemes spēkiem, šobrīd ienesusi trešo dimensiju. Arī tad, kad mācībās tiek imitēts gaisa atbalsts, pienesums ir ļoti liels un ir izteikta realitātes sajūta. Arī tas, ka pilots ziņo par situāciju uz zemes, par pretinieka pārvietošanos, sniedz vēl labāku izpratni par modernās karadarbības kompleksitāti.

Šobrīd mēs runājam par modernām tehnoloģijām, tomēr vai nav tā, ka tieši kājnieks ir tas pamatkodols? Kā vērtējat sadarbību starp mācībās iesaistītajām vienībām?

Viennozīmīgi, kamēr kājnieka zābaks nav uzkāpis uz zemes, tā nepieder mums. Līdz ar to sadarbība ar sauszemes spēkiem ir vitāli nepieciešama. Patīkami pārsteidza tas, ka mācībās sākotnēji plānotais tulku atbalsts daudznacionālajām vienībām nemaz nebija nepieciešams. Ir izveidojusies konstruktīva sadarbība un draudzīgas saites. Piemēram, Lietuvas bruņoto spēku rotā ir integrēti ASV karavīri, Igaunijas Aizsardzības spēku rotā - Lielbritānijas karavīri, savukārt Latvijas rotā, kas izspēlē pretinieka spēkus, ASV kadeti.

Uzskatu, ka mūsu karavīri ir profesionāli spējīgi darboties daudznacionālā vidē, ko apliecina arī tas, ka draudzīgo spēku bataljona komandieris mācībās ir Latvijas pārstāvis, štāba priekšnieks ir Igaunijas pārstāvis un pašā stābā ir gan Lietuvas, gan ASV karavīri.

Mācībās iesaistīta vienība no Zemessardzes, kas jau šā gada otrajā pusē gatavojas dežūrai Eiropas Savienības kaujas grupā? Kā šī vienība iekļaujas mācībās?

Noteikti neatpaliek no Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīriem. Pēc sešu mēnešu intensīva apmācību un sagatavošanās procesa tā ir kļuvusi par saliedētu un profesionālu vienību. Arī brigādes karavīri līdz šim nav tik intensīvi apguvuši konvencionālās operācijas. Tāpēc daudzas mācību apmācāmās tēmas ir kaut kas jauns – ne tikai zemessargiem, bet arī brigādes, Lietuvas un Igaunijas karavīriem. Piemēram, vairums mācību dalībnieku atzina, ka pirmo reizi rotas sastāvā veic slēpņa taktisko operāciju. Šīs mācības ir unikāla pieredze visiem un man negribās novilkt līniju - zemessargs vai karavīrs.

Ko Jūs sagaidāt no mācību otrā posma?

Daudz ko izšķirs tas, kā nostrādās komandvadība, kas koordinēs daudznacionālā bataljona darbību. Katra rota ir ar savādākām spējām, atšķirīgu pieredzi, ekipējumu un bruņojumu. Ļoti daudz, kas būs atkarīgs no komandieru iemaņām un spējas pielietot viņu rīcībā esošos resursus. Domāju, ka šis būs interesants mācību posms. Pauzes netaisīsim, lai radītu spriedzes un noguruma izjūtu karavīrā. Viss būs pēc iespējas pietuvināti reālajiem kaujas apstākļiem, nonākot konfliktā ar pretinieka spēkiem.