Mediķi mācās „Saber Strike”, lai pēc tam glābtu dzīvības Afganistānā
Ādažu bāzes medicīnas aprūpes centrā Latvijas un ASV mediķi, dažkārt pievienojoties arī Igaunijas vai Kanādas kolēģiem, sadarbojas, ne tikai ārstējot stacionārā tos, kam nepieciešama palīdzība, bet arī trenējoties situācijām, ar kādām mediķi sastapsies starptautisko operāciju rajonā.
Spēlē piedalās divas grupas – instruktori un apmācāmie. Instruktori gatavo mācību uzdevumus un izvērtē, vai šī mediķu grupa ir gatavi doties uz starptautisko operāciju rajonu. Viņi arī komentē situāciju, paziņojot, piemēram, par pacienta stāvokļa pasliktināšanos, un vērojot, kāda ir mediķu reakcija. Mācību pacienta liktenis ir atkarīgs no instruktoriem.
Mediķi trenējas tieši tāpat kā karavīri poligonā – arī viņiem saskaņā ar scenāriju tiek izspēlētas dažādas situācijas. Iespējams, medicīnas centrā var ievest pa vienam pacietam, bet var būt arī tāda situācija, kad noticis sprādziens vai apšaude un tiek ievesti vairāki pacienti, kuri nekavējoties jāārstē. Treniņi mēdz būt pat piecu stundu garumā, dažkārt ievainotie tiek ievesti laikā, kad ārsti tikko apsēdušies pie pusdienu galda, citreiz arī nakts vidū.
ASV mediķi uzsver, ka ir ļoti svarīgi sastrādāties, jo starptautisko operāciju rajonos mediķiem jāspēj ātri un koordinēti sadarboties, kā arī priecājas par iespēju strādāt Latvijā, jo tādas pieredzes viņiem līdz šim vēl nav bijis.
Mācībās ir trīs posmi – kad pacienti tiek nogādāti medpunktā, viņi tiek stabilizēti un identificēti visi ievainojumi. Ja ir ievesti vairāki pacienti vienlaicīgi, tiek noteikts, kuri ir smagāk ievainotie un kam pirmajiem nepieciešama palīdzība.
Pēc tam ķirurgu brigāde izspēlē operāciju, trešajā telpā notiek pēcoperācijas pacientu aprūpe.
Kā stāsta majors N.Vaivads, ārstiem jāspēj tikt galā ne tikai ar medicīniskiem, bet arī sociāliem jautājumiem – tiek izspēlētas situācijas, kad medicīnas centrā ierodas ne tikai karavīri, bet arī vietējie „afgāņi”, kas, piemēram, ir sasirguši ar kādu retu tropisku slimību.
Tāpat mediķus gatavo arī darbam konfliktsituācijās – piemēram, pilsētā bijis sprādziens un pie mediķiem ierodas afgāņu sievietes, kas šo sprādzienu pašas sarīkojušas, bet viņām nepieciešama medicīniskā palīdzība. Sievietēm pakaļ dzenas militārā policija, savukārt aiz slimnīcas durvīm ar ieročiem rokās gaida sieviešu vīri, kas draud uzsākt uzbrukumu. Šādi tiek pārbaudīta ārstu spēja strādāt ar dažādu kultūru cilvēkiem, arī iespējamiem nemierniekiem, spējas vienlaikus ārstēt un risināt konfliktus un palīdzēt konfliktu izmeklēšanā.
Medicīnas centra galvenais ārsts, majors Normunds Vaivads: „Apmācāmo ārstu darbā tiek vērtēts ne tikai tas, cik labi viņi pieprot savu profesionālo arodu, bet arī tas, kā viņi tiek galā krīzes situācijā – piemēram, ir sprādziens, pazūd elektrība, bet jāoperē pacients. Darbība notiek multinacionālā sadarbībā. Tādējādi tiek trenētas ne tikai profesionālās iemaņas, bet arī saskarsmes kultūra un darbs krīzes situācijā. Tāpēc jau mūsu mediķi vienlaikus ir arī karavīri, kam jāspēj organizēt savu darbu un ātri reaģēt uz situācijām arī krīzes vai konflikta laikā, strādājot saskaņoti. Mācību sarunvaloda ir angļu, bet tas nerada problēmas, jo medicīnas terminoloģija visiem ir zināma.”
Daudzi no iesaistītajiem instruktoriem, to skaitā arī majors Vaivads, ir dienējuši Afganistānā un saskārušies ar līdzīgiem gadījumiem savā praksē. Tāpēc viņi spēj paskaidrot apmācamajiem ārstiem, kā konkrētajā situācijā būtu ieteicams rīkoties un kāda bijusi viņu pieredze.