Nacionālajos bruņotajos spēkos ir karavīru specialitātes, kuru dienesta pienākumu izpilde prasa ļoti specifisku militāro vai civilo profesionālo sagatavotību, un to iegūst ilgstošā un parasti arī dārgā apmācību procesā. Šobrīd bruņoto spēku vienībās atsevišķās specialitātēs ir vakanti 257 kareivju un instruktoru amati, kurus ilgstoši nevar nokomplektēt attiecīgās kvalifikācijas speciālistu trūkuma dēļ.
NBS komandieris: Karavīri un karavīri speciālisti ir divas atšķirīgas karavīru grupas ar saviem uzdevumiem un pieredzi
Jau kopš 2007. gada rit spraigs darbs pie koncepcijas izstrādes un tās pilnveidošanas par kareivju un instruktoru speciālistu amatu ieviešanu, balstoties uz citu valstu bruņoto spēku pieredzi. Arī Latvijā jau
Savukārt pērn tika pabeigts darbs pie kareivju un instruktoru speciālistu koncepcijas izstrādes un šā gada pirmajā darba dienā - 2. janvārī - tā tika izskatīta Ministru kabinetā. Tomēr valdības komiteja to novirzīja papildu saskaņošanai.
Lai noskaidrotu, ko aizsardzības nozarei nozīmē šī koncepcija un kāpēc ir tik svarīgi ieviest kareivju un instruktoru speciālistu amatus, uz sarunu aicināja Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Raimondu Graubi, kurš pirms stāšanās komandiera amatā bija šīs darba grupas vadītājs.
Ģenerālmajors R.Graube: Mūsdienās karadarbība ir krasi mainījusi savu veidolu un arī formu, kļūstot daudz komplicētāka un daudzšķautņaināka. Tas ir saistīts ar globalizāciju un mūsdienu tehnoloģiju straujo attīstību. Līdz ar to bruņotajiem spēkiem ir jābūt moderniem, ar spēju pielāgoties nepārtraukti mainīgajai drošības videi starptautiskajā arēnā.
21.gadsimtā militārās vienības, tai skaitā arī kaujas vienības, netiek komplektētas tikai no karavīriem, kuri veic kaujas uzdevumus. Piemēram, starptautiskajā operācijā Afganistānā, uz vienu karavīru, kurš pilda tiešos kaujas uzdevumus, ir četri - seši atbalsta speciālisti. Tā kā viņi ir daļa no šīs kaujas vienības, tad ir tikai loģiski, ka vizuāli viņi ne ar ko neatšķiras. Kā ikvienam karavīram, arī viņiem, ir amata specifikai atbilstošs formastērps, ekipējums u.t.t.
Karavīriem speciālistiem likumdošanā noteiktajām normām un tiesībām ir jābūt tādām kā ikvienam karavīram. Karavīra statuss, formastērpa nēsāšanas tiesības - tā ir ikviena karavīra privilēģija. Dienesta atlīdzība, sociālās garantijas – tas ir adekvāts atalgojums par to darbu, ko viņam uzticējusi veikt valsts.
"Bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami pieredzējuši un zinoši karavīri speciālisti dažādās zinātnes, profesionālajās un tehnikas jomās. Aizsardzības nozares prioritāte ir strauji attīstīt svarīgākās civilās specialitātes, ietaupot valsts līdzekļus šo speciālistu apmācībā".
Vai es varēšu piesaistīt pieredzējušu speciālistu, ja viss, ko es varēšu viņam piedāvāt, turklāt par nenormētu darba laiku, būs tikai kareivja dienesta atalgojums? Var sākt veidot speciālistu no nulles, bet tad mēs zaudējam laika, cilvēku un finanšu resursus.
Bruņotajos spēkos jau gadiem ilgi ir vakanti speciālistu amati, kurus nekādi nevaram nokomplektēt. Šobrīd tādi ir 257 amati. Ir nepieciešami četri, pat 16 gadi, lai karavīrs apgūtu konkrētam speciālista amatam nepieciešamās militārās un civilās zināšanas, prasmes un iemaņas.
Noteikti jārunā arī par hierarhiju. Karavīrs speciālists varēs vadīt konkrētu karavīru speciālistu grupu, nevis komandēt kaujas vienību, un viņa dienesta pakāpes zīmotne būs atšķirīga. Viņš nav paredzēts kaujas operāciju plānošanai un taktisku lēmumu pieņemšanai. Arī kaujas laukā karavīrs speciālists, neskatoties uz to, ka viņam augstāka dienesta pakāpe, nebūs tas, kurš dos pavēles. Nē, apakšvienību komandēs seržants ar iepriekšēju kaujas pieredzi, bet karavīram speciālistam būs jābūt sasniedzamam. Viņš būs padomdevējs komandierim, tehniskais nodrošinājums – atbalsts, kā arī palīdzības sniedzējs.
Izaugsmes iespējas karavīram speciālistam būs savā specialitātē līdz noteiktai dienesta pakāpei. Tāpat kā virsnieki speciālisti nevar būt augstākie virsnieki, tā arī līdzīgs risinājums koncepcijā tiek piedāvāts kareivju un instruktoru speciālistu sastāvam. Pāreja uz karavīra statusu būs iespējama tikai tad, ja šis karavīrs iegūs atbilstošu militāro izglītību.
"Pēc savas būtības karavīri un karavīri speciālisti ir divas atšķirīgas karavīru grupas ar saviem uzdevumiem un pieredzi. Viens ir kaprālis, otrs kaprālis speciālists. Tā ir milzu atšķirība".
Ikvienam no viņiem ir savi uzdevumi un tāpēc neviens nav labāks vai sliktāks. Vai medmāsa varētu viena izbraukt no bāzes kaujas zonā? Vai karavīrs varētu sniegt medicīnisko palīdzību tik profesionāli kā pieredzējis mediķis? Kopīgiem spēkiem un ar atšķirīgu pieredzi var paveikt daudz.
Tās ir divas lielas un dažādas hierarhijas sistēmas, kas kā līdztekas nekad nesastapsies. Karavīrs dienesta pakāpi saņem ar savu karavīra pieredzi – viņš izpilda visas tās prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos – savukārt speciālists atbilstošu kvalifikāciju un tai atbilstošu pieredzi sasniedzis jau civilajā dzīvē, kas tiek attiecīgi novērtēts ar atbilstošu dienesta pakāpi, adekvātu dienesta atalgojumu un sociālajām garantijām.
Šis ir konstruktīvs risinājums, lai aizsardzības nozare iegūtu civilajā dzīvē augsti novērtētus pieredzējušus speciālistus, kuri plecu pie pleca ar pārējiem karavīriem, sniedzot atbalsta funkciju, spētu attīstīt bruņoto spēku kaujas spējas.
Ģenerālmajors R. Graube: Šajā ekonomiski tik sarežģītajā laikā viena no priekšrocībām noteikti ir finanšu ietaupījums šo speciālistu sagatavošanā no kareivja līdz pat štāba virsseržantam pakāpei.
"Uzsvēršu, ka šī ir iespēja aizsardzības sistēmā ļoti ātri integrēt civilā sektorā sagatavotus speciālistus, kuru zināšanas mums ir ārkārtīgi būtiskas".
Koncepcijas specifika ir tā, ka instruktoriem speciālistiem nākamās dienesta pakāpes iegūšanai nav nepieciešama izdiena iepriekšējā dienesta pakāpē. Pēc mūsu aprēķiniem reāli pusgada laikā mēs varam sagatavot speciālistu štāba virsseržantu, jo tieši instruktoru amati, sākot ar seržantu un virsseržantu, šobrīd nav nokomplektēti. Normatīvie akti neļauj karavīrus ar zemāku amatu iecelt augstākā. Izņēmums ir tikai ar speciālo atļauju, pēc kuras saņemšanas viņus var iecelt divas pakāpes augstākā amatā.
Uzsākot dienestu, ikvienam no speciālistiem būs jāapgūst kareivja pamatapmācības kurss Kājnieku skolā Alūksnē. Šis kurss būs samazinātā apjomā, bet jārēķinās, ka tā nebūs vienkārša nedēļas iepazīšanās ar karavīra specifiku. Par apmācības kursa ilgumu lemsim tad, kad koncepcija tiks apstiprināta. Karavīri speciālisti, kuri sekmīgi pabeigs šo kursu, uzsākot dienestu attiecīgā amatā, būs tiesīgi saņemt dižkareivja dienesta pakāpi. Ja konstatēsim, ka konkrētais karavīrs mums nepieciešams instruktora amatā, tad viņš militāro apmācību turpinās Instruktoru skolā Cēsīs, kur notiks apmācību kurss speciālistiem. Šis kurss dos viņiem iespēju saņemt dienesta pakāpi no kaprāļa līdz pat štāba virsseržanta dienesta pakāpei.
Karavīru speciālistu militārās izglītības sistēma nodrošinās viņa individuālo zināšanu, prasmju un kompetenču apgūšanu pēc vienotiem standartiem, kas ļaus pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildīt dienesta pienākumus attiecīgajā specialitātē neatkarīgi no dienesta vietas, ieroču šķiras un militārās operācijas veida, kā arī nodrošinās speciālista pilnvērtīgu integrāciju vienības kolektīvo uzdevumu izpildē.
Mīnusu šobrīd saskatu tikai vienu – tas ir pārējo karavīru psiholoģiskais faktors: stereotips pieņemt jauno speciālistu kategoriju ar atšķirīgiem dienesta gaitas un karjeras nosacījumiem. Iepriekšēja pieredze ar virsnieku speciālistu kategoriju ieviešanu bruņotajos spēkos liecina, ka sākumā tiešām daudzi karavīri neizprata, kāpēc, piemēram, mediķim, kurš tikko pabeidzis militāro apmācību, uzreiz piešķir virsleitnanta vai kapteiņa dienesta pakāpi. Ar savu darbu virsnieki speciālisti ir sevi pierādījuši, un bez viņu zināšanām nevaram iztikt.
Ģenerālmajors R. Graube: Pirmkārt, mēs balstāmies uz patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, kuriem nav sveša mūsu zeme, un kuriem ir interese aizstāvēt Latviju. Mūsu piedāvātais atalgojums īpaši neatšķiras no atalgojuma, ko piedāvā civilais valsts sektors. Skaidrs, ka ar privāto sektoru mēs vismaz tuvākos gadus konkurēt nevarēsim. Jau uzsvēru - bruņotie spēki šim speciālistam sniedz iespēju savas zināšanas pilnveidot bruņotajos spēkos.
Otrs motivējošais faktors, piesaistot speciālistus, ir tas, ka viņiem nav plānota ilgstoša militārā apmācība, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem. Kā piemēru varu minēt vienu neiroķirurgu, kurš bija gatavs stāties virsnieku speciālistu kursā. Uzzinot, ka poligonā būs jāpavada ne mazāk kā četri mēneši, mācoties veikt dažādas darbības ar ieroci, rakt ierakumus un gulēt guļammaisā, viņš izvēlējās citu ceļu. Ir tiešām daudz tādu speciālistu, kuri labprāt iestātos bruņotajos spēkos, bet aicina samazināt apmācības laiku un iekļaut to reālā ikdienas dienestā.
Koncepcija ir risinājums jautājumam, ko šobrīd aktualizējusi Izglītības ministrija, izsakot priekšlikumu pāriet uz maksas izglītību, studiju kredītus pakāpeniski dzēšot tikai tad, ja absolvents turpina strādāt Latvijā.
"Mēs piedāvājam jauniešiem iegūtās zināšanas izmantot praksē tepat Latvijā. Arī šādi ir iespējams samazināt to personu skaitu, kas dodas strādāt uz ārvalstīm".
No 2012.gada bruņotajos spēkos vairs nav militāro darbinieku. Līdz pagājušā gada nogalei visi militāro darbinieku amati tika pārveidoti par civilajiem. Patlaban šajos amatos strādā civilie darbinieki, vai cilvēki ar darba līgumiem uz noteiktu laiku - līdz brīdim, kad šos amatus varēsim nokomplektēt ar karavīriem speciālistiem.
Ģenerālmajors R. Graube: Koncepcijā iekļautas šādas kategorijas: medicīnas, sakaru un IT speciālisti, mūziķi, inženiertehniskie speciālisti, bruņojuma nodrošinājuma speciālisti, autotransporta apkopes un ekspluatācijas speciālisti, kā arī militāri publisko attiecību speciālisti. Bija paredzēta arī finanšu un budžeta plānošanas speciālistu kategorija, tomēr esam pieņēmuši lēmumu no tās atteikties.
Ģenerālmajors R. Graube: Tuvākajā laikā virsnieku speciālistu kategorijas neplānojam papildināt.
Ģenerālmajors R. Graube: Viņus lielas izmaiņas negaida. Viņu dienesta pakāpes tiks saglabātas. Vienīgā atšķirība ir tā, ka speciālistiem dienesta pakāpju atšķirības zīmes būs citā krāsā. Karavīriem būs iespēja izvēlēties, vai palikt dienēt karavīra speciālista vai karavīra statusā. Atalgojums un sociālās garantijas viņiem nemainīsies. Ja kādam no šiem karavīriem nebūs atbilstošas civilās vai militārās izglītības, būs noteikts pārejas laiks, lai šīs zināšanas pilnveidotu.
Ģenerālmajors R. Graube: Šo speciālistu dienesta gaita ne ar ko neatšķirsies no pārējiem karavīriem. Vienīgā atšķirība, kā jau es minēju, būs dienesta pakāpju piešķiršanā un militārās apmācības ilgums. Arī speciālisti piedalīsies starptautiskajās operācijās. Arī viņiem sevi būs jāuztur atbilstošā fiziskā formā un jābūt ar atbilstošu veselības stāvokli. Atalgojums un sociālās garantijas, kā arī izdienas pensija būs identiska kā ikvienam karavīram – atkarībā no dienesta pakāpes, dienesta ilguma un ieņemamā amata. Lai saņemtu izdienas pensiju, bruņotajos spēkos būs jānodien ne mazāk kā 15 gadi.
Ģenerālmajors R. Graube: Izstrādājot koncepciju, analizējām gan NATO dalībvalstu, gan citu valstu pieredzi. Gribētu īpaši uzsvērt ASV ar visiem zināmo „warrant officer” statusu, kā arī Lielbritānijas un Rumānijas pieredzi. Šajās valstīs ir tāda pati pieeja speciālistiem kā mums - uzsvars tiek likts uz viņu civilo izglītību un pieredzi. Nereti šo speciālistu atalgojums ir pielīdzināms pat ģenerāļa atalgojumam, bet to mēs diemžēl šiem speciālistiem šobrīd nevarēsim piedāvāt.
Ģenerālmajors R.Graube: 2007.gadā, uzsākot darbu pie koncepcijas izstrādes, viens no lielākajiem izaicinājumiem bija noteikt tās specialitātes un speciālistu skaitu, kāds bruņotajiem spēkiem nepieciešams. Patlaban Ministru kabineta komitejā diskusijas vairāk notiek par šo specialitāšu sarakstu, jo, piemēram, Iekšlietu ministrija ir izvēlējusies savādāku ceļu kā šo jautājumu risināt, un tās skatījumā visi šie amati būtu kvalificējami kā atbalsta funkciju veicēji - civilie.
Piemērs. Var aiziet Latvijā uz civilo slimnīcu, saņemt pakalpojumu no civilā ārsta, bet starptautiskās operācijas rajonā šādas iespējas nav. Viens no mūsu mediķu pienākumiem kaujas rajonā ir būt blakus karavīram. Tāpat nedrīkstam aizmirst, ka sakaru un infotehnoloģijas speciālisti strādā ne tikai rūpnīcās. Tehniskas problēmas jānovērš arī kaujas rajonā.
Viens no argumentiem bija tas, ka, ieviešot šo speciālistu kategorijas, nākotnē palielināsies izdienas pensiju saņēmēju loks. Tam mēs noteikti nepiekrītam, jo visi šie amati bruņotajos spēkos jau ir, un līdz šim ir bijuši, bet tikai kā karavīru amati. Reāli mēs nokomplektēsim tās štata vietas, kas jau ir patlaban. Pēdējo gadu laikā bruņotie spēki reorganizāciju rezultātā ir ievērojami samazināti personāla skaita ziņā.
Jau šobrīd ir identificēti visi uzdevumi, kurus var veikt civilie darbinieki, un jaunie štati, kas stājās spēka pērnā gada nogalē un šā gada sākumā, jau paredz šo sadali. Piemēram, ir izveidots Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas veic lielāko daļu civilo funkciju.
Ģenerālmajors R. Graube: Atkārtoti veiksim saskaņojumus starp ieinteresētajām ministrijām un sniegsim savus skaidrojumus un priekšlikumus. 12.janvārī Aizsardzības ministrijā notika starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme par koncepcijas projektu „Nacionālo bruņoto spēku kareivju un instruktoru speciālistu koncepcija”. Sanāksmē piedalījās Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Koncepcijas projekts tika konceptuāli atbalstīts, bet ar piebildi, ka jāprecizē karavīru speciālistu kategorijas. Iekšlietu ministrija apšauba nepieciešamību iekļaut mūziķus šo speciālistu kategorijā.
"Katra diena, kurā šie amati nav nokomplektēti, mums kaut ko maksā".
Paredzot to, ka nākotnē ekonomiskā situācija mūsu valstī uzlabosies, prognozējam cilvēku aiziešanu no bruņotajiem spēkiem, jo īpaši - speciālistu aiziešanu.
Diemžēl jau tagad sabiedriskajā telpā izskanējusi neprecīza informācija par vakancēm bruņotajos spēkos. Ir sajauktas divas lietas – vakances un nepieciešamie speciālistu amati kopā. Vēlos ieviest skaidrību, norādot, ka bruņotajos spēkos kopumā ir aptuveni 600 šādi amati, savukārt vakantie amati, kurus nepieciešams aizpildīt – tikai 250. Šos amatus mēs neplānojam aizpildīt mēneša laikā, jo, lai aizpildītu tos, ir nepieciešams zināms finansējums – ne tikai militārai apmācībai, bet arī dienesta atalgojumam. Šie amati, nosakot prioritātes, tiks komplektēti pakāpeniski.