Zemessargi palīdzēs policijai nodrošināt kārtību
Deviņdesmito gadu pirmajā pusē nevienam nebija jāskaidro, kas ir zemessargs – to visi zināja un respektēja, ja bija runa par sabiedriskās kārtības uzturēšanu un pretsparu bandītiem. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka no zemessargiem arī baidījās – bija pietiekami daudz gadījumu, kad viņi rīkojās pārsteidzīgi un reizēm arī pretrunā ar likumu. Par labu Zemessardzes labajai slavai tas nenāca, toties atpazīstamība un respekts bija lieli.
Milzīga interese par iespēju mācīties
Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, tajā dien gan pieredzējuši vīri, gan pavisam jauni puikas un meitenes. Tomēr viņu loma vietējā sabiedrībā un īpaši kārtības uzturēšanā ir kļuvusi krietni vien mazāka. Tagad gan šķiet, ka šī situācija jau drīzumā varētu mainīties, un zemessargiem tā ir lielā iespēja atgūt savas zināmā mērā zaudētās pozīcijas kā vienam no būtiskākajiem kārtības un drošības garantiem visos Latvijas reģionos.
5. novembrī Valsts policijas koledžā startēja apmācības kurss zemessargiem „Atbalsts Valsts policijas darbam personu meklēšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumos”. Tā laikā zemessargi no visas Latvijas apgūs nepieciešamās pamatzināšanās, lai varētu sniegt kvalificētu palīdzību policistiem dažādās sabiedriskās kārtības uzturēšanas operācijās. Dalībai kursos pietiekušies 408 zemessargi, taču faktiskais interesentu skaits būs krietni lielāks, prognozē aizsardzības ministra padomnieks Zemessardzes jautājumos Jānis Derkusovs. Interese par šo kursu ir milzīga – Rīgā un reģionā uz kursu bija pieteikušies ap 35 zemessargiem, taču faktiski piedalās vairāk nekā 80 cilvēku. Līdzīga situācija būs arī citos Latvijas reģionos, prognozē J. Derkusovs.
Atklājot četras dienas ilgo teorētiskās sagatavošanās kursu Policijas koledžā, Zemessardzes komandieris, pulkvedis Leonīds Kalniņš uzsvēra:
Zemessargi nekonkurēs ar Iekšlietu ministrijas struktūrām viņu tiešo pienākumu izpildē, tomēr sadarbībai starp abām struktūrām ir jābūt efektīvākai, nekā tas bijis līdz šim”.
Šis mācību kurss dos nepieciešamās zināšanas, kas ļaus zemessargiem pareizi reaģēt nepieciešamības gadījumā, turklāt, kas nav mazāk svarīgi, tas padarīs sabiedriskās kārtības nodrošināšanās iesaistītos zemessargus juridiski kompetentākus un, līdz ar to, aizsargātākus, uzsvēra Zemessardzes komandieris.
Īpaši gaidīti lauku rajonos
Policija no Zemessardzes sagaida atbalstu galvenokārt sabiedriskās kārtības uzturēšanā un pazudušo personu meklēšanā, taču tas neizslēdz iespēju sadarboties arī citu aktuālu sabiedriskā kārtības problēmu risināšanā – doties kopējos patrulēšanas uzdevumos, iesaistīties objektu pārbaudēs u.tml.
Attēlā - Zemessargi Valsts policijas koledžā apgūst četru dienu teorētiskās apmācības kursu, lai varētu sniegt kvalificētu palīdzību policijai kārtības uzturēšanā.
Par nepieciešamību aktīvāk iesaistīt zemessargus policejisko funkciju pildīšanā ir runāts jau sen, taču reāla kustība šīs idejas realizēšanai sākās tikai pēdējā gada laikā. „Es vienmēr esmu uzskatījis, ka zemessargi ir ļoti būtisks iekšējās drošības garants. Turklāt viņiem var uzticēties - no savas personiskās pieredzes varu teikt, ka, jau no pašām pirmajām dienām dienestā policijā, man nekad nav bijusi situācija, kad zemessargi būtu atteikuši palīdzību”, kursa atklāšanā teica Valsts policijas koledžas direktors, pulkvežleitnants Artis Velšs. Turklāt zemessargi lielākoties ir labi atpazīstami savās dzīvesvietās, kas arī ir ļoti svarīgs aspekts. Kur izmantot apmācīto zemessargu palīdzību, vislabāk zinās policisti konkrētajās dienesta vietās – sadarbības prakse ir veidojusies jau ilgstošākā laika posmā. Noteikti īpaši noderīgs zemessargu atbalsts būs lauku rajonos, kur ne tikai trūkst policistu, bet papildus resursi ļaus arī ātrāk reaģēt nepieciešamības gadījumā.
Deviņdesmitie ir noiets posms
Apmācības teorētiskā kursa laikā zemessargiem tiks sniegta pamatinformācija par dažādiem tiesiskajiem jautājumiem, tostarp spēka pielietošanas iespējām un robežām utt. Mācību programmas izstrādātāji īpaši centušies kā mācībspēkus piesaistīt praktiķus. Piemēram, Rīgā kursu vadīs Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, līdzīgā līmenī kursi tiks organizēti arī reģionos. Protams, zemessargu apmācība neaprobežosies tikai ar teorētisko sagatavotību – drīzumā sāksies arī apmācības kursa praktiskās nodarbības.
Zemessargu un policistu sadarbība nav nekas fundamentāli jauns – dažādos veidos tā notikusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tomēr šāda līmeņa apmācības kurss un tā sagaidāmie rezultāti paceļ līdzšinējo sadarbību jaunā kvalitātē. „Es pēc šiem kursiem sagaidu būtisku Zemessardzes kvalitātes pieaugumu”, teica pulkvedis Leonīds Kalniņš.
Atgriežoties pie jautājuma par dažādi vērtēto Zemessardzes ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā deviņdesmito gadu pirmajā pusē, Zemessardzes komandieris uzsver: „Tas ir vēsturiski noiets posms. Jāsaprot, ka tajā laikā mūsu valsts tikai veidojās, likumdošanas normas un to strikta ievērošana ieviesās ļoti pakāpeniski. Daudziem cilvēkiem bija milzīga degsme un vēlēšanās iet un darīt, lai nodrošinātu kārtību. Reizēm gan nebija skaidras izpratnes, kā to darīt un cik tālu drīkst aiziet savā degsmē. Tagad situācija ir pilnīgi citāda – Zemessardze šajos gados ir pilnveidojusies un kvalitatīvi ļoti manāmi augusi”. Ar viņu ir vienisprātis arī J. Derkusovs, izsakot cerību un pārliecību, ka šī apmācība ļaus Zemessardzei atgūt tās 90. gadu labo slavu, tajā pašā laikā izvairoties no tolaik pieļautajām kļūdām. „Nu nevar noliegt, ka bandīti tajos laikos patiešām no zemessargiem baidījās un respektēja viņus”.
Garants jaunās iniciatīvas kvalitātei ir vienošanās par tās īstenošanu visaugstākajā līmenī starp visām iesaistītajām pusēm. Turklāt šajā iniciatīvā nevar iesaistīties katrs, kuram rodas tāda vēlēšanās – zemessargus dalībai apmācībās deleģē bataljonu komandieri, izvēloties labākos un pārbaudītākos cilvēkus.
Strādās rokrokā ar policistiem
Doma par sadarbības attīstīšanu starp zemessargiem un policistiem aktualizējās jau 2009. gadā, kad aizsardzības ministra Imanta Lieģa laikā tika parakstīts sadarbības līgums starp atbildīgajiem dienestiem par zemessargu apmācības programmas izveidi un realizēšanu. Tomēr tolaik nebija īstas skaidrības dažādos organizatoriskos jautājumos, tostarp par to, kurš dienests tad īsti virza šo projektu, kurš tam velta galvenos finanšu līdzekļus u.tml., līdz ar to projekts uz kādu laiku iestrēga, stāsta J. Derkusovs. 2010. gada 27. oktobrī I. Lieģis izdeva pavēli Nr. 201, ar ko uzdeva atrisināt šo buksējošo jautājumu. Aktīvāka projekta virzība atsākās jau aizsardzības ministra Arta Pabrika laikā, protams, ne bez paša J. Derkusova cītīgas līdzdalības (viņš ir aktīvs zemessargs kopš 1995. gada, dien Studentu bataljonā). Šā gada februārī notika ministra tikšanās ar toreizējo iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, tās laikā puses vienojās par detalizēta sadarbības projekta izveidi un augustā četru dienu teorētiskā apmācības programma bija gatava.
Paredzams, ka šim projektam būs turpinājums arī pēc gada un vēl ilgāk. „Nākamgad mēs varētu sākt jaunu zemessargu apmācību, savukārt tiem, kas pabeigs kursu šoreiz, pēc diviem gadiem varētu nodrošināt papildkursu zināšanu papildināšanai un atsvaidzināšanai”, stāsta J. Derkusovs. Iepriekšējiem sadarbības mēģinājumiem īsti nebija tālākas virzības (ar retiem izņēmumiem), tad par pašreizējā projekta perspektīvām nevajadzētu bažīties – šoreiz vienošanās par apmācību un sadarbības īstenošanu ir panākta visaugstākajā iespējamajā līmenī, turklāt visi projekta dalībnieki ir patiesi ieinteresēti tā realizēšanā. Apmācības beigas ar interesi gaida arī Latvijas pašvaldības.
Esmu runājis ar daudziem pašvaldību vadītājiem un zinu, ka viņi tiešām gaida zemessargus, kas varētu palīdzēt vietējai varai kārtības uzturēšanā”,
apgalvo J. Derkusovs. Īpaši aktuāla zemessargu palīdzība būtu pierobežā, kā arī tajos rajonos, kur par kārtību atbild praktiski tikai viens iecirkņa inspektors.
„Protams, zemessargi ar kārtības ieviešanu nenodarbosies vieni paši un uz savu galvu. Katra operācija tiks plānota un notiks stingrā policijas vadībā. Zemessargi faktiski būs kvalificēti un atbilstoši apmācīti policijas palīgi. Tas pats attieksies arī uz ieroču lietošanu – plānojot katru konkrēto operāciju, saskaņā ar likumu policijas pārstāvji pieņems lēmumu par to, kādus ieročus izmantot šīs operācijas īstenošanai”, uzsver aizsardzības ministra padomnieks Zemessardzes jautājumos Jānis Derkusovs. Līdz ar to bažas par iespējamu nesankcionētu spēka lietošanas gadījumu skaita pieaugumu ir liekas – gluži otrādi Latvijas sabiedrībai drīzumā būs pamatots iemesls justies drošākai un pasargātākai savās dzīvesvietās visā valsts teritorijā.
Toms Trauberts, Tēvijas Sargs
Foto: Normunds Mežiņš, RJC