Barokamera Ūdenslīdēju skolā: glābj, māca un testē

B58FF07B5D4B45C4B1262F7C43075FA2.jpg

Barokamera Ūdenslīdēju skolā: glābj, māca un testē

Augusta sākumā pēc niršanas Baltijas jūrā gandrīz 80 metru dziļumā no dekompresijas slimības cieta kāds civilais ūdenslīdējs. Kvalificēta medicīniskā palīdzība viņam tika sniegta Jūras spēku Mācību centra Ūdenslīdēju skolas barokamerā.

Liepājā atrodas un aktīvi tiek izmantota komplicētākā barokamera Baltijas valstīs.

Lielākā un labākā Baltijā

Nav gluži tā, ka mūsu kaimiņiem barokameru izmantošana ir gluži vai nepazīstama lieta — arī Lietuvā un Igaunijā ir savas barokameras, taču tās ir krietni mazākas, izvietotas uz kuģiem un ar mazākām izmantošanas iespējām. Tās nepieciešamības gadījumā izmanto tikai militāriem uzdevumiem.

Liepājas barokamera prioritāri ir paredzēta militārām vajadzībām, taču katru gadu tajā tiek ārstēti arī civilie ūdenslīdēji, 

stāsta Ūdenslīdēju skolas komandieris kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs.

Sava barokamera Ūdenslīdēju mācību centram ir kopš tā dibināšanas. Centrs tapis BALTRON projekta ietvaros, un arī barokamera ir Norvēģijas Jūras spēku dāvinājums ūdenslīdēju skolai šajā projektā. BALTRON projekts paredz, ka Jūras spēku Ūdenslīdēju mācību centrs nodrošina arī Igaunijas un Lietuvas speciālistu apmācību, savukārt saskaņā ar „Partnership for Peace” līgumu centrs apmāca arī šīs programmas dalībvalstu jaunos speciālistus. Liepājā ir mācījušies ūdenslīdēji no Gruzijas, Horvātijas, Azerbaidžānas, pat no Ķīnas. Par iespēju apmācīt savus ūdenslīdējus mūsu centrā interesējas arī poļi.
 
Mācību centrā ir arī savi labi apmācīti, pieredzējuši speciālisti — gan mediķis, kurš papildus mācījies ASV, gan barokameras operatori, kas strādā ciešā sasaistē ar mediķi. Arī barokameras operatorus sagatavo centrā — šīs iemaņas iespējams apgūt papildapmācības kursā pēc ūdenslīdēju iemaņu apgūšanas.

Dažas barokameras atrodas arī medicīniskajās iestādēs, taču tās ir paredzētas medicīnas vajadzībām, savukārt ūdenslīdēju apmācībai vai ārstēšanai nederēs.

Kam vajadzīga barokamera

Liepājas barokamera tiek izmantota trim galvenajiem mērķiem. Vispirms tā ir medicīniska iekārta, ar ko nepieciešamības gadījumā var sekmīgi ārstēt specifiskas ūdenslīdēju slimības. Par laimi, ar to bieži nenākas nodarboties, tātad militārajiem ūdenslīdējiem ir laba sagatavotība, secina kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs. Liepājā Nacionālo bruņoto spēku zem ūdens strādājošie speciālisti vēl nav ārstēti, jo nav bijusi tāda nepieciešamība. Toties katru gadu ir pāris gadījumu, kad nākas sniegt palīdzību civilajiem ūdenslīdējiem.

Otrs barokameras lietojuma veids ir tās izmantošana topošo speciālistu treniņiem un apmācībai. Īpaši noderīga un labi izmantojama barokamera ir ziemā. Tad, kad ierobežotas redzamības, temperatūras un ledus dēļ ir apgrūtināts darbs atklātā ūdenī, barokamera ļauj imitēt iegremdēšanos dažādā dziļumā, tā ka personāla apmācību var turpināt visa gada garumā.

Un, treškārt, barokamera ir labi izmantojama arī kā veselības kvalitātes pārbaudes ierīce. Piemēram, ja ar parastiem līdzekļiem nevar konstatēt kādas veselības problēmas, kuras vēlāk topošajiem ūdenslīdējiem var atspēlēties daudz nopietnāk (piemēram, elpošanas ceļu vai ausu slimības), jau pirmajā apmācību dienā visiem veic iegremdēšanās un spiediena izlīdzināšanas pārbaudes, kas šādas slēptas kaites uzrāda ātri un precīzi.

 

Attēlā pa kreisi - Barokamera Ūdenslīdēju skolā Liepājā. Pa labi - Ūdenslīdēju skolas komandieris kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs.

Kas tad īsti ir barokamera? Faktiski tā ir hermētiska telpa, kurā iespējams mainīt gaisa spiedienu, padarot to atbilstošu dažādiem imitējamās iegremdēšanās dziļumiem. Maksimālais iespējamais imitācijas dziļums Liepājas barokamerā ir 60 m, kas savukārt ļauj sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem radušās problēmas divas reizes lielākā dziļumā. Protams, palīdzības efektivitāte būs tieši atkarīga no tās saņemšanas brīža, jo reaģēšanas laikam dekompresijas slimību gadījumos ir izšķiroša nozīme, uzsver Jurijs Timofejevs. Nesen presē plaši aprakstītajā gadījumā palīdzības sniegšana ilga apmēram 6,5 stundas, taču var būt arī tādi gadījumi, kad manipulācijas ilgst pat vairākas diennaktis.

Nelāgie gāzes burbuļi

Dekompresijas problēmu rašanās iemesls ir visai vienkāršs. Iegremdēšanās laikā ūdenslīdējs elpo tikai saspiestas gāzes. Organisms lielākoties patērē skābekli, savukārt gāzu atlikums, galvenokārt slāpeklis, uzkrājas asinīs un šūnās un pēc tam iztvaiko caur ādu. Gāzu izdalīšanās procesam ir noteikts ātrums, un tieši tāpēc paceļoties vajadzīgas dekompresijas pieturas noteiktā dziļumā uz laiku, kas iepriekš aprēķināts, vai arī tas jādara barokamerā — drošā un kontrolētā vidē. Sasteigtas pacelšanās gadījumā rodas veselības problēmas, jo uzkrātās gāzes izdalās caur ļoti maziem izvadkanāliem ādā, bet gāzu burbuļi šādos gadījumos ir krietni lielāki par šiem kanāliņiem. Tādējādi veidojas tā saucamais šampanieša efekts, jo gāzu burbuļi netiek ārā un sāk bloķēt asinsriti — nirējam sāk tirpt locekļi, sāpēt locītavas, smagākos gadījumos var rasties pat iekšējo orgānu darbības traucējumi un iestāties nāve. Barokamerā, paaugstinot spiedienu līdz nepieciešamajam apjomam, iespējams samazināt gāzu burbuļus, ļaujot tiem netraucēti izdalīties caur ādu, pēc tam ļoti pakāpeniski spiediens tiek normalizēts.

Dekompresijas slimību simptomus var efektīvi novērst divreiz mazākā dziļumā, nekā notikusi nelaime.

Barokamera imitē ļoti pakāpenisku nirēja pacelšanu līdz ūdens virsmai, un visā cietušā glābšanas procesā tiek izmantoti medicīnisko tabulu dati, kas ļauj precīzi modelēt spiediena izmaiņas atbilstoši konkrētajai situācijai. 

Tas, cik ilgs laiks būs nepieciešams glābšanas operācijai, ir atkarīgs no katra negadījuma apstākļiem — cik dziļi un ilgi ūdenslīdējs vai nirējs bijis zem ūdens, kādu gāzu maisījumu elpojis utt. Liela nozīme ir arī tam, vai cilvēks negadījumā nav guvis kādus mehāniskas izcelsmes bojājumus — tad, visticamāk, būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Ja neskaita tiešām smagus un sarežģītus niršanas apstākļus, kuros iegūta dekompresijas slimība, nirēju pieļautās kļūdas reizumis mēdz būt pat ļoti elementāras. Piemēram, visai bieži barokameras nākas izmantot tā saucamajiem svētdienas nirējiem, kuri kūrortos pēdējā dienā pirms atgriešanās mājup vēl aktīvi nodarbojušies ar daivingu, neņemot vērā, ka pēc niršanas nedrīkst lidot 24 stundas. Tad nu lidmašīnā, mainoties spiedienam, organisms uz to reaģē un niršanas entuziastam sāk parādīties dekompresijas simptomi. Par laimi, šajos gadījumos ne pārāk smagās formās.

Ūdenslīdējiem potenciāli bīstamais dziļums sākas no 18 metriem, bet arī tad iespējamas variācijas atkarībā no niršanas apstākļiem, piemēram, dziļumā pavadītais laiks. Labā ziņa nirējiem bez akvalanga vai citām ārējām gaisa padeves ierīcēm — nirstot tikai ar ieelpu, dekompresijas problēmas nerodas. Izskaidrojums ir vienkāršs — organisms vienas ieelpas ciklā jaunu gaisu neuzņem un darbojas tikai ar uzņemto tilpumu, kas faktiski nemainās. Toties problēmas var rasties, ja nepieredzējis nirējs ienirst uz pārāk ilgu laiku, jo organisms patērē skābekli un ražo ogļskābo gāzi, kas savukārt izplatās organismā izniršanas laikā. Tādējādi, ja CO2 līmenis organismā kļūst pārāk augsts, nirējs izniršanas laikā var pat zaudēt samaņu.

Dimants bruņoto spēku krātuvē

Mūsu barokameras un ar to strādājošo speciālistu potenciālu apliecina arī tas, ka Liepājā mēdz sniegt palīdzību cietušajiem arī no citām valstīm. Piemēram, pērn Liepājā ārstēts kāds neveiksmīgs igauņu ūdenslīdējs.

Barokameras uzturēšana un ekspluatācija nav lēts prieks.

Lai gan pati barokamera Latvijai nākusi kā dāvana, tās saglabāšana nepārtrauktā darba kārtībā saistās ar visai lielām izmaksām. Viena lieta ir barokameras darbā nepieciešamās gāzes.

Pavisam cita — speciālisti, kam jāmaksā alga arī tajā laikā, kad barokamera netiek izmantota. Šo speciālistu zināšanām jābūt pienācīgi augstā līmenī — loģiski, tas kaut ko maksā. Ārzemēs barokameru izmantošanā un uzturēšanā ir visai līdzīga prakse, tiesa — tur ūdenslīdēju apmācības vietas ir vairāk publiski pieejamas, jo lielu daļu izmaksu (gāzes, iekārtas amortizācija, personāla darba stundas) palīdzības sniegšanas gadījumā civilajiem ūdenslīdējiem sedz apdrošinātāji.

Viens standarta apmācības kurss Liepājā ilgst septiņus mēnešus. Pēc tam vēl divi mēneši paiet, apgūstot papildu iemaņas — galvenokārt mācoties veikt dažādas mehāniskas manipulācijas ar mīnām un citām sprāgstvielām, tā ka laba speciālista sagatavošanai nepieciešams gads, rezumē Ūdenslīdēju skolas komandieris. Liepājas mācību centra kursu pabeigušie ūdenslīdēji kotējas visai augstu — viņi ir starptautiski atzīti EOD (Explosive Ordnance Disposal) speciālisti jeb ūdenslīdēji — nesprāgušās munīcijas neitralizētāji. Tā ir visaugstākā iespējamā meistarība šajā jomā, jo šāds speciālists ir augstas klases sapieris, kam ir arī ūdenslīdēja sagatavotība. Pašlaik Ūdenslīdēju skolas potenciāls netiek izmantots pilnā apjomā — esošā kapacitāte atļautu vienlaikus rīkot divus topošo ūdenslīdēju kursus.

Jaunajai kursantu paaudzei gan ir nedaudz sarežģītāk strādāt nekā viņu gados vecākajiem kolēģiem, vismaz apmācību sākumposmā, saka kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs. Viņš to skaidro ar kopš bērnības apgūstamo iemaņu atšķirībām — vecāka gadagājuma cilvēki bērnībā spēlējušies ar konstruktoriem, kur viss bijis izjaucams un saliekams līdz pat sīkakajai skrūvītei, bet jaunākajai paaudzei, kas pieradusi pie «Lego» un līdzīgiem konstruktoriem, šīs iemaņas nav tik attīstītas un visu gribas likt kopā pa veseliem blokiem.

Mācību centrs mūsu bruņotajiem spēkiem ir viens no tādiem kā dimantiem, kas strādā un labi kotējas starptautiskā līmenī, 

atzīst J. Timofejevs. Ja salīdzina šeit esošos resursus, apmācības izmaksas un zināšanas, ko kursanti iegūst, Liepājā apgūtajai specialitātei būs daudz augstāka efektivitāte nekā līdzīgās ārzemju skolās apgūtām prasmēm. To, ka prasmīgs EOD speciālists ir zelta vērtē, apliecina šo cilvēku ikdienā darāmais darbs. Nemaz nerunājot par iespējamām izglābtām dzīvībām pēc nesprāgušu lādiņu atrašanas, ir arī tīri praktiski izvērtējami darbi. Piemēram, ne pārāk sen Ventspils ostā pilsētas teritorijā atrada tonnu smagu nesprāgušu mīnu. Par katastrofāliem zaudējumiem pilsētai un tās iedzīvotājiem mīnas detonēšanas gadījumā bail pat iedomāties. Taču Liepājā sagatavotie zemūdens atmīnētāji ar šo problēmu tika galā 12 stundu laikā

Toms Trauberts, Tēvijas Sargs
Foto: Normunds Mežiņš, Gatis Dieziņš, RJC

Dalies ar šo ziņu