Speciālo uzdevumu vienības kinologs: Dienesta laikā suns ir kolēģis

Kurš gan no mums bērnībā nav sapņojis par četrkājainu draugu, kuram uzticētie noslēpumi glabāsies kā seifā, ar kuru vienmēr varēs justies drošībā, kurš nekad nenodos un tad, kad būs slikti - vienmēr būs līdzās. Dažādu apstākļu sakritības dēļ ne visiem šie sapņi ir piepildījušies.

Šī nav ikdienišķa intervija un fotoreportāža, jo tajā ir kas vairāk - tā stāsta par karavīriem, kuru aicinājums ir saistīt ne tikai savu brīvo laiku, bet arī dienestu, ar cilvēka labāko draugu - suni! Tas ir stāsts par suņa un cilvēka attiecībām. Tas ir stāsts, kā no maza kucēna izaug suns, kurš spēj paveikt vairāk nekā mēs spējam iedomāties - desantēties no helikoptera, aizturēt likumpārkāpējus, atrast sprāgstvielu un pat aizstāt karavīru dzīvību apdraudošās situācijās.  Tas ir smags un ilgstošs darbs, jo, kā atzīst Speciālo uzdevumu vienības kinologi, - ar suni ir jāstrādā pastāvīgi.

Arī mums, sargs.lv un raidījuma "Laiks vīriem" komandai bija iespēja ielūkoties aiz durvīm, kuras ikdienā plašākai sabiedrībai ir slēgtas, jo saņemam informāciju, ka vienībā ir ieradies nozīmīgs papildinājums - beļģu aitu suņa kucēni.

Ierodoties vienībā, jau pašā sākumā priekšstats par to, ka dienesta suņi ietur zināmu distanci no "svešajiem", izrādās maldīgs - viens no kucēniem pat pamanās paķert zobos un aizskriet ar sargs.lv diktofonu.

Pēc intervijas vēl atmiņā palicis vienības vadības teiktais: "Viņi ir tādi paši kā mēs, tikai spalvaini!"

Aicinājām vienības pārstāvjus pastāstīt, kā no tādiem draiskulīgiem, jaukiem un mīļiem kucēniem, izaug dienesta suņi, kurus ieraugot, jau no distances rodas respekts, un kuriem dienests ir daudz kas vairāk par atalgojumu un citām sadzīviskām lietām.

 Lūdzu, īsumā pastāstiet par kinoloģijas dienestu jūsu vienībā!

Kinoloģiskais dienests vienībā ir kopš 1994.gada. Pa šiem gadiem ir bijuši dažādu sugu suņi - tai skaitā arī vilki, kokerspaniels, rīzenšnaucers. Pašos pirmsākumos bija arī kollijs. Viņš bija pirmais suns un īpaši profesionāls meklēšanas darbos. Ar gadiem pierādījies, ka suņu apmācībā jāsāk ieguldīt, un jāizmanto arī tehnoloģijas, kas ir strauji attīstījušās, jo ar to palīdzību suņus apmācīt ir daudz vienkāršāk. Pēc vecajām metodēm apmācība ir grūtāka un laikietilpīgāka. Mainījušās arī pašas metodes - piemēram, suni var apmācīt tālās distances meklēšanas darbos - vadot viņu no attālākām distancēm, jo suns jau strādā ar medījuma dziņu. Ar jaunām tehnoloģijām mēs par labi padarītu darbu varam viņu apbalvot no attāluma.

Kā rāda pasaules pieredze, tad suņi speciālajos spēkos ir nepieciešami, un daudzkārt ir pierādījies, ka suņiem jābūt arī mūsu vienībā. 

Suņus var iesaistīt dažādos taktikas elementos, ieejot ēkās, meklējot sprāgstvielas. Piemēram, aizturēšana - ja ēkā atrodas terorists, grūti izsekot visiem notikumiem līdzi un situācijas var mainīties sekundēs. Suns ir drošākais veids, lai pasargātu kaujinieku no traumām, jo noziedzniekam pirmais skats vienmēr būs vērsts uz suni. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ir atrasta sprāgstviela un izglābta dzīvība kādam no kaujiniekiem.

Mēs esam ierosinājuši vadībai, ka kinoloģijas nozīme būtu jāpaplašina, īpaši jau tādā spektrā kā sprāgstvielu meklēšana un noziedznieku aizturēšana.

Mūsu kinologi ar suņiem piedalās arī sacensībās. Vēl salīdzinoši nesen mūsu kinologs starptautiskās sacensībās, kurās startēja vairāk nekā 100 dalībnieku, izcīnīja devīto vietu. Tas pasaules rangā ir ļoti augsts sasniegums.

Turpinām un pilnveidojam sadarbību ar citiem dienestiem un struktūrām, kā arī ārvalstu sadarbību. Dienesta suņi ir arī citās bruņoto spēku vienībās, bet jau ar citu dienesta specifiku.

Par psiholoģisko saderību un draudzēšanos ar suni. Šie kucēni ir ļoti mīļi, jauki, atvērti un dzīvespriecīgi. Kas notiek tālāk, jo viņiem ir jāpakļaujas komandām un jāpilda konkrēti dienesta uzdevumi?

Šie kucēni ir vienkārši jauki. Ar viņiem vēl jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā. Sunim jābūt psihiski līdzsvarotam, un viņam jāuzvedas kā sunim. Protams, zināmai distancei jābūt.

Viss balstās uz spēlēšanās principu - citādi suns dienestam nederētu.

Vislabāk suns jūtas, ja saimnieks ar viņu paspēlējas, jo sunim ir medību instinkts - ķert, skriet, lēkt.

Cik ilgs laiks paiet, lai suns pilnvērtīgi sāktu pildīt dienestu, jo tagad viņi ir vēl trīs mēnešus veci kucēni?

Līdz trīs gadiem. Tad suns jau kļūst nopietnāks un iegūst pieauguša dzīvnieka statusu. Līdz nākamā gada nogalei viņiem jau vajadzētu apgūt meklēšanas darbus, kā arī aizturēšanu un aizsardzību. Sākumā ikviens dienesta suns tiek socializēts un pieradināts pie dažādiem trokšņiem, tai skaitā dažādām transporta un citu pārvietošanās līdzekļu skaņām, piemēram - helikoptera, vilciena, kuģa. Svarīgi, lai suns nebaidās atrasties šaurās un tumšās telpās.

Ikvienam dienesta sunim pamati tiek ielikti jau pamatapmācības kursā, kurā viņš apgūst arī visus šķēršļus, tai skaitā desantēšanos no helikoptera.

Vienlaicīgi suņi apgūst meklēšanas un aizsardzības darbus, sprāgstvielu meklēšanu, aizturēšanu, patrulēšanu, pēdu meklēšanu. Vēlāk suņus testējam un nosakām specifiku, kurā suns strādās.

Suņi var strādāt arī pāros, trijatā vai četratā, jo vingrinājumi ir ļoti dažādi. Ar suņiem, lai uzturētu fizisko formu, regulāri skrienam, viņiem ir arī savas pārbaudes aizturēšanā un meklēšanā.

Vai suns var būt dienesta biedrs vai draugs?

Bez tā nevar iztikt, jo, lai varētu strādāt, kontaktam ar suni jābūt ideālam.

Dienesta laikā viņš ir kolēģis, pēc tam jau mēs esam ģimenes draugi.

Katrs suns tūlīt pēc nokļūšanas vienībā tiek piesaistīts konkrētam kinologam, kurš ar viņu ikdienā strādā. Lai izveidotos labs kontakts, suns ir jāņem gan uz mājām, gan uz dienestu. Arī vārdu sunim izvēlas kinologs, kurš ar viņu strādā.

 Vai jebkurš suns ir derīgs dienestam?

Nē, jo ir ļoti daudz dažādu sugu suņi, un viņi ir iedalīti dažādās kategorijās. Dienesta suņi, kurus vairāk vai mazāk zina visā pasaulē, ir vācu aitu suņi, beļģu aitu suņi, zeltaini retrīveri, rotveileri. Šie kucēni ir beļģu aitas suņi, pazīstami arī kā malinua. Svarīga ir ne tikai suga, suns ir pareizi jākopj, jābaro un pareizi ar viņu jāstrādā.

 Kāpēc jūs esat dienestam uzvēlējušies tieši beļģu aitu suņus?

Šīs sugas suņi ir pierādījuši, ka viņi ir daudz dinamiskāki un darba spējīgāki. Viņi ir psiholoģiski noturīgi un var ilgāk strādāt, ja salīdzina, piemēram, ar vācu aitu suni, kas, protams ar atsevišķiem izņēmumiem, ir nedaudz lēnīgāki. Šie suņi 20 - 30 minūtes pastrādā, un pēc aptuveni pusstundas viņi atkal ir spējīgi turpināt darbu. Viedokļi jau kinologiem ir dažādi un daudz kas ir atkarīgs no paša suņa. Dienesti visā pasaulē sāk izmantot malinua, jo šīs sugas suņi ir sevi pierādījuši darbos. Šos kucēnus izvēlējāmies pēc īpašiem kritērijiem, kurus paši esam izstrādājuši, daloties pieredzē ar citiem ārvalstu kolēģim un dienestiem. Neizpaliek arī testēšana.

 Kādas ir tās īpašības un spējas, ko Jūs sagaidāt no suņa, un kas ir tās lietas, ko Jūs viņam mācīsiet darīt?

Jau no paša sākuma suns tiek apmācīts jomās, kas saistītas ar dienestu militārā vienībā. Viņš apgūst meklēšanas iemaņas, aizsardzības un apsardzes darbus, vārdu sakot, visu, kas nepieciešams dienestā bruņotajos spēkos. Nevaram pat pieļaut domu, ka ar suni neizveidojas sadarbība, jo esam izstrādājuši papildus kritērijus, lai tas nenotiktu. Neesam no tām apakšvienībām, kas spētu suņus rotēt un mainīt, un arī cilvēkresursi nav tādi, lai varētu to atļauties. Tāpēc, pirms suni ņemam, izvērtējam.

Sunim noteikti jābūt kustīgam un darba spējīgam, jo viņš ir dienesta suns, kuram jāpilda dienesta pienākumi un uzdevumi - pēc iespējas ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk.

Protams, arī suņa ausīm ir sava nozīme. Pēc tām var noteikt skaņas virzienu un suņi arī daudz labāk dzird. Piemēram, ja cilvēks spēj noteikt skaņas avotu ar 20 - 30 grādu precizitāti, tad suns - ar divu līdz piecu grādu precizitāti.

Suņiem ir ļoti laba oža, piemēram, ja cilvēkam ir 5 miljoni ožas šūnu, tad sunim šādu šūnu ir 220 miljonu. Suns spēj zināmu laiku atcerēties konkrētas smaržas un tās atšķirt.

 Vai agresivitāte ir nozīmīga īpašība dienesta sunim?

Skatoties, kādā izpausmē. Ikdienišķa agresivitāte nav vēlama, tas norāda, ka suns nav pietiekoši socializēts un ikvienam bez iemesla var mesties virsū. Ja suns ir agresīvs pēc komandas, tas ir pozitīvi, jo viņš pilda savu uzdevumu - vai nu tā būtu aizsardzība, vai uzbrukums.

 Kas notiek ar suņiem, kuri savu laiku nodienējuši?

Viņi paliek pie mums. Suņi dienestu pilda piecus - sešus gadus. Piemēram, ja suns maina saimnieku, tad mainās arī viņa psihe - par 20 - 30 procentiem viņš pret jauno saimnieku kļūst nedraudzīgāks, neuzticīgāks, nepilda komandas, jo viņš jauno saimnieku neuzskata par autoritāti. Īstais saimnieks un autoritāte sunim ir tas, kas viņu audzinājis. Tam viņš uzticas un visa mūža garumā atceras.

 Kādi ir lielākais izaicinājums kinologa darbā?

Kinologa darbs visa mūža garumā ir izzināšana.

Ar katru jaunu suni darbs paliek aizvien aizrautīgāks, jo katrs suns ir citāds - augumā, izskatā, ātrumā, arī raksturs katram sunim ir atšķirīgs. Viens jau pēc trīsdesmitās komandas saprot, ko tā nozīmē, cits - pēc septiņdesmitās. Kinoloģija ir zinātne, nevis profesija. Pieredze nāk ar gadiem. Ar suni ir daudz jāstrādā, realitāte ir pavisam citāda nekā filmās rāda. Suns nav universāls, kurš var aizskriet uz veikalu un hamburgeru atnest.

Piedāvājam Tev, Sargs.lv lasītāj, nelielā foto reportāžā gūt plašāku vizuālo ieskatu par četrkājaino dienesta kolēģu ikdienu, kurā tiek pārvarēti dažādi šķēršļi, meklētas sprāgstvielas, aizturēti likumpārkāpēji un tas viss notiek sinerģijā ar kinologu.

Tiek demonstrēta taktiskā pārvietošanās kopā ar dienesta suni, lai kopīgi veiktu uzdevumus. Šis ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jāiemāca dienesta sunim. "Būtiskākais šajā uzdevumā ir, lai suns nemaisa tev, un tu nemaisi viņam, kā arī lai būtu zināma distance," stāsta kinologs. "Svarīgi, lai suns pārvietošanās laikā ar domām nenovirzās citur."

Tiek demonstrēts vispārējs paklausības kurss un šķēršļu joslas pārvarēšana. "Ja suns nevar pārvarēt šķērsli, tad viņš nevarēs veikt uzdevumu," norāda kinologs. "'Ja vienreiz neizdodas, tad jāmēģina vēl un vēl, kamēr sanāk! Svarīga ir neatlaidība." Viņš arī stāsta, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem ir augstums un šauru šķēršļu pārvarēšana, jo sunim līdzsvara izjūta ir savādāka, pārējais jau atkarīgs no viņa fiziskā stāvokļa.

Tiek rādīta sprādzienbīstamu priekšmetu identificēšana no attāluma. Kinologs stāsta, ka tas ir svarīgi, lai atsevišķos gadījumos pasargātu karavīru no bojāejas. Sunim ir jāmāk pārbaudīt dažādi objekti, tai skaitā arī maisiņi, priekšmeti.

Tiek demonstrēta noziedznieka aizturēšana, kuras laikā suns cieši sadarbojas ar kinologu.