Ja noticis negadījums
Lai uzlabotu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību savstarpējo komunikāciju, kā arī lai karavīri labāk iepazītos ar sociālajām garantijām, Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļas vecākā referente Aija Staņus kopā ar NBS virskapelānu Elmāru Pļaviņu apmeklēja NBS vienības.
Šāda veida sadarbība bija nepieciešama gan tāpēc, ka tādā veidā iepazīstamies ar karavīriem personīgi, gan tiek uzlabota AM iesniegto dokumentu kvalitāte. Viens no tikšanās laikā apskatāmajiem jautājumiem ir jautājums par nelaimes gadījumiem un ar tiem saistīto dokumentu iesniegšanu Aizsardzības ministrijā.
Bieži saskārāmies ar situāciju, kad, saņemot aktu par nelaimes gadījumu, kurā cietis karavīrs dienesta laikā, ir daudzas neskaidrības. Akti tika pildīti formāli un karavīri ne vienmēr izprata, ka šāds dokuments ir nepieciešams viņu pašu aizsardzībai. Ja akts par nelaimes gadījumu sastādīts pareizi, iesniegts ministrijā un reģistrēts, tad šāds dokuments ir apliecinājums, ka karavīrs dienesta laikā ir guvis veselības bojājumu un tas var palīdzēt Centrālai medicīnas ekspertīzes komisijai (CMEK) pieņemt lēmumu izvērtējot karavīra veselības stāvokli atvaļinoties.
Ir dažas lietas, kuras vajadzētu ievērot gan ziņojot par notikušu negadījumu, gan sagatavojot dokumentus iesniegšanai ministrijā.
Šeit jārunā gan par tiesībām, gan pienākumiem.
Karavīram ir tiesības saņemt pilnvērtīgu nelaimes gadījuma izmeklēšanu, bet, lai tas varētu notikt, viņam ir pienākums pēc nelaimes gadījuma nekavējoties ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam vai savas vienības komandierim, štāba priekšniekam vai operatīvajam dežurantam, kā arī nekavējoties vērsties pie medicīnas darbinieka.
Ja šie nosacījumi tiks ievēroti, tad dokumentu sagatavošana un iesniegšana tiks veikta operatīvi. Šobrīd novērojam gadījumus, kad pavēle par nelaimes gadījuma izmeklēšanu tiek izdota pat pēc vairākām nedēļām. Tas norāda, ka ziņojums par nelaimes gadījumu nav saņemts tūlīt pēc negadījuma. Pat ja karavīrs pats neziņo par notikušo, bet tam ir bijis liecinieks, tad cita karavīra pienākums ir ziņot par notikušo tieši tāpat, kā tas būtu jādara cietušajam karavīram.
Aizsardzības ministrijas sociālo lietu nodaļas darbinieku lūgumu precizēt kādu akta punktu vai iesniegt papildus dokumentus vajadzētu uztvert ar izpratni, jo, pamatojoties uz akta informāciju, tiek pieņemts lēmums par veselības bojājuma pabalsta izmaksu. Tādēļ būsim saprotoši un gatavosim dokumentus nepārprotamus un juridiski pareizus.
Tiem karavīriem, kuri piedalās nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisijas darbā, vajadzētu pievērst uzmanību visai nepieciešamajai informācijai. Akta 12.punktam jāatbild uz jautājumiem: kad? cikos? kur? ko darot? kādā veidā? kas noticis? kam ziņots?
Šajā punktā arī jāpaskaidro, kad un kur saņemta medicīniskā palīdzība, vai ir bijusi darba nespēja un cik ilgi. Šeit vajag aprakstīt visu, kas attiecas uz traumas gūšanas apstākļiem, traumas raksturu un precīzi jānorāda kur (labā vai kreisā roka, kāja utt.) gūts veselības bojājums. Labāk lai šajā punktā ir pieci lieki teikumi, nekā viens būtisks pietrūkst.
Ļoti svarīgi atcerēties, ka karavīram, vēršoties medicīnas iestādē pēc palīdzības, uzreiz jānorāda, ka ir noticis nelaimes gadījums darbā.
Tad ārsts darba nespējas lapā arī izdara atzīmi par nelaimes gadījumu. Biežākā nesakritība ir tad, kad komisija norāda, ka karavīram sakarā ar traumas bijusi darba nespējas lapa A, bet lapā ir norādīts – cits cēlonis. Mums ļoti rūpīgi ir jāseko līdzi tam, lai visi dokumenti sakristu ar iesniegto informāciju.
Savukārt akta 17.punktam jāsatur tikai komisijas lēmumu ar nepārprotamu secinājumu vai trauma (veselības bojājums) gūta saistībā ar tiešo dienesta pienākumu izpildi.
Izziņa par atalgojumu traumas gūšanas dienā viegla veselības bojājuma gadījumā nav jāiesniedz, jo šajā gadījumā visiem ir vienāda izmaksa – Ls 200.
Savukārt izziņa obligāti ir jāiesniedz vidēji smaga un smaga veselības bojājuma gadījumā, kā arī gadījumā, kad tiek mainīta smaguma pakāpe no vieglas uz vidēji smagu.
Aicinu visus, kuri šaubās par to vai viss ir izdarīts pareizi, pirms akta parakstīšanas to elektroniski iesūtīt mums pārbaudei. Tad jau laikus varēsim norādīt uz kādu neprecizitāti un labojumus varēsiet izdarīt pirms dokumentu iesniegšanas. Domāju, ka šāda veida sadarbība uzlabos dokumentu apriti un kvalitāti, kā arī veicinās savstarpējo sapratni un uzticēšanos.
Neskaidrību gadījumā AM Sociālo lietu nodaļas darbinieki labprāt sniegs savas konsultācijas un atbildēs uz jautājumiem.