Lietuva stiprina sadarbību aizsardzībā ar Vāciju

NATO
BNS
vācu karavīri
Foto: Foto: nato.int

Šonedēļ valdība apstiprināja Lietuvas aizsardzības atašeja vietnieka amatu Vācijā, mācībās Lietuvā šogad varētu piedalīties aptuveni 600 vācu karavīru, un Berlīne sāks vadīt alianses starptautisko bataljonu, kurā būs līdz tūkstotim karavīru.

Lietuva stiprina sadarbību aizsardzībā ar Vāciju

Par jauno aizsardzības atašeju Berlīnē varētu kļūt brigādes ģenerālis Vilmants Tamošaitis. Viņš būs pirmais Lietuvas bruņoto spēku ģenerālis, kurš strādās aizsardzības atašeja amatā.

Pēdējā laikā Lietuva pērk daudz vācu militārās tehnikas. Pieņemts lēmums no Vācijas ražotājiem iegādāties kājnieku kaujas mašīnas "Boxer" - naudas izteiksmē tas būs lielākais darījums Lietuvas Bruņoto spēku vēsturē. No vāciešiem tiek pirktas arī aptuveni 340 armijas kravas mašīnas un 16 pašgājējas haubices "PzH2000".

Vācija arī biežāk par citām NATO valstīm piedalījusies Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā. "Vācija palielina savu ieguldījumu NATO, un mums tas ir svarīgi," uzsver Lietuvas aizsardzības ministrs Jozus Oleks.

Politoloģe, Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktora vietniece Margarita Šešeļģīte atzinusi, ka Lietuvai ir nepieciešami ilglaicīgi sabiedrotie Krievijas atturēšanai un aizsardzībai, bet vienlaikus paudusi šaubas, vai Vācija šai ziņā uzskatāma par labāko izvēli, paturot prātā iespēju, ka varētu nomainīties šīs valsts politiskā vadība.

"Lietuvas drošības situācija neuzlabojas, bet mūsu tradicionālajiem sabiedrotajiem, tādiem kā ASV, ir dažādi citi darbi, kas ne vienmēr ir saistīti ar Eiropu,"  viņa uzsver. "Mums jāmeklē nopietns sabiedrotais arī tuvāk, jo mūsu drošība ir trausla, Krievija ir liela, atrodas līdzās un nekur nepazudīs," norādījusi eksperte.

Viņa atzinusi, ka Vācija ir liela reģiona valsts, kas pēdējā laikā izceļas ar aizvien pieaugošām ambīcijām un stiprina savus bruņotos spēkus, kas paredzēti tieši teritoriālajai aizsardzībai. Berlīne šogad paziņojusi, ka pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām palielina karavīru skaitu.

Pēc Šešeļģītes teiktā, jo vairāk Lietuvā būs Vācijas karavīru un uzņēmēju, jo vairāk šīs valsts sabiedrība zinās par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā.

Tomēr politoloģe paudusi bažas, ka gadījumā, ja nomainītos Vācijas politiskā vadība un pie varas nāktu sociāldemokrāti, Berlīnes attieksme pret Krieviju varētu būtiski mainīties un kļūt pragmatiskāka, un tad būtu jābaidās, vai līdzšinējās saites nepārtrūks.

Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Baltijas valstīs tika pastiprināta gaisa telpas patrulēšanas misija, palielināts militāro mācību skaits reģionā un izveidoti alianses komandvadības elementi.

ASV rotācijas kārtībā sūta savus karavīrus uz Baltijas valstīm un Poliju un, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā, to biežāk sākušas darīt arī citas alianses valstis, bet tās to nedara regulāri.

Jūnijā kļuva zināms, ka NATO aizsardzības ministri vienojušies nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju četrus paaugstinātas gatavības daudznacionālos bataljonus.

Lietuvas amatpersonas iepriekš izteikušās, ka Lietuvā iecerētā bataljona pamatus veidos Vācijas karavīri. Pārējās starptautiskās vienības vadīs Lielbritānija, ASV un Kanāda.

Dalies ar šo ziņu