Baltijas valstis arvien vairāk iesaistīsies Ukrainas bruņoto spēku apmācības procesos

Ārvalstīs
Sargs.lv
042AA549B000436BA855428DB66A5753.jpg

14. un 15. decembrī, norisinās Baltijas valstu aizsardzības ministru vizīte Ukrainā, kuras laikā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hannes Hanso tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Ukrainas aizsardzības ministru ģenerāli Stepanu Poltoraku, kā arī apmeklēja Ukrainas Bruņoto spēku Javorivas treniņu un mācību centru valsts rietumu daļā.

Baltijas valstis arvien vairāk iesaistīsies Ukrainas Bruņoto spēku apmācības procesos

Vizītes gaitā Baltijas valstu ministri uzsvēra stingru atbalstu Ukrainai tās neatkarības un aizsardzības jomas stiprināšanā, paužot apņēmību arī turpmāk sniegt praktisku palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem to reformēšanā un attīstībā, lai tuvinātos NATO standartiem un iespējami vairāk sadarbotos ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem mācību procesā.

Uzsākot triju Baltijas valstu ministru tikšanos Viļņā, aizsardzības ministri pauda pārliecību, ka vizīte Ukrainā būs stingrs un pārliecinošs signāls starptautiskajai sabiedrībai par to, ka Ukraina Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīgs partneris, un, ir piemērs, lai mācītos, ka 2014.gada notikumi Ukrainā nekad Baltijas valstīs neatkārtotos.

Ukrainas aizsardzības ministrs ģenerālis S.Poltoraks uzsvēra, ka Ukraina ir ieinteresēta Baltijas valstu pieredzes apgūšanā bruņoto spēku veidošanā un apliecināja, ka Ukrainai ir ambiciozi plāni armijas reformēšanā, uzsverot, ka Ukraina to ir apņēmīgi uzsākusi.

Latvijas aizsardzības ministrs R.Bergmanis preses konferencē pēc daudzpusējās tikšanās uzsvēra, ka viņam ir radusies pilna pārliecība par Ukrainas patieso un apņēmības pilno mērķi izveidot spēcīgus Bruņotos spēkus un apliecināja, ka Latvija ir gatava atbalstīt Ukrainu šajā ceļā.

Ukrainas amatpersonas informēja par situāciju Austrumukrainā, atzīstot, ka tā ir “stabili trausla”. Ukrainas aizsardzības ministrs raksturoja Krievijas spēku un bruņojuma apjomu, kas joprojām atrodas Austrumukrainā, atzīstot, ka tas joprojām ir ievērojams.

No Ukrainas amatpersonu puses tika izteikta vēlme turpināt jau uzsākto sadarbību Ukrainas virsnieku apmācībā Baltijas valstīs, kā arī piedalīties dažāda veida mācībās, lai apgūtu NATO pieredzes.

Baltijas valstu ministri vienoti apliecināja gatavību turpināt sadarbību apmācībā, medicīnas jomā, psihologu un kapelānu dienesta attīstībā, kiberdrošības jautājumos, loģistikā, un citās Ukrainai būtiskās jomās.

Ukrainas aizsardzības ministrs vairakkārt uzsvēra, cik nozīmīga ir šī Baltijas valstu aizsardzības ministru vizīte un, ka Ukraina to vērtē kā vēsturisku, jo šī brīža sarežģītajā situācijā nozīmīgs ir gan praktisks, bet ne mazāk nozīmīgs, arī politisks atbalsts.

 “Mēs nedrīkstam pieļaut viedokli, ka Ukrainā vairs nav konflikta zonas un, ka Krievijas agresija vairs neapstāv. Mēs iestājamies par teritoriālo integritāti un suverenitāti,” preses konferencē uzsvēra aizsardzības ministrs R.Bergmanis.

Šobrīd Latvija ir sniegusi Ukrainai finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā NATO Trasta fonda ietvaros, kā arī sniedz cita veida atbalstu, tostarp medicīnisko un rehabilitācijas palīdzību 25 ukraiņu karavīriem, kā arī nodrošināt studijas Baltijas aizsardzības koledžā vienam Ukrainas virsniekam, kas uzsāks studijas nākamā gada augustā. Līdz šā gada beigām angļu valodu Baltijas aizsardzības koledžā apgūst četri Ukrainas studenti. Tāpat plānots sniegt praktiskas apmācības militārajiem psihologiem un kapelāniem Ukrainā.

Šogad Ukrainā notiekošajās ikgadējās militārajās mācībās „Rapid Trident 2015” piedalījās arī Latvijas karavīri.

Dalies ar šo ziņu