Norvēģija saņēmusi pirmos divus reaktīvos iznīcinātājus “F-35”, kļūstot par ceturto NATO dalībvalsti pēc Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un ASV, kurai piegādātas līdz šim vēl pretrunīgi vērtētās kaujas lidmašīnas. Šis notikums iezīmē jaunu posmu Norvēģijas bruņoto spēku darbībā.
Norvēģija saņem pirmos reaktīvos iznīcinātājus “F-35”
Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide 22. septembrī apmeklēja „Lockheed Martin” “F-35” ražotni Fortvērtā, Teksasā, kur tika demonstrēti divi jaunie lidaparāti, kas ir pirmie no 22 jau Norvēģijas Karalisko gaisa spēku pasūtītajiem jaunākās paaudzes iznīcinātājiem. Pasākumā piedalījās arī Norvēģijas bruņoto spēku komandieris admirālis Hākons Brūns-Hansens.
“Mēs visi zinām, ka “F-35” nav vienkārši kārtējais iznīcinātājs. Tas ir daudz kas vairāk,” pasākumā uzsvēra ministre. ““F-35” mums sniedz iepriekš nebijušas iespējas. Tas ir modernākais līdz šim izstrādātais iznīcinātājs.”
“Šī mums visiem ir priecīga diena. Tas liecina par to, ka mēs modernizējam aizsardzību un ka mēs tam piešķiram būtisku lomu,” sacīja admirālis Brūns-Hansens.
Līdz 2025. gadam Norvēģija ir nolēmusi iegādāties 52 jaunus daudzfunkcionālus “F-35A” iznīcinātājus. No 2019.gada tie pakāpeniski aizstās pašreizējos “F-16” iznīcinātājus. Patiesībā “F-35” ir vairāk nekā tikai aizstājējs šobrīd lietotajiem iznīcinātājiem.
“Šī iznīcinātāja kaujas spējas ir ievērojami labākas nekā “F-16”. Uzlabotā “stealth” tehnoloģija palielina tā ilgizturību un, pateicoties tai, ir vienkāršāk pietuvoties pretiniekam, paliekot nepamanītam. Arī ieroču sistēmām ir ievērojami lielāks darbības attālums nekā “F-16” gadījumā,” sacīja admirālis Brūns-Hansens.
Norvēģijas pirmā “F-35” izgatavošana tika uzsākta 2013. gada septembrī. Pēc vēl dažām pēdējām pārbaudēm tas novembrī lidos uz Lukas Gaisa spēku bāzi Arizonā. Norvēģijas otrais “F-35” būs gatavs drīzumā, un nākamie divi tiks pabeigti 2016. gadā. Visas četras Norvēģijas reaktīvās lidmašīnas tiks izvietotas Lukā, kur tiks apmācīti “F-35” piloti.
Paredzēts, ka pirmais iznīcinātājs “F-35” Norvēģijā nolaidīsies 2017. gadā. Šim notikumam lielu nozīmi piešķir bruņoto spēku komandieris: “Skaidrs, ka “F-35” ir viena no būtiskākajām Norvēģijas aizsardzības jomas attīstības platformām nākotnē. “F-35” ir mūsu aizsardzības pamats, šai reaktīvajai lidmašīnai piemīt visas nepieciešamās spējas,” atzina bruņoto spēku komandieris.
Paziņojumā presei “Lockheed Martin” uzsvēra “F-35” programmas nozīmību aizsardzības rūpniecībai Norvēģijā, kas līdz šim noslēgusi līgumus par 450 miljoniem dolāru.
“F-35” izstrādē un ražošanā ir piedalījušies arī vairāki Norvēģijas uzņēmumi. Piemēram, vienu no raķetēm – “Joint Strike” raķeti -, izstrādāja uzņēmums “Kongsberg Defence & Aerospace” un Norvēģijas bruņotie spēki. Šī raķete tiks integrēta Norvēģijas “F-35”.
Pēc Norvēģijas viceadmirāļa Arne Roksunda 2011.gada aplēsēm katrs no 52 Norvēģijas pasūtītajiem iznīcinātājiem to darbmūžs valstij izmaksās 769 miljonus ASV dolāru.
“F-35” programmas izmaksas tās īstenošanas laikā strauji pieauga. ASV vien lidaparāta izstrādē un iegādē ieguldīja vairāk nekā 323 miljardus dolāru.
Bažas radīja arī lidaparāta modernās datorsistēmas, kuru darbībā bieži bija vērojamas kļūdas, un kuru drošību bija mazinājuši daudzie pret “Lockheed Martin” vērstie kiberuzbrukumi.
“Problēmas esam atrisinājuši, un kopš 2012. gada ražošanā viss ir gājis gludi,” pastāstīja Loreins Mārtins, “F-35” programmas “Lockheed Martin” vadītājs. “Lidaparāta ražošanas izmaksas ar katru gadu ir kritušās. Tagad tas ir par 57 procentiem lētāks nekā izstrādes sākumā. Mēs ceram, ka līdz 2019.gadam Norvēģijas pasūtīto lidaparātu cena būs sarukusi līdz 85 miljoniem dolāru par katru.”
“Lockheed Martin” testa pilots Alans Normans sacīja, ka Norvēģijai īpaši nozīmīgas būs lidaparāta modernās komunikācijas sistēmas.
“Salīdzinot ar “F-16”, šie lidaparāti spēj savstarpēji komunicēt pilnīgi atšķirīgi un no daudz lielākiem attālumiem, kas nozīmē, ka lielas teritorijas nosegšanai Norvēģijai būs nepieciešams mazāk lidmašīnu,” viņš teica.