Reaģējot uz Krievijas agresiju, Ziemeļvalstis paplašina militāro sadarbību, tostarp ar Baltijas valstīm

Deklarācija kā paziņojums tika publicēta kā ievadraksts visas lielākajās Ziemeļvalstu avīzēs. Tā uzskatāma par tiešu atbildi Krievijas agresīvajai rīcībai, kas pēdējā laikā vērojama Ziemeļvalstu tuvumā.

Vienlaikus paziņojumā aprakstīta sadarbības paplašināšana ar Baltijas valstīm.

Aizsardzības politikas pētniece profesore Janne Hālanda Matlarija un Norvēģijas aizsardzības ministres Īnes Ēriksenes Sēreides padomniece skaidro, ka šis vēstījums ietver kopīgu atturēšanu. Deklarācijā aprakstītā sadarbība, tostarp, militārās mācības, ir plašākā, kāda iedomājama Somijai un Zviedrijai –valstīm, kas nav NATO dalībvalstis. Pētniece norāda, ka šis solis varētu arī iezīmēt abu valstu gatavošanos dalībai NATO.

Pastiprinās dalību mācībās un apmainīsies ar informāciju

Galvenie sadarbības koncepti: vairāk kopīgu mācību; kopīga industriālā sadarbība, tostarp, aizsardzības jomā; kopīga apmainīšanās ar izlūkinformāciju un kopīga kibermateriālu apstrāde.

Brīdinās viena otru, lai “novērstu pārsteigumus”

Aizsardzības ministri skaidro iniciatīvas būtību: “Ziemeļvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā 10.martā tika nolemts uzlabot priekšnosacījumus, lai uzraudzītu aktivitātes mūsu pierobežā, jūrā un gaisā. Mēs uzsveram, ka nepieciešams dalīties ar informāciju par katru kustību gaisa telpā, lai pastiprinātu agro brīdināšanu un samazinātu risku, ko var radīt negaidīti notikumi un pārpratumi. Mēs arī nolēmām turpināt informācijas apmaiņu un pieredzi, kā pretoties hibrīddraudiem.”

Pērnā gada novembrī notika 12 valstu tikšanās, kurā piedalījās Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, Polija, Nīderlande, Vācija un Lielbritānija. Tikšanās mērķis bija gatavoties paplašināt aizsardzības sadarbību.

Arī ASV piedalās Ziemeļvalstu mācībās, kas norisinās šā gada pavasarī

Pirmais redzamais izvērstās sadarbības pierādījums būs mācības “Arctic Challenge”, kas norisināsies maija beigās Zviedrijas un Somijas teritorijā.

Sagaidāms, ka mācībās piedalīsies arī ASV ar iespaidīgu skaitu ar iznīcinātājiem “F-16”, līdzīgi kā iepriekš piedalījās līdzīgās mācībās ar iznīcinātājiem “F-15”. Šīs lidmašīnas atrodas Lielbritānijā.

Krievija to uztvers kā agresivitāti

Profesore Hālanda Matlarija norāda, ka Krievija šo Ziemeļvalstu ministru vēstījumu uztvers kā agresivitāti.

“Jāņem vērā, ka sekos negatīva reakcija no Krievijas puses,” uzsver profesore. “Pirms diviem gadiem Norvēģija informēja Krieviju par mācībām “Joint Viking”, kas norisināsies pie Krievijas robežas 2015.gadā. Neskatoties uz to, sekoja spēcīga verbālā pretreakcija no Krievijas vadošās elites.”

Tādēl tiek izvērsta Ziemeļvalstu militārā sadarbība

Paziņojums, kuru parakstījuši Ziemeļvalstu azisardzības ministri un Islandes ārlietu ministrs, sākas ar sekojošiem vārdiem:

“Krievijas agresija Ukrainā un nelegālā Krimas aneksija ir starptautiskās likumdošanas un starptautisko vienošanos pārkāpums. Krievijas rīcība rada nopietnus izaicinājumus Eiropas drošībai. Rezultātā pēdējā gada laikā pasliktinājusies drošības situācija Ziemeļvalstu kaimiņos esošajās teritorijās…mums jābūt gataviem stāties pretī iespējamām krīzēm vai negadījumiem.”

Tas turpinās:

“Mums jāreaģē uz Krievijas rīcību, nevis Kremļa retoriku. Krievija iegulda milzīgas ekonomiskās investīcijas savu militāro spēju attīstībā. Valdības elite ir parādījusi, ka ir sagatavota praktiski un efektīvi pielietot savus militāros līdzekļus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus, pat arī, ja nepieciešams pārkāpt starptautisko likumdošanu…Krievijas bruņoto spēku uzvedība pie mūsu robežām ir izaicinoša, un ir bijuši vairāki Baltijas valstu teritoriālo robežu pārkāpumi.”

“Krievijas propaganda un politiskie manevri turpina sēt nesaticību valstu un starptautisko organizāciju starpā.”

Atbilde ir sekojoša:

“Ziemeļvalstis reaģē uz šo situāciju ar solidaritāti un padziļinātu sadarbību.”

Šī sadarbība neaizstās NATO

“Ļoti saprotams, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis veido ciešākas militārās saites. Tas neaizstāj NATO, bet pēc iespējas ciešāk tuvina Somiju un Zviedriju aliansei,” uzsver Hālanda Matlarija.

Atsaucoties uz profesores teikto, Somija un Zviedrija izvēlējušās organizēt savas mācības atbilstošo NATO standartiem. Šobrīd nav politiska pamata šīm valstīm kļūt par NATO dalībvalstīm, jo uztvere nav pietiekami “nobiedēta”, un jautājuma atrisināšanai būtu nepieciešams referendums. Tomēr šā brīža notikumi atgādina gatavošanos dalībai.

Ticamāka Ziemeļvalstu atturēšana

“Ar šo paziņojumu tiks panākts novērtējums par ticamāku atturēšanu. Tas nenotiek NATO kontekstā, tomēr saskaņā ar NATO standartiem un parāda, ka nav jādomā par dalību NATO, lai domātu par drošības garantijām. Šobrīd šis ir nepieciešams solis,” skaidro profesore.

“Mēs esam liecinieki vairāku militāro mācību norisei Latvijā un Somijā, kas ir ļoti nepieciešami. Bruņotie spēki, kas ir apmācīti, noteiktā vietā būs spējīgi tur darboties konflikta gadījumā. Tāpat arī Somija un Zviedrija regulāri rīko mācības ziemeļos, lai nepieciešamības gadījumā varētu strādāt kopā,” uzsver Hālanda Matlarija.

“Un kamēr ASV uztur ciešu sadarbību ar šīm valstīm, tiek sniegts pienesums atturēšanā. Saskaņā ar ANO līgumu jebkura valsts var pieprasīt palīdzību no citām valstīm bruņota konflikta gadījumā. Lisabonas līgums arī paredz drošības garantiju, bet ES nav savas militārās varas,” skaidro profesore. “ASV ir reāla NATO garantija, bet tā var arī cieši sadarboties ar dalībvalstīm, kas nav NATO sastāvā.”

Nepastāv pienākums cīnīties vienam par otru

Vai tekstā ietverta jebkāda apņemšanās, kā rīkoties konflikta laikā?

“Nē, tas nav minēts tekstā. Šādu apņemšanos būtu jāapstiprina parlamentiem. Šī apņemšanās parāda ticamu militāro klātbūtni, kas nozīmē pastiprinātu atturēšanu. Vienlaicīgi tā demonstrēs, ka valstis ir norūpējušās par savu drošību,” skaidro Hālanda Matlarija.

Attiecībā uz sadarbību ar Baltijas valstīm paziņojumā minēts:

“Ciešāka sadarbība starp Ziemeļvalstīm un solidaritāte ar Baltijas valstīm vairos drošību reģionā, atturot iespējamo agresoru, jo pieaugs viņa rīcības cenas slieksnis.”

Un:

“Mēs uzsākām programmu ar mērķi attīstīt aizsardzības spējas, kuras ietvaros sadarbībā ar Baltijas valstīm varam sniegt pienesumu aizsardzības nozares reformēšanā.”

Aizsardzības ministre: Stiprina drošību mūsu reģionā

Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide norāda, ka šī vienošanās iezīmē solidaritātes un sadarbības nozīmi, lai stiprinātu drošību reģionā.

“Mūsu sadarbība ir elastīga un tā papildina katras valsts drošību, bet nav alternatīva dalībai NATO un ES. Ziemeļvalstīm nav savstarpējās drošības garantijas un Norvēģijas gadījumā NATO savstarpējās aizsardzības garantija ir visa pamatā,” uzsver ministre.

Šie ministri parakstījuši rakstu, kas publicēts Aftenposten:
- Īne Ēriksena Sēreide (Ine Eriksen Søreide), Norvēģijas aizsardzības minister
- Nikolajs Vammens (Nicolai Wammen), Dānijas aizsardzības ministrs
- Karls Haglunds (Carl Haglund), Somijas aizsardzības minister
- Gunārs Bragi Svenisons (Gunnar Bragi Sveinsson), Īslandes ārlietu ministrs
- Pēters Hultkvists (Peter Hultqvist), Zviedrijas aizsardzības ministrs

Norvēģijas Aizsardzības ministrija apliecinājusi paziņojuma autentiskumu, norādot, ka tas tiek publicēts kā ievadraksts visās lielākajās Ziemeļvalstu avīzēs.