Ādažu poligonā mācībās „Gungnir” sagatavo NATO Reaģēšanas spēkiem deleģēto Baltijas valstu vienību
Mācības organizē Igaunijas Aizsardzības spēki, kas ir Baltijas bataljona projekta vadošā valsts, un tajās piedalās aptuveni 1000 karavīru no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Mācību mērķis ir sagatavot nacionālos kontingentus un pilnveidot bataljona apakšvienību savstarpējo sadarbību.

Tās noritēs vairākos posmos. Pirmajā posmā, kas ilgs līdz 11. aprīlīm, triju Baltijas valstu karavīri pilnveidos iemaņas darbībai rotas sastāvā. Savukārt otrajā posmā notiks bataljona līmeņa apmācība.
 
Sakarā ar plānotajām mācībām bruņotie spēki atgādina, ka Ādažu poligonā ir aizliegts ieiet un iebraukt poligona teritorijā bez saskaņošanas ar tā administrāciju. Bez saskaņošanas atļauts pārvietoties tikai pa koplietošanas ceļiem, kuri norādīti kartē uz informatīvajiem stendiem.

Bruņoti spēki atvainojas par sagādātājām neērtībām, kas var īslaicīgi rasties sakarā ar to, ka dažas kaujas šaušanas nodarbības notiks arī agrā rīta un vēlā vakara stundā.
 
Mācības „Gungnir 2015” ir viens no Baltijas bataljona apmācību posmiem. Baltijas valstu vienība piedalīsies arī ASV spēku Eiropā rīkotajās mācībās „Saber Strike” jūnijā Baltijas valstīs un Polijā, kā arī NATO Reaģēšanas spēku sertificēšanas mācībās „Trident Juncture”, kas notiks šogad oktobrī un novembrī Spānijā un Portugālē.

Baltijas bataljons NATO Reaģēšanas spēku sastāvā dežūrēs 2016.gada rotācijā. Latviju tajā pārstāvēs kontingents aptuveni 230 karavīru sastāvā un to veidos kājnieku rota un dažādu jomu speciālisti – inženieri, prettanku speciālisti, tuvā gaisa atbalsta kontrolieri, militārie policisti un citi speciālisti. Savukārt 2015. gada rotācijā Latvija ir pārstāvēta ar 82 karavīriem – Militārās policijas vienību, kura dežūrē jau kopš 1.janvāra, un Jūras spēku flotiles pretmīnu kuģi, kurš dežūru sāks 1. jūlijā.
 
Reaģēšanas spēki ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponenti  tiek kopīgi apmācīti un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.
 
Tie ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, un tās iekļauj operācijas dalībvalstu integritātes saglabāšanai, spēka demonstrēšanu, miera nodrošināšanas operācijas, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanu, kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzību, drošības un embargo operācijas.
 
NATO Reaģēšanas spēkus veido Tūlītējas reaģēšanas spēki, kuru skaitliskais lielums atkarībā no dalībvalstu deleģēto vienību personālsastāva skaita sasniedz aptuveni 13 000 karavīru, kā arī Rezerves spēki.
 
Alianse paplašinās Tūlītējās reaģēšanas spēkus no 13 000 līdz 30 000 karavīru, no kuriem 5000 ietilps Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā.