2015. gada pirmajā pusgadā Latvijas karavīri veiks kaujas dežūru Zviedrijas vadītajā Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā, dienesta pienākumus pildot ātrās reaģēšanas vienībā, tādējādi sniedzot ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā un ES krīžu pārvarēšanā.
Vairākās mācībās pārbauda karavīru gatavību dežūrai ES Kaujas grupā
„Ziemeļu Kaujas grupas ģerbonī attēlots lauva, turot vienā rokā olīvas zaru, bet otrā – zobenu. Olīvas zars ir miera un uzvaras simbols, tāpat kā mēs nesīsim ticību un mieru mūsu iedzīvotājiem, savukārt zobens norāda uz to, ka nepieciešamības gadījumā mēs pielietosim militāru spēku, lai izpildītu savu uzdevumu,” simbolikas nozīmi un kaujas grupas uzdevumus skaidroja Ziemeļu Kaujas grupas komandieris pulkvedis Torbjorns Larsons.
Latviju kaujas grupā pārstāvēs aptuveni 160 karavīru no Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. kājnieku bataljona – kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personālsastāvs desmit karavīru sastāvā.
Šobrīd norisinās Ziemeļu Kaujas grupā iesaistīto vienību, tostarp arī Latvijas, un štāba sertifikācijas mācības. Ziemeļu Kaujas grupas sagatavošanas posms noslēgsies laikā no 3. līdz 16. novembrim, kad mācībās „Joint Action” Zviedrijā sapulcinās visa kaujas grupu un izvērtēs tās gatavība sākt dežūru.
„2014. gads ir sagatavošanās periods. Katrai vienībai ir savs grafiks un gada beigās tām jābūt spējīgām izpildīt nepieciešamās prasības, veidojot Ziemeļu Kaujas grupu,” uzsvēra kaujas grupas komandieris.
18. septembrī noslēdzās Ziemeļu Kaujas grupas štāba izvērtēšanas mācības. „Zviedrijas bruņotie spēki ir izvērtējuši, ka Ziemeļu Kaujas grupas štābs ir pienācīgi sagatavojies, lai piedalītos ES Kaujas grupas dežūrā,” norādīja Latvijas nacionālā kontingenta komandieris pulkvežleitnants Māris Utināns.
Savukārt septembra pirmajā pusē noslēdzās kājnieku rotas izvērtēšana. Šāda veida izvērtēšanu iziet katra Kaujas grupas kājnieku manevru rota, lai sagatavotos štāba sertifikācijas mācībām un izpildītu gatavības prasības.
„Izvērtēšanas mācības sniedz iespēju izvērtēt esošās prasmes, kā arī parāda, ko nepieciešams uzlabot,” uzsvēra pulkvežleitnants Māris Utināns.
Papildu izvērtēšanas mācībām kopš šā gada marta notiek arī dažādas cita veida mācības, piemēram, augusta beigās noslēdzās taktiskais uzdevums bez vienību iesaistes, kura mērķis bija pārrunāt Ziemeļu Kaujas grupas spējas un iespējamos izaicinājumus, veidojot kopīgu skatījumu par dažādu scenāriju un uzdevumu izpildi. Gatavojoties dežūrai, Ziemeļu Kaujas grupa ir izstrādājusi virkni koncepciju daudznacionālo operāciju veikšanai dažādās situācijās.
Jūlijā Ziemeļu Kaujas grupa piedalījās mācības „Sydstorm” (tulk. no zviedru valodas – „Dienvidvētra”), kas tika organizētas, lai sagatavotu karavīrus dežūrai, pārbaudot loģistikas sistēmas un personālu.
Tāpat jūlijā tika rīkotas mācības, kurās tika pārbaudītas transporta lidmašīnu vienības spējas, trenējot materiālu pārvadāšanu un helikopteru uzpildi, pārvadājot dažāda veida kravas, kā arī citas vienības kompetencē esošās spējas. Kopumā vasaras laikā tika plānotas divas mācību sesijas - vienā no tām tika trenēta lidošana kaujas zonā, bet otrā – nolaišanās uz grants skrejceļiem.
Zviedrijas vadītajā Kaujas grupā dienēs Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Īrijas karavīri, veidojot 2400 karavīru lielu militāro formējumu.
Kaujas grupa šobrīd iziet apmācības procesu, lai atrodoties dežūrā, būtu spējīga desmit dienu laikā uzsākt militāru operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 darba dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 – ar papildu apgādi.