Atsevišķās Zviedrijas un Somijas aizsardzības spēku vienībās paaugstināta kaujas gatavība

Ārvalstīs
Pēc LETA-TT, mil.fi, mil.se un thelocal.se materiāliem
Zviedrijas karavīri
Foto: Foto:Samuel Pardon/Försvarsmakten

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā, kur Krievijas bruņotie spēki ir veikuši pilna apmēra iebrukumu, Zviedrijas bruņoto spēku štābā un Gaisa spēkos paaugstināts kaujas gatavības līmenis. Kaujas gatavību, palielinot izlūklidojumu skaitu, paaugstinājuši arī Somijas Gaisa spēki pēc tam, kad nepilnas nedēļas laikā Krievijas militārā aviācija trīs reizes pārkāpa valsts gaisa telpu. 

Atsevišķās Zviedrijas un Somijas aizsardzības spēku vienībās paaugstināta kaujas gatavība

Zviedrijas bruņotie spēki interneta vietnē paziņoja, ka kaujas gatavība paaugstināta štāba personālam, kas nodarbojas ar izlūkošanu un informācijas vākšanu. Šo pasākumu mērķis ir izskatīt nepieciešamību pārskatīt sagatavotību, turpmākās militārās mācības un citas jomas. 

Savukārt uz Gotlandi – Zviedrijas salu Baltijas jūrā – pārvietoti divi Gaisa spēku iznīcinātāji “Gripen”, kur tie spēs sekmīgāk reaģēt uz notikumiem Baltijas reģionā. 

Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvis Niklass Englunds neapstiprināja medijos izskanējušo informāciju, ka kaujas gatavības līmenis paaugstināts visos bruņotajos spēkos. 

Ņemot vērā Krievijas augošo agresivitāti, Zviedrijas izglītības ministrs un Liberālās partijas līderis Jans Bjerklunds aicinājis apsvērt obligātā militārā dienesta atjaunošanu. 

Viņš norādīja, ka, Krievijai kļūstot arvien agresīvākai, Zviedrijai var nākties pilnveidot savu aizsardzību, proti, būs nepieciešams vairāk militāro vienību.

"Mums nepieciešams stiprināt Zviedrijas aizsardzības spēkus, bet patiesība ir tāda, ka mēs nespētu tikt galā, ja Zviedrija tiktu pakļauta tiešām briesmām," norādīja Bjerklunds, piebilstot, ka Zviedrija šādā gadījumā būtu atkarīga no NATO palīdzības.

Zviedrijā obligātais militārais dienests tika atcelts 2010. gadā, pieliekot punktu simts gadus ilgajai tradīcijai. Bet Bjerklunds atzina, ka tas, iespējams, bijis kļūmīgs solis.

Savukārt Zviedrijas valdība apņēmusies aizsardzībai atvēlēt papildu 1,3 miljardus kronu, ziņo thelocal.se, atsaucoties uz publikāciju laikrakstā “Dagens Nyheter”. Līdzekļi paredzēti, lai palielinātu Zviedrijas klātbūtni un darbību klātbūtni Baltijas reģionā, kur arvien biežāk tiek novēroti Krievijas kuģi un lidmašīnas. Finansējums tiks rasts, veicot samazinājumus citās jomās, norāda laikraksts.

Dalies ar šo ziņu