Pēdējo astoņu nedēļu laikā Baltijas valstu gaisa telpas patruļlidmašīnas ir veikušas vairāk nekā 50 kaujas lidojumu iespējamo gaisa telpas pārkāpumu novēršanai, liecina NATO Gaisa spēku pavēlniecības Ramšteinā apkopotā informācija.
NATO patruļlidmašīnas Baltijas gaisa telpā veikušas 50 kaujas lidojumus; to skaits krietni audzis arī Zviedrijā un Japānā
Kaujas lidojumi veikti, galvenokārt reaģējot uz pieaugušajām Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm Baltijas valstu robežu tuvumā, norāda pavēlniecība.
Arī vakar NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnu "Il-20".
„Pēdējā laika notikumi rāda, ka NATO gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs ir redzams alianses solidaritātes apliecinājums un mūsu valsts drošības garantija,” vērtējot situāciju, atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, uzsverot, ka Krievijas paaugstinātā militārā aktivitāte pierobežā liecina, ka Baltijas valstīm ir jāturpina sarunas par pastāvīgu sabiedrotu klātbūtni, kas būtu acīmredzams un spēcīgs Krievijas atturēšanas līdzeklis.
„NATO valstu savstarpējs atbalsts ir iecirsts akmenī, tā ir vienošanās, uz kuru varam paļauties, tomēr mums jāturpina mūsu bruņoto spēku attīstība,” norāda aizsardzības ministrs.
Savukārt Japānas Pašaizsardzības spēki trešdien paziņoja, ka pēdējo triju mēnešu laikā tie 340 reizes pacēluši iznīcinātājus gaisa telpas aizsardzībai, piebilstot, ka tas ir rekordliels liels skaits. Pagājušajā gadā attiecīgajos trīs mēnešos Japānas iznīcinātāji tika pacelti 110 reizes.
Aptuveni 70% gadījumu iznīcinātāji pacelti, reaģējot uz Krievijas lidmašīnu pietuvošanos Japānas gaisa telpai. Pērējos gadījumos bijusi runa par Ķīnas militārajiem lidaparātiem, informēja Pašaizsardzības spēki.
NATO Gaisa spēku pavēlniecība arī informēja, ka alianses gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm iesaistītās patruļlidmašīnas kopš maija sākuma veikušas vairāk nekā 100 treniņlidojumus.
Tajos vairākkārt piedalījušies arī Zviedrijas Gaisa spēku iznīcinātāji „Gripen”, šonedēļ intervijā laikrakstam „Svenska Dagbladet” atzina Gaisa spēku komandieris ģenerālmajors Mikaels Bidens.
„Jūnijā „Gripen” sasniedza lidojumu rekordskaitu,” uzsvēra Gaisa spēku komandieris, paskaidrojot, ka tas saistīts gan ar pieaugušo militāro mācību intensitāti, gan arī ar Krievijas – Ukrainas krīzi. „Militāro mācību skaits un tas, ko pašreiz mēs darām, nav salīdzināms ar to, kas notika pirms 15 – 20 gadiem,” sacīja ģenerālmajors Mikaels Bidens.
„Lidojumi, kas saistīti ar iespējamu gaisa telpas pārkāpumu novēršanu, ir palielinājušies par gandrīz 50%, salīdzinot ar 2012. gadu,” intervijā „Svenska Dagbladet” uzsvēra Zviedrijas Gaisa spēku komandieris.
Zviedrijas lidmašīnas ir piedalījušās NATO treniņlidojumos Baltijas valstu gaisa telpā, sadarbībā ar Baltijas, Polijas un ASV gaisa atbalsta kontrolieriem veicot kaujas šaušanu Ādažu poligonā, un ASV vadītajās mācībās „Saber Strike” un „BALTOPS”. Jāpiebilst, ka pēdējās nedēļas laikā kopā ar alianses patruļlidmašīnām zviedru „Gripen” divas reizes ir veikuši treniņlidojumus arī Latvijas gaisa telpā.
Ņemot vērā Krievijas - Ukrainas konfliktu, NATO ir četrkāršojusi patruļlidmašīnu skaitu. NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju 1. maijā rotācijas kārtībā no ASV pārņēma Polijas gaisa spēki, taču tos atbalsta arī Dānijas, Lielbritānijas un Francijas iznīcinātāji.
Sākot ar septembri gatavību veikt patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā apliecinājusi Kanāda un Portugāle, to veicot no aviācijas bāzes Šauļos, un Vācija – no aviācijas bāzes Emari, Igaunijā.