Norvēģija uzsāk prezidentūru Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programmā

Sargs.lv

Norvēģija uzsāk prezidentūru Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programmā

1.janvārī Norvēģija rotācijas kārtībā kļuvusi par nākamo Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programmas prezidējošo valsti.

“Mūsu mērķis ir tālāk attīstīt sadarbības praktisko pusi,” uzsver Norvēģijas aizsardzības ministre Ine Eriksena Soreide. „Mēs vēlamies veicināt programmas progresu, balstoties uz efektīvu, būtisku un uz rezultātiem orientētu sadarbību.”

Norvēģija savas prezidentūras laikā izvirzījusi vairākus mērķus.

Viens no tiem ir veicināt drošības politikas dialogu un turpmāk attīstīt Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programmu kā forumu dialogam par jaunākajiem aizsardzības izaicinājumiem Ziemeļvalstīs.

Tāpat Norvēģija uzskata, ka nepieciešams turpināt kopīgas mācības un apmācību programmas, paplašināt esošo sadarbību karavīru apmācībā un uzlabot militāro mācību koordinēšanu starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un NATO.

Lai veicinātu demokrātijas un miera nostiprināšanos pasaulē, Norvēģija par būtisku uzskata nepieciešamību stiprināt sadarbību spēju veidošanai un drošības sektora reformām jaunattīstības valstīs, iesaistoties NATO, ANO un ES operācijās un projektos.

Programmai nepieciešama uz rezultātiem orientēta pieeja spēju attīstībā un bruņojuma iegādē, izvēloties potenciāli veiksmīgākos projektus.

Lai veicinātu nozares un industrijas sadarbību, iecerēts attīstīt dialogu starp Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības padomi un Ziemeļvalstu aizsardzības industriju, lai nodrošinātu savlaicīgu bruņoto spēku apgādi un uzturētu konkurētspējīgu industriju. Tāpat nepieciešams veicināt sadarbību publiskās – privātās partnerības jomā, veicot izpēti par iespējamību veidot kopīgus projektus.

Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programma izveidota 2009.gadā un reorganizēta 2013.gadā. Tā ietver visas divpusējās un daudzpusējās aktivitātes, kas saistītas ar drošības politiku, operācijām, spēju attīstību un bruņojumu kopīgā vadības struktūrā ministru līmenī. Programmas galvenie mērķi ir izdevīgas cenas un pieaugoša operacionalitāte.

Prezidentūru programmā pēc rotācijas principa uzņemas Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Somija. Programmas dalībvalsts ir arī Islande.

Pēc nordefco.org materiāliem

 

Dalies ar šo ziņu