63% Ukrainas iedzīvotāju uzskata, ka starp Ukrainu un Krieviju notiek karš, savukārt 65% Krievijas iedzīvotāju ir pretējs viedoklis, liecina aptauju rezultāti, par kuriem vēsta Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.
Krievijas draudi. 63% ukraiņu uzskata, ka starp Ukrainu un Krieviju ir karš, 65% Krievijā pretējs viedoklis
Aptauju Ukrainā rīkoja Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts, bet Krievijā – Levadas Centrs, un institūts salīdzināja to rezultātus.
“Vairums ukraiņu piekrīt viedoklim, ka Krievija un Ukraina karo savā starpā: šo apgalvojumu atbalstīja 63% aptaujāto, neatbalstīja 18%, bet 19% nespēja atbildēt,” teikts institūta paziņojumā.
Sociologi atzīmē, ka Krievijā aptaujātie lielākoties neatzina karu starp abām valstīm. No respondentiem Krievijā tikai 25% uzskatīja, ka Ukraina un Krievija karo savā starpā, 65% pauda pretēju viedokli, bet 11% neizteica savas domas šajā jautājumā.
“Pozīcija, kādu vairums ukraiņu ieņēma 2014. gadā, praktiski nav mainījusies. Krievijas pilsoņi pārsvarā neuzskata savu valsti par militāra konflikta pusi un neatzīst Krievijas armijas klātesamību Ukrainā. Savukārt ukraiņi lielākoties ir pārliecināti, ka starp abām valstīm notiek karš un to apstiprina Krievijas spēku klātbūtne Ukrainas teritorijā,” paziņoja Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts.
Institūts veica aptauju Ukrainā no 5. līdz 16. februārim, personīgās intervijās izvaicājot 2020 respondentus 110 apdzīvotās vietās visos apgabalos (izņemot Krievijas anektēto Krimas autonomo republiku). Luganskas apgabalā aptauja tika veikta tikai Ukrainas kontrolētajā teritorijā, bet Doņeckas apgabalā – visā tā teritorijā.
Levadas Centrs veica aptauju no 22. līdz 25. janvārim, uzdodot jautājumus 1600 cilvēkiem 137 apdzīvotās vietās 48 Krievijas reģionos.
Abās aptaujās tika izvaicāti cilvēki vismaz 18 gadu vecumā.
Kijeva: Donbasā krituši 1600 Krievijas karavīru
Kopš Donbasa bruņotā konflikta sākuma tur dzīvību zaudējuši vairāk nekā 1600 Krievijas karavīru, otrdien preses brīfingā paziņoja Ukrainas Drošības dienesta (UDD) vadītāja administrācijas priekšnieks Oleksandrs Tkačuks.
"Konflikta gaitā Donbasā krituši vairāk nekā 1600 Krievijas pilsoņu, kas bija karavīri," viņš paziņoja.
Tkačuks, runājot krieviski, vērsās pie to Krievijas pilsoņu tuviniekiem, kas karo Donbasā. Viņš pauda gatavību dalīties informācijā, kas ir UDD rīcībā par Krievijas pilsoņiem.
"Mēs esam gatavi dalīties ar jums, to neafišējot, ar informāciju, kas mums ir," sacīja amatpersona.
Ja šie Krievijas pilsoņi, kā apgalvo Maskava, ir brīvprātīgie, tad kāpēc pret viņiem nav ierosinātas krimināllietas, jo Krievijas kriminālkodeksā ir pants par piedalīšanos nelikumīgos bruņotos formējumos, vaicāja Tkačuks.
Kritušo Krievijas algotņu skaits ir vismaz divas reizes lielāks par kritušo kadru karavīru skaitu, viņš norādīja.
Šobrīd okupētajā Donbasa daļā atrodas līdz 6000 Krievijas karavīru, kā arī aptuveni 40 000 nelikumīgo militāro formējumu kaujinieku, sacīja Tkačuks.
Notiek pastāvīga rotācija, viņš piebilda.
"Aptuvenais termiņš, kādu Krievijas karavīri atrodas Donbasā, ir trīs līdz seši mēneši," norādīja Tkačuks.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos kopš 2014. gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9000 cilvēku un vairāk nekā 20 000 tikuši ievainoti, liecina ANO dati.