Krievijas jaunajā nacionālās drošības stratēģijā draudu vidū minētas arī ASV un NATO

Ārvalstīs
LETA—REUTERS, BNS/AFP
Putins
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Krievijas jaunajā dokumentā par nacionālās drošības stratēģiju draudu vidū minētas arī ASV un NATO.

Krievijas jaunajā nacionālās drošības stratēģijā draudu vidū minētas arī ASV un NATO, kur “Krievija karaspēku neievedīs”

Dokuments "Par Krievijas Federācijas nacionālās drošības stratēģiju", ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja 31. decembrī, aizstāj 2009. gadā izdoto versiju, kurā nedz ASV, nedz NATO netika minētas.

Dokumentā teikts, ka Krievijai izdevies palielināt savu lomu globālu problēmu un starptautisku konfliktu risināšanā, kas savukārt izsaukusi reakciju Rietumos.

Neatkarīgas politikas īstenošana kā iekšpolitikā, tā starptautiskā līmenī, izraisījusi "pretdarbību no ASV un to sabiedrotajiem, kas tiecas saglabāt savu dominanci", teikts dokumentā, piebilstot, ka tas, visticamāk, izraisīs "politisko, ekonomisko, militāro un informatīvo spiedienu" pret Krieviju.

Dokumentā norādīts, ka Krievijas nacionālajai drošībai radušies jauni draudi.

Kopš Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu attiecības Maskavas un Rietumu starpā ir ievērojami pasliktinājušās.

Kopš 2015. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Putina 31. decembrī parakstītajā dokumentā teikts, ka ASV un ES atbalstījušas "Ukrainā antikonstitucionālu dumpi", kas novedis pie dziļas sašķeltības Ukrainas sabiedrībā un militāra konflikta.

Dokumentā kā drauds Krievijas nacionālajai drošībai minēta arī NATO paplašināšanās un teikts, ka ASV palielinājušas savu militāri bioloģisko laboratoriju tīklu Krievijas kaimiņvalstīs.

Sīrijā šajā dokumentā, kas kalpo kā pamats ar nacionālo drošību saistītas stratēģijas plānošanai dažādās valsts instancēs, nav pieminēta.

Pentagons: Krievijai nav iemesla uzskatīt ASV par draudu

Krievijai nav iemesla uzskatīt ASV par draudu tās nacionālajai drošībai, pirmdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrija (Pentagons) pēc Krievijas nacionālās drošības ziņojuma publicēšanas, kurā pirmoreiz ir izceltas ASV un NATO.

"Viņiem nav iemesla uzskatīt mūs par draudu,” reportieriem paziņoja Pentagona preses sekretārs kapteinis Džefs Deiviss. "Mēs nemeklējam konfliktu ar Krieviju,” viņš piebilda.

Krievijas minētais ASV raksturojums atspoguļo attiecību pasliktināšanos starp Maskavu un Vašingtonu, kurām ir pretēji viedokļi par Ukrainu un pilsoņkaru Sīrijā.
"Mums ir domstarpības ... bet ir fundamentāli nepareizi uzskatīt ASV par draudu Krievijai,” sacīja kapteinis Deiviss.

ASV gan nesen izteicās līdzīgi, raksturojot Krieviju. ASV štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs (bruņoto spēku komandieris) ģenerālis Džozefs Danfords pērn jūlijā paziņoja, ka Krievija rada lielākos draudus ASV nacionālajai drošībai.

Pentagons pirmdien pavēstīja, ka jaunais Krievijas nacionālās drošības dokuments nemaina ģenerāļa Danforda jūlijā izteikto vērtējumu.

NATO kategoriski noraida apgalvojumus, ka alianse apdraud Krieviju

NATO kategoriski noraidījusi Krievijas apgalvojumus, ka alianses paplašināšanās radītu draudus Krievijas drošībai.

Alianses preses sekretāre Oana Lungesku otrdien apliecināja, ka NATO iepazīstas ar pagājušajā nedēļā apstiprināto jauno Krievijas drošības doktrīnu.

Viņa arī uzsvēra, ka alianse "kategoriski noraida pilnīgi nepamatotos apgalvojumus, ka NATO un tās politika radītu draudus" Maskavai.

Jaunajā Krievijas dokumentā, kuru ceturtdien parakstīja prezidents Vladimirs Putins, NATO kritizēta par to, ka tā, virzot militāro infrastruktūru tuvāk Krievijas robežām, pārkāpj starptautiskās tiesības.

Pagājušajā mēnesī NATO uzaicināja blokam pievienoties Melnkalni un kļūt par alianses 29.dalībvalsti.

Lungesku uzsvēra, ka "NATO paplašināšanās nav vērsta ne pret vienu" un ka katrai suverēnai valstij "ir tiesības izvēlēties, vai tā vēlas pievienoties kādam līgumam vai aliansei".

Lavrovs: Krievija NATO dalībvalstu teritorijā karaspēku neievedīs

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs gada nogalē paziņoja, ka Krievijai nav plānu ievest karaspēku NATO dalībvalstīs.

"Esmu pārliecināts, ka visi saprot, ka Krievijas Federācijai nekādu tanku un bruņoto spēku NATO teritorijā nebūs, neviens par to pat nedomā," ministrs sacīja intervijā Krievijas Aizsardzības ministrijas televīzijas kanālam "Zvezda".

Komentējot Baltijas valstīs un Austrumeiropā valdošo negatīvo noskaņojumu attiecībā pret Krievija, viņš teica: "Kad viņi iestājās NATO, amerikāņi pārliecināja mūs nesatraukties: sak, viņi ļoti baidās vēl no tā vēsturiskā laika, kad nokļuva PSRS sastāvā pavisam ne pēc savas gribas, viņiem ir fobijas. Mums teica, ka viņi nomierināsies, kad viņus uzņems savā Ziemeļatlantijas aliansē. Viņi nenomierinājās."

"Šobrīd, kļuvušas par NATO dalībvalstīm, tās rīkojas pilnīgi citādāk, izmanto šo dalību, lai apvainotu mūs, uzbruktu mums ar savu nepārtraukto retoriku. Es domāju, ka vienkārši tiek izmantota to histēriskā pozīcija attiecībā pret Krieviju, un tiek mēģināts pasniegt Krimas tautas gribas paušanu kā mūsu agresīvos centienus, lai NATO pavirzītos uz šīm robežām," norādīja ministrs.

Dalies ar šo ziņu