ASV Armijas Nacionālās gvardes komandieris: divas nedēļas gadā, nedēļas nogale mēnesī – vai ar to pietiek?

Kā ASV Armijas asociācijas 18. novembra forumā norādīja ģenerālleitnants Kadafijs, ASV Armijas komandieris ģenerālis Marks Mailijs ir lūdzis tās regulārajiem spēkiem, Armijas rezervei un Armijas Nacionālajai gvardei “pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kā darbojas visas šīs komponentes un kā tiek attīstīta spēcīga, prasmīga un moderna Armija.”

Ģenerālis Mailijs ir īpaši lūdzis sniegt informāciju par gvardes apmācībām un kaujas gatavības uzturēšanu. Ģenerālis ir vērsis uzmanību uz gvardes rotāciju skaitu Kaujas gatavības mācību centrā, kā arī aicinājis apsvērt to, vai ir pietiekami ar 39 apmācību dienām gadā.

Pašreizējie normatīvie akti paredz 39 apmācību dienas, tostarp divas mācību dienas mēnesī un 15 papildus dienas gadā.

Bet “šis skaits nav maksimālais iespējamais. Nedomāju, ka ir spēkā kāds likums, kas [liegtu to palielināt]. Tiesa, ir ierobežojumi apmācībām tērējamo dolāru apmēram,” sacīja ģenerālleitnants Kadafijs. “Armija jau ir veikusi lielus ieguldījumus brigādes kaujas vienībās, kas dodas uz Kaujas gatavības mācību centriem – Nacionālo mācību centru vai Kolektīvās sagatavotības centru.  Brigādes kaujas vienību taktiskajām mācībām ir paredzētas papildu dienas, un tās ir intensīvākas; tas dod iespēju maksimāli palielināt šo vienību sagatavotību un sekmēt to attīstību.”

Uz Kaujas gatavības mācību centru dodas divas gvardes rotācijas gadā – viena uz Kolektīvās sagatavotības centru Fortpolkā, Luiziānā, un otra – uz Nacionālo mācību centru Fortirvinā, Kalifornijā.

Kā pastāstīja ģenerālleitnants Kadafijs, noteikumi par 39 apmācību dienām savulaik pieņemti, pamatojoties 20.gs. sākuma likumiem, un ģenerālis Mailijs viņam lūdzis izvērtēt šo likumu piemērotību mūsdienu situācijai.

Saglabāt muskuļu atmiņu

Ģenerālleitnants Kadafijs atzina, ka Armijas Nacionālā gvarde ir veltījusi daudz laika mācībām, tās vienībām pēdējo 14 gadu laikā gatavojoties operācijām Irākā un Afganistānā, un ka iegūtās prasmes būtu svarīgi saglabāt.  

“Man ir bažas par to, ka, to neturpinot kaut kādā līmenī, mēs pazaudēsim šo muskuļu atmiņu,” viņš teica, piebilstot, ka rotācijas periodi noteiktiem vienību veidiem ir samazināti līdz 50%.

“Mums jāturpina pielietot jau apgūtais, kā arī jāmācās jaunas lietas, jāturpina izaugsme,” viņš teica.

“Domāju, ka mēs esam vajadzīgi mūsu armijai un tautai. Vienmēr esmu uzskatījis, ka sagatavotība jāuztver kā ieguldījums, nevis vienkārši jāizvērtē tās izmaksas.”

Armijas Nacionālās gvardes apmācību laika palielināšana ir saistīta ar bažām, kādas nav regulāro spēku gadījumā, teica Kadafijs. Nacionālajai gvardei visgrūtāk izpildāmais ir obligātais nosacījums par papildus samaksas un pabalstu nodrošināšanu, palielinot apmācību dienu skaitu. Regulāro spēku vienību komandieriem papildus mācību gadījumā nav jārisina jautājums par samaksu karavīriem, jo profesionālie karavīri ir dienestā visu gadu un atalgojumu saņem pastāvīgi.

“Plānojot papildus lauka taktiskos vingrinājumus Armijas Nacionālajai gvardei vai Armijas rezervei, ir jādomā ne tikai par mācību norisi, bet arī par samaksu un pabalstiem, jo ir jāapmaksā apmācībām vai operacionāliem mērķiem veltītās dienas,” sacīja ģenerālleitnants Kadafijs.

Sagatavotības pilnveidošana un 14 konflikta gados iegūto prasmju uzturēšana – kaujas iemaņu saglabāšana un nepieciešamība efektīvi sniegt atbalstu arī pavalstu līmenī – ir viena no piecām prioritātēm, kuras ģenerālleitnants Kadafijs izvirzījis Armijas Nacionālajai gvardei.

Nodrošināt ar resursiem un modernizēt

Armijas Nacionālās gvardes komandierim rūp, lai tai tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi un moderns aprīkojums. Lai spētu reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, Armijas Nacionālajai gvardei “jāiegulda investīcijas gan aprīkojuma iegādē, gan infrastruktūrā”.

Vienību sagatavotībai, modernizācijai un kvalitatīvas infrastruktūras nodrošināšanai piešķirtā finansējuma apjomam jābūt sabalansētam, atzina ģenerālleitnants Kadafijs.

Tagad Armijas Nacionālā gvarde izmanto Armijas aprīkojumu un saņem Kongresa piešķirtos līdzekļus, taču modernizēšana nenotiek.

17.novembrī Aidaho ģenerālleitnants Kadafijs tikās ar Armijas Nacionālās gvardes mehanizētās brigādes kaujas vienību komandieriem un personālu, lai, tostarp, apspriestu viņu intereses modernizācijas un aprīkojuma ziņā.

“Viena no lietām, par ko viņi izteicās... ir acīmredzama,” viņš teica. “Viņi ir novērojuši, ka līdz ar mobilizēšanas (dalībai operācijās) samazināšanos un tādēļ ka mobilizēšana ir saistīta ar modernizācijas iespējām, viņu un Armijas mehanizētās brigādes kaujas vienību karavīru situācija kļūst arvien atšķirīgāka. Ir jābūt stratēģijai, kas palīdz saglabāt mūsu aprīkojuma savietojamību ar Armijas un visu bruņoto spēku aprīkojumu.  Tas ir nepieciešams, lai apmācības būtu jēgpilnas un bruņotie spēki kopumā vajadzības gadījumā spētu efektīvi reaģēt.”

Viena no jomām, kas ir saistībā ar šo atšķirību, ir operāciju vadības sistēmas un šo sistēmu savietojamību.

“Armija pārskata operāciju vadības sistēmas un domā par aprīkojuma komplektiem katrai mūsu vienībai,” sacīja ģenerālleitnants Kadafijs. “Bet mums ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, domājot gan par pašreizējā aprīkojuma uzturēšanu labā kārtībā, gan investīcijām jaunā aprīkojumā, pilnveidojot savu sagatavotību.”

Attīstīt līderības spējas

Vien no Armijas Nacionālās gvardes prioritātēm ir līderības spēju attīstīšana. Kaujas pieredze vien gvardei vēl nenodrošina panākumus. Bet “patiesi līderi gan,” atzina ģenerālleitnants Kadafijs.

“Es paļaujos uz to, ka šie patiesie līderi veicinās uzticēšanās gaisotni, jo mēs visi zinām, ka uzticamība ir šīs profesijas stūrakmens.”

Armijas Nacionālā gvarde “piedalās Armijas līderības attīstības stratēģijā, sagatavojot un noturot kvalificētus gvardes līderus, kas izprot Nacionālās gvardes nianses un unikālo duālo uzdevumu,” kas ietver atbalsta sniegšanu pavalstu gubernatoriem un rezerves kaujas spēju nodrošināšanu Armijai.

Ģenerālleitnants arī uzsvēra gvardes uzdevumu sarežģītību ne vien kaujas laukā, bet arī iekšzemes operācijās. Gvarde ir sniegusi atbalstu, piemēram, viesuļvētru “Katrīna” un “Sendija” radīto seku likvidēšanā, notikumos Fergusonā, Misūri un Baltimorā. Šāda veida operācijas ir sarežģītas, un to vadīšanai nepieciešami līderi, kuriem piemīt gan spēja pielāgoties situācijai, gan arī kuriem ir kaujas uzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

“Ir skaidrs, ka pielāgoties spējīgi un prasmīgi līderi šī uzdevuma otrās daļas izpildei ir tikpat nozīmīgi kā atbalsta sniegšanai pavalstu gubernatoriem ārkārtas situācijās,” atzina ģenerālleitnants Kadafijs.

Sagatavota, spēcīga un vienota armija

Pēc ģenerālleitnanta Kadafija teiktā, Armijas Nacionālās gvardes prioritāte ir arī karavīru un viņu ģimeņu sagatavotība, ko gvarde sekmē, jau tagad piedaloties programmā “Kampaņa sagatavotai un spēcīgai armijai” un algojot pilna laika atbalsta personālu, kas vada apmācību uzdevumus, veic rekrutēšanas pienākumus, nodrošina un uztur kārtībā aprīkojumu un izstrādā programmas.

Armijas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālleitnants Kadafijs, kurš šo amatu ieņem apmēram sešus mēnešus, regulāri sadarbojas ar diviem pārējiem jaunajiem Armijas līderiem – ģenerāli Mailiju un ģenerāli Robertu Ābramsu, ASV Armijas pavēlniecības komandieri, kuri stājās amatos augustā.

“Mēs visi strādājām kopā, lai radītu priekšnosacījumus spēcīgai un vienotai Armijai, mēs turpinām sekmēt visu trīs armijas komponenšu sadarbību,” apliecināja ģenerālleitnants Kadafijs.

Viņš atklāja, ka kopā ar saviem kolēģiem ar nepacietību gaida Nacionālās armijas attīstības komisijas ziņojumu, ar ko tā iepazīstinās Kongresu 2016. gada februārī. Ziņojums ietvers ieteikumus tam, kādas izmaiņas veicamas Armijas skaitliskajā apjomā un struktūrā, lai labāk integrētu Armijas rezervi un Armijas Nacionālo gvardi.