Putins stāsta par Krimas aneksijas operāciju; admirālis atzīst – to nodrošināja Melnās jūras flote

Konfliktu zonas
LETA--RIA NOVOSTI/DOŽDJ/LENTA.RU
Putin
Foto: Foto: AP/Scanpix

Krievijas Pirmais telekanāls svētdien pārraidīja savu veidoto "dokumentālo filmu" par Krimas atņemšanu Ukrainai, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krimas aneksiju raksturo kā pussalas krievu iedzīvotāju glābšanu no prorietumnieciskajiem ukraiņu nacionālistiem.

Putins stāsta par Krimas aneksijas operāciju; admirālis atzīst – to nodrošināja Melnās jūras flote

Kremlis jau vairākas dienas uzkurina interesi par filmu „Krima. Ceļš uz dzimteni”, demonstrējot Putina intervijas fragmentus. Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Dmitrijs Peskovs arī svētdien izplatīja netiešu aicinājumu Krievijas iedzīvotājiem skatīties pārraidi, paziņojot, ka dokumentālo filmu skatīšoties arī Putins.

Kaut arī Putins iepriekš vienmēr noliedzis Krievijas karaspēka līdzdalību Krimas aneksijā un karadarbībā Donbasā, Krievijas prezidents pārraidē lepni klāsta par izstrādāto plānu un specoperāciju Krimas aneksijas realizēšanai.

Putins intervijā pavēstīja, ka 2014. gada pavasarī Krievija pussalā slepeni ievedusi jūras kājnieku desantniekus un Galvenā izlūkdienesta pārvaldes darbiniekus. Īpašo uzdevumu vienību kaujinieki Krimā ievesti ar aizbildinājumu pēc nepieciešamības pastiprināti apsargāt Krievijas militāros objektus.

Pēc Putina sacītā papildspēku ievešana realizēta ar piecām kravas lidmašīnām „Il-76”, kas nemitīgi kursējušas prom un atpakaļ uz Krimu, tādā veidā dažu dienu laikā pārdislocējot tūkstošiem virsnieku un kaujinieku.

Putins arī paziņoja, ka Krievija bija gatava aktivēt kodolspēkus, ja Krimas aneksijas gaitā rastos kādas problēmas.

Krimas aneksiju Putins attaisnoja ar nepieciešamību aizstāvēt krievus no ukraiņu „nacionālistiem un ekstrēmistiem”, kas Ukrainā „sarīkoja valsts apvērsumu”.

"Mēs bijām spiesti sākt strādāt pie Krimas atgriešanas Krievijā, jo mēs nevarējām pamest šo teritoriju un tur dzīvojošos cilvēkus likteņa varā, lai viņus sagrauj nacionālisti. Tie nebijām mēs, kas [Kijevā] sarīkoja valsts apvērsumu, to izdarīja nacionālisti un cilvēki ar ekstrēmiem uzskatiem. Bet mēs esam šeit, šī ir mūsu zeme," paziņo Putins.

Krievijas admirāļa grēksūdze: Krimas okupāciju nodrošināja Melnās jūras flote

Krievijas bruņoto spēku Melnās jūras flote pērn februārī nodrošināja slepenu Krievijas specvienību nogādāšanu Krimā, kur tās nobloķēja Ukrainas karaspēku, intervijā ziņu aģentūrai "RIA Novosti" atzina bijušais Melnās jūras flotes komandieris admirālis Igors Kasatonovs.

"Melnās jūras flote sagatavoja placdarmu, virsnieki zināja, kas notiek apkārt, kur ir izvietotas ukraiņu armijas daļas, notikumu attīstības scenāriji tika izstrādāti kartēs. Tas ir, Melnās jūras flote ar saviem uzdevumiem tika galā. Tika nogādāti "pieklājīgie ļaudis", naktī no 27. uz 28. februāri tika ieņemta Krimas Augstākā padome," pastāstīja admirālis, paskaidrojot, ka "pieklājīgie ļaudis" bijuši armijas specvienību karavīri, kas Krimā nogādāti pa gaisu un jūru.

Operācija tika īstenota, veicot vērienīgus pasākumus, lai maskētu spēku pārvietošanos, un rezultātā tā notika Ukrainas armijai un Rietumu izlūkdienestiem pilnīgi negaidīti.

"Krimā NATO izlūkdienests nogulēja visu, ko var un nevar. Iemesli rodami stingajā radioklusēšanas režīmā grupējuma koncentrēšanas laikā, kā arī Sevastopoles bāzes, transporta kaujas līdzekļu, kas bruņotos spēkus nogādāja Krimā, prasmīgā izmantošanā," norādīja Kasatonovs.

Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pērn 17. aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.

Gada beigās Putins Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē pateicās karavīriem par "profesionālismu Krimas notikumu laikā", uzsverot, ka viņi "nosargāja pussalas iedzīvotājus no asinsizliešanas un humānās katastrofas".
Tiesa, laikā, kad notika Krimas okupācijas operācija, gan Putins, gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka "zaļie cilvēciņi" būtu Krievijas karavīri.

Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".

Laikraksts "Novaja Gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27.februāri, kad plkst.4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.

Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Ukraina tiesas prāvās pret Krieviju izmantos bijušā Melnās jūras flotes komandiera teikto par Krimas okupāciju

Ukraina tiesas prāvās pret Krieviju izmantos bijušā Melnās jūras flotes komandieris admirāļa Igora Kasatonova vārdus par Krimas okupāciju, paziņojis Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jevhenijs Perebijnis.

"Visas šīs liecības tiks pievienotas prasībām, kas tiks izskatītas pret Krieviju. Tā ir skaidra atzīšanās, ka nekāda referenduma nav bijis, viss ir falsificēts. Krima ir sagrābta pēc Krievijas augstākās vadības pavēles un viņi savā starpā sacenšas ar lielīšanos, kā tas tika izdarīts," pavēstīja Perebijnis.

Dalies ar šo ziņu