Ukrainā iebrukusī Krievija: NATO spēku izvietošanai pie Krievijas robežām būs sekas

Ārvalstīs
LETA--RIA NOVOSTI, Sargs.lv
NATO Krievija
Foto: Foto: nato.int

NATO spēku izvietošanai līdzās Krievijas robežai, kaut arī tas notiktu uz rotācijas pamata, būs savas noteiktas sekas attiecībā uz Eiropas drošības militāri politisko dimensiju, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Mihails Uļjanovs.

Ukrainā iebrukusī Krievija: NATO spēku izvietošanai pie Krievijas robežām būs sekas

"NATO valstis, īpaši tāpēc, lai izvairītos no apsūdzībām par atbilstošo saistību pārkāpšanu, izmanto principu, ka bruņotie spēki tiek izvietoti uz rotācijas pamata, tas ir, tā nav pastāvīga izvietošana, bet savā starpā maināmas vienības," sacīja amatpersona.

Viņš norādīja, ka Maskavai ir vienalga, vai šie bruņotie spēki atrodas pastāvīgi vai uz rotācijas pamata.

"Mēs arī turpmāk sekosim līdzi. Pagaidām noteiktus secinājumus mēs neesam izdarījuši attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem, bet nepieciešamības gadījumā izdarīsim. Tam, protams, būs zināmas sekas attiecībā uz Eiropas drošības militāri politisko dimensiju," sacīja Uļjanovs.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12. februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14. februāra pusnakts. Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.

Decembra beigās Krievija pieņēma jaunu militārās doktrīnas redakciju, kurā parādījušies punkti par Krievijas interešu nodrošināšanu Arktikā, partnerattiecībām ar Abhāziju un Dienvidosetiju, kā arī noradīts uz "NATO ekspansiju" kā apdraudējumu Krievijai.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas pērna gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir uzsākusi mācību operāciju „Atlantic Resolve”. Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

Decembrī NATO dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē vienojās saglabāt pastiprināto alianses spēku klātbūtni alianses austrumu gaisa telpā, jūrā un uz sauszemes, kā arī veikt biežākas militārās mācības, atbildot uz Krievijas militāro aktivitāti.

"2014. gads ir bijis agresijas, krīzes un konflikta gads," atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Krievijas rīcība ir apdraudējusi Eiroatlantisko drošību."

Līdz šim NATO bijusi orientēta uz ilgtermiņa draudiem, taču septembrī notikušajā NATO samitā dalībvalstu līderi atzina, ka šobrīd aliansei jāsastopas ar cita veida apdraudējumu, ko rada tā dēvētais hibrīdkarš un politiskā nestabilitāte, kas nepakļaujas tradicionālajiem militārajiem risinājumiem.

Sabiedrotie "nepārtraukti veiks gaisa, jūras un sauszemes spēku rotāciju un īstenos papildu pasākumus arī 2015. gadā", lasāms pēc sanāksmes publicētajā komunikē.

Atskatoties uz līdz šim paveikto NATO samitā Velsā pieņemto lēmumu praktiskā izpildē, alianse norāda, ka sabiedroto pastiprinātas klātbūtnes nodrošināšanai alianses austrumos Ukrainas krīzes kontekstā ir četrkāršots patruļlidmašīnu skaits, kas veic kaujas dežūru Baltijas valstu gaisa telpā, norīkoti papildu kuģi dežūrai Baltijas, Melnajā un Vidusjūrā, kā arī izvietoti sauszemes spēku elementi vairākās alianses dalībvalstīs, kā arī veikta virkne citu pasākumu, piemēram, NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS lidmašīnu izvietošana Polijā un Rumānijā.

Dalies ar šo ziņu