Puse vāciešu neatbalsta NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanu Krievijas pierobežā, secināts trešdien publiskotajā sabiedriskās domas aptaujā.
Aptauja: Vācieši neatbalsta NATO klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā
Aptaujā, kuru pēc žurnāla "Stern" pasūtījuma veicis uzņēmums "Forsa", noskaidrots, ka 50% respondentu iebilst pret lielāku NATO klātbūtni Austrumeiropā, bet alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanu šajā reģionā atbalsta 42% apjautāto.
Turklāt pārliecinošs vairākums respondentu iebilst pret konflikta eskalāciju. 77% neatbalsta NATO iesaistīšanos pat, ja Krievija iebruktu Ukrainas austrumos.
Tikai 16% atzinuši, ka būtu ar militāriem līdzekļiem jāreaģē uz iespējamo Krievijas iebrukumu.
Aptauja veikta laika posmā no 3. līdz 4. aprīlim.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible otrdien brīdināja, ka krīze Ukrainā varētu apdraudēt Berlīnes centienus nākamgad sasniegt sabalansētu valsts budžetu.
Šeible intervijā izdevumam "Bild" norādīja, ka viņš "nevar sniegt garantijas", ka Vācija nākamā gada budžetā netērēs vairāk par ienākumiem, nekā prognozēts martā.
"Neviens, piemēram, nezina, kā situācija attīstīsies Ukrainā," sacīja ministrs.
Tomēr viņš piebilda, ka "izredzes sabalansētam budžetam ir labas un mēs darīsim visu iespējamo, lai to panāktu".
Vācija, tāpat kā lielākā daļa citu Eiropas Savienības valstu, ir būtiski atkarīgas no Krievijas enerģijas un gāzes, taču tā draudējusi noteikt ekonomikas sankcijas Maskavai, ja tā turpinās pārkāpt Ukrainas robežas pēc Krimas aneksijas pagājušajā mēnesī.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka Maskava nav spērusi soļus spriedzes mazināšanai Ukrainā, kā to viņai pagājušajā nedēļā telefonsarunā solījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Merkeles kanceleja 31. martā paziņoja, ka Putins telefonsarunā ar kancleri esot informējis par daļēju armijas atvilkšanu no Ukrainas robežas, ko Merkele novērtēja pozitīvi kā soli situācijas stabilizācijas virzienā.
Bet, uzrunājot parlamentu, kanclere trešdien paziņoja, ka nav nemazāko pazīmju, ka Krievija turētu savu solījumu un mazinātu spriedzi attiecībās ar Ukrainu.
Kopš Ukrainas krīzes sākuma februārī Merkele ir pastāvīgi uzturējusi kontaktus ar Putinu, bet pēdējo nedēļu laikā kancleres tonis kļuvis asāks un viņa draudējusi atbalstīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās sankcijas pret Maskavu, ja tā turpinās pārkāpt Ukrainas robežas.