Krievijas valsts mediji un vadošie politiķi izvērš plašu propagandas karu, cenšoties pārliecinātu Krievijas iedzīvotājus atbalstīt prezidenta Vladimira Putina militāro iejaukšanos Ukrainā.
Krievijas draudi. Krievijas mediji un politiķi izvērš propagandas karu
Kremļa kontrolētie valsts mediji svētdien demonstrēja videosižetus un publicēja rakstus, kuros ziņots par bruņotiem marodieriem Ukrainā un it kā notikušiem šokējošiem pāridarījumiem pret Ukrainas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas mediji arī cenšas diskreditēt Ukrainas jaunās amatpersonas un uzkurina spekulācijas par starptautisku līdzdalību protestos Kijevā.
"Mūsu valsts propagandas kanāli pilnīgi norāvušies no ķēdes," valsts mediju aktivitātes komentēja bijušais Krievijas ekonomikas ministrs Andrejs Ņečajevs.
Vairākas Krievijas ziņu aģentūras svētdien arī vienlaicīgi publicēja ziņas, ka Ukrainas bruņotie spēki masveidā dezertē un pāriet Krimas valdības pusē. Kā avoti šai informācijai sākotnēji tika minēti aģentūru korespondenti notikumu vietā, bet vēlāk reģionu pašpasludinātais premjerministrs.
Kā norāda aģentūra AFP, Krievijas valsts mediji ir pārpludināti ar nespecifiskiem un draudīgiem ziņojumiem, kā mērķis ir uzkurināt bailes Krievijas sabiedrībā.
Krievijas ziņu kanāls "Russia 24" demonstrēja videoierakstu, kurā kāds jauns krievs vārdā Vladislavs apgalvoja, ka Ukrainas proeiropiskie spēki viņu nolīguši pa naudu kā snaiperi.
"Tur ir algotņi. Viņi ir no dažādām valstīm: ASV un Vācijas. Viņi visi ieradās identiskās militārās formās," apgalvoja vīrietis.
"Visi vienoti atbalsta mūsu tautiešu aizsardzību Ukrainā, lai nepieļautu krievu valodas un krievu padzīšanu no Ukrainas," valsts ziņu aģentūra "RIA Novosti" citē Slucka sacīto.
Krievijas presē arī atšķirīgi interpretēta sestdien notikusī ASV un Krievijas prezidentu telefona saruna. Pēc Krievijas presē ziņota, Putins norādījis uz "ukraiņu ultranacionālistu provokācijām un noziedzīgām darbībām", kas rada "reālus draudus Krievijas pilsoņu un daudzo Ukrainas teritorijā dzīvojošo tautiešu dzīvībai un veselībai".Tikmēr Krievijas vadošā partija "Vienotā Krievija" steidzīgi Maskavā noorganizējusi un saskaņojusi mītiņu, lai paustu atbalstu tautiešiem Ukrainā.Partijas izdotajā paziņojumā Krievijas iedzīvotāji aicināti pievienoties mītiņam, norādot, ka Ukrainai "vajadzīga mūsu aizsardzība un atbalsts".
"Vienotā Krievija" arī apgalvoja, ka krievi Ukrainā "cieš no vajāšanas un vardarbības, jo viņi runā krieviski. Viņi ir draudzīgi Krievijai, un viņi neatzīst nacionālistu Banderas atbalstītājus, kas sagrābuši varu [Ukrainā]".
Otrā pasaules kara laikā Stepans Bandera vadīja vienu no ukraiņu grupējumiem, kas nacistu okupētajā teritorijā cīnījās par Ukrainas neatkarību, bet vēlāk iesaistījās partizānu karā pret padomju okupācijas spēkiem.Saskaņā ar Krievijas likumiem, mītiņi jāsaskaņo desmit dienas iepriekš, un šī likuma norma vienmēr tiek stingri ievērota opozīcijas protestu gadījumā.
Krievijas neatkarīgie mediji ziņo, ka valsts iestāžu darbiniekiem, kā skolotājiem, likts svētdien ierasties Putinu atbalstošajā mītiņā Maskavā.