Krievijas draudi: Ukraina izsludina rezervistu mobilizāciju un kaujas gatavību armijā; Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam
Ministrs tika informēts, ka Nacionālie bruņotie spēki strādā ikdienas režīmā, veicot pastiprinātu valsts ārējo robežu novērošanu un situācijas analīzi. Līdztekus notiek Baltijas valstu aizsardzības un ārlietu resoru amatpersonu savstarpēja informācijas apmaiņa un darbības koordinācija.
„Latvijas drošību garantē NATO, pasaules spēcīgākā militārā organizācija, mūsu iedzīvotājiem nav pamata uztraukties”, norāda aizsardzības ministrs R. Vējonis.
Latvija cieši kopā ar citām NATO dalībvalstīm aktīvi strādā, lai panāktu kopīgu risinājumu. Šodien Briselē, piedaloties visiem NATO dalībvalstu vēstniekiem, notiks NATO Padomes ārkārtas sanāksme, kurā tiks lemts par notikumiem Ukrainā un kopīgu NATO turpmāko rīcību.
„Šobrīd vairāk kā jebkad ir jāvērtē finansējuma apmērs Latvijas aizsardzībai. Jāatrod iespēja finansējumu aizsardzības jomai pakāpeniski nodrošināt 2% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tas nepieciešams gan Latvijas savstarpējo saistību izpildei Ziemeļatlantijas aliansē, gan mūsu karavīru atbilstošam aprīkojumam un drošībai starptautiskajās misijās”, uzsver R.Vējonis. Aizsardzības ministrija atgādina, ka pēdējā laikā novērojama paaugstināta Krievijas bruņoto spēku aktivitāte Baltijas reģionā, Latvijas ārējo robežu tuvumā, veicot kaujas lidojumus un organizējot mācības.
Krievijas parlamenta augšpalāta 1. martā apstiprināja prezidenta Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.
Atbildē uz Krievijas armijas iebrukuma draudiem, Ukraina svētdien izsludināja vispārēju armijas rezervistu mobilizāciju un kaujas gatavību armijā.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses sekretārs Andrejs Parubjovs žurnālistiem paziņoja, ka viņš devis rīkojumu Aizsardzības ministrijai izsludināt vispārēju mobilizāciju, lai "nodrošinātu Ukrainas drošību un teritoriālo integritāti".
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu par drošības pasākumiem valstī parakstījis prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs.
Padome arī devusi rīkojumu Ministru kabinetam iedalīt nepieciešamo finansējumu un citus resursus Ukrainas drošības un suverenitātes garantēšanai.
Savukārt Ārlietu ministrijai uzdots nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie ASV un Lielbritānijas, kas kopā ar Krieviju un Ukrainu 1994. gadā parakstīja Budapeštas drošības memorandu, kas garantē Ukrainas teritoriālo neaizskaramību.
Padome arī devusi rīkojumu pastiprināt enerģētikas objektu un kritiski svarīgas infrastruktūras apsardzi.
Ukraina arī izveidos īpašu komisiju, kuras uzdevums būs nodarboties ar Krimas un Sevastopoles situācijas risināšanu.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens svētdien aicināja Krieviju pārtraukt bruņotas aktivitātes un draudus pret Ukrainu, uzsverot, ka Maskavas rīcība apdraud "mieru un drošību Eiropā".
"Krievijai ir jāizbeidz savas militārās aktivitātes un savus draudus," sacīja Rasmusens pirms NATO dalībvalstu vēstnieku ārkārtas sanāksmes Briselē, kurā paredzēts apspriest situāciju Ukrainā.
"Šodien mēs pārrunāsim to, kādas sekas [Krievijas rīcībai] būs uz Eiropas drošību," teica NATO ģenerālsekretārs.
