SIPRI: Militārie izdevumi pasaulē kopumā samazinās, Krievijā un Ķīnā – palielinās
Militārie izdevumi pasaulē 2012.gadā sasniedza 1,75 triljonus ASV dolāru, kas ir par 0,5 procentiem* mazāk nekā 2011.gadā, liecina Stokholmas starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) jaunākie dati.
Šāds aizsardzības izdevumu kritums noticis pirmo reizi kopš 1998.gada un to izraisījis ievērojamais budžetu samazinājums ASV, Rietumeiropā un Centrāleiropā, kā arī Austrālijā, Kanādā un Japānā. Savukārt militārie izdevumi turpina pieaugt Āzijā, Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Latīņamerikā.
Ķīna, kurai bija otrs lielākais militārais budžets 2012.gadā, palielināja savus izdevumus par 7,8 procentiem (11,5 miljardi ASV dolāru), savukārt Krievija, kas šajā ziņā ieņem trešo vietu, militāros izdevumus palielināja par 16 procentiem (12,3 miljardi ASV dolāru).
Par spīti samazinājumam, kopējais militāro izdevumu apjoms pasaulē absolūtajos skaitļos joprojām bija lielāks nekā Aukstā kara beigās.
Mēs šobrīd varam vērot iespējamu sākumu pasaules militāro izdevumu līdzsvara pārbīdei no bagātajām Rietumvalstīm uz attīstības reģioniem, kad taupības politikas un iesaistes samazināšana Afganistānā samazina Rietumvalstu izdevumus, kamēr ekonomiskā izaugsme turpina pieaugumu citviet.”
“Tomēr ASV un tās sabiedrotie vēl joprojām ir atbildīgi par lielu daļu pasaules militāro uzdevumu. NATO dalībvalstis kopā tērē triljonu ASV dolāru”, norāda doktors Sems Perlo Frīmens, SIPRI Militāro izdevumu un bruņojuma ražošanas programmas direktors.
Lai gan ASV saglabā pirmo vietu militāro izdevumu ziņā, 2012.gadā ASV īpatsvars kopējā pasaules militāro izdevumu apjomā pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma bija mazāks par 40 procentiem. Samazinājums, kas sākās 2011.gadā, paātrinājās 2012.gadā ar 6 procentu (682 miljardu ASV dolāru) samazinājumu.
Šis kritums militārajos tēriņos notici, galvenokārt karadarbībai paredzēto izdevumu samazināšanas rezultātā. Šie izdevumi no 159 miljardiem dolāriem 2011.gadā samazinājās līdz 115 miljardiem 2012.gadā un turpina kristies – 2013.gadā šim mērķim pieprasīti tikai 87 miljardi dolāru.
ASV militārajām aktivitātēm pērn tērējusi par 15 miljardiem dolāru mazāk, nekā iepriekš plānots. Tam pamatā ir Aizsardzības departamenta budžeta samazinājums, kas saistīts ar 2011.gada Budžeta kontroles likumu. Saskaņā ar šo likumu 2013.gadā paredzami vēl jauni izdevumu samazinājumi.
Taupības politikas 2012.gadā ir radījušas militāro budžetu samazināšanu arī lielākajā daļā Eiropas.
Kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes 18 no 31 Eiropas Savienības valstīm vai NATO Eiropas partneriem savus militāros izdevumus ir samazinājušas par vairāk nekā 10 procentiem.
Pat tajās pasaules daļās, kur izdevumi ir pieauguši, vēl joprojām ir redzamas ekonomiskās krīzes sekas – palēnināta ekonomiskās izaugsme attīstības reģionos ir novedusi arī pie zemākiem militārajiem izdevumiem. Vienīgi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā tie ir pieauguši gan laikā no 2003. līdz 2009.gada, gan 2009. - 2012.gadā.
Piemēram, vidējais ikgadējais militāro izdevumu līmenis Āzijā ir samazinājies uz pusi, no 7 procentiem 2003. – 2009.gadā līdz 3,4 procentiem 2009. – 2012.gadā. Visizteiktākais samazinājums vērojams Centrālajā un Dienvidāzijā, kur militārie izdevumi pieauga par 8 procentiem gadā laika posmā no 2003. līdz 2009.gadam, bet kopš 2009.gada šis pieaugums ir bijis tikai 0,7 procentiem gadā, 2012.gadā tas pat ir samazinājies par 1,6 procentiem.
Šobrīd ir visas indikācijas, ka pasaules kopējais militāro izdevumu apmērs turpmāko divu, trīs gadu laikā visticamāk turpinās kristies, vismaz līdz NATO pabeigs spēku izvešanu no Afganistānas 2014.gada beigās.
"Lai gan attīstības reģionos izdevumi visticamāk turpinās pieaugt, pasaules kopējais tēriņu apmērs galu galā varētu kristies,” uzskata Perlo-Frīmens.
SIPRI ikgadējais ziņojums par militārajiem izdevumiem pēc militāros budžetus visā pasaulē un tiek uzskatīts par plašāko un konsekventāko pieejamo informācijas avotu par militārajiem izdevumiem. Ar militārajiem izdevumiem tiek saprasti visi valdības izdevumi militārajiem spēki un aktivitātēm, tai skaitā algām, piemaksām, operāciju izmaksām, bruņojuma un ekipējuma iegādēm, infrastruktūrai, izpētei un attīstībai, administrācijai, vadībai un atbalstam.
*Visi procentuālie pieaugumi un samazinājumi ir atspoguļoti reālajos skaitļos (2011.gada cenās).
Ar visu SIPRI pētījumu var iepazīties: http://books.sipri.org/files/FS/SIPRIFS1304.pdf