ANO izvērtēs miera uzturētāju izvietošanu Mali

ANO Drošības padome trešdien vienojusies vērsties pie ģenerālsekretāra Bana Gimuna ar lūgumu izpētīt iespējas par Apvienoto Nāciju miera uzturētāju izvietošanu Mali, sacīja Francijas sūtnis ANO Žerārs Aro.

Vēstulē ģenerālsekretārs lūgts veikt izpēti par Mali "miera uzturētāju vienību izveidošanas iespējām un nosacījumiem", norādīja diplomāts.

Ziņojumam vajadzētu būt gatavam līdz marta beigām. Tad Drošības padome sāks sarunas par miera uzturētāju misijas izveidošanu, sacīja Aro.

Francijas amatpersonas iepriekš tika teikušas, ka jau martā vēlas sākt 4000 vīru lielā kontingenta atvilkšanu no Mali.

Pat ja rezolūcija tiks pieņemta aprīlī, parasti paiet vēl līdz trim mēnešiem laika, līdz ANO izveido pati savu militāro pavēlniecību.

Aro sacīja, ka šajā gadījumā tie varētu būt divi mēneši.

Āfrikas valstu armijas, kas jau tagad sākušas pulcēties Mali, būtu ANO spēku kodols, tomēr miera uzturētāji nevarētu piedalīties tamlīdzīgās operācijās pret nemierniekiem, kādas jau tagad īsteno Francijas un Čadas armijas.

Francijas armija nodos kontroli pār drošības situāciju Mali ANO miera uzturētājiem, "kad drošības situācija ļaus to darīt", sacīja Aro, tiesa gan, nekādus konkrētus termiņus neminot.

To, kad būs pietiekami droši, lai nosūtītu miera uzturētājus, izlems Drošības padome, piebilda diplomāts.

Krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu.

Politiskā vakuuma rezultātā centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.

Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.

Likuma pārkāpēji tika sisti, nomētāti ar akmeņiem vai arī sodīti ar nāvi.

Kaujinieki arī aizliedza mūziku un televīziju, sievietēm lika valkāt galvas lakatus, bet Tombuktu iznīcināja senas reliģiskas svētvietas, kas atradās Pasaules mantojuma sarakstā.

Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".

Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija.

Franču un maliešu karaspēkam izdevies islāmistiem atkarot visus lielākos centrus, un tagad nemiernieku karotāji patvērušies Mali ziemeļdaļas kalnos.

Mali valdības pusē operācijās iesaistījušies arī Čadas un citu Āfrikas valstu armijas.

LETA--AFP