Aptauja: Vairums Vācijas virsnieku armijas reformas uzskata par īslaicīgām

Vairums Vācijas armijas komandieru nav apmierināti ar reformām, kuru rezultātā atcelts obligātais karadienests un samazināts bruņoto spēku personālsastāvs, liecina militārpersonu aptauja.

Strukturālās reformas, kuras sācis aizsardzības ministrs Tomass de Mezjērs, tiek īstenotas ar mērķi līdz 2017.gadam armijas personālsastāvu samazināt līdz 170 000 vīru.

Taču 90% aptaujāto virsnieku uzskata, ka drīzumā nāksies no reformām atteikties. Savukārt 75% respondentu atzinuši, ka reformu izstrādē viņiem piešķirta nenozīmīga loma vai arī viņi vispār apieti.

No 1700 aptaujātajiem, kurus pēc vācu karavīru savienības "Bundeswehrverband" pasūtījuma intervējusi Kemnicas Tehniskā universitāte, tikai 27% pauduši viedokli, ka reformas ir sliktas vai ļoti sliktas.

Tomēr 62% respondentu ir pārliecināti, ka pastāv piemērotāki ceļi armijas reformēšanai, bet 47% izteikušies, ka pašreizējās reformas tiekot vāji īstenotas.

Tikmēr Mezjēra pārstāvis piektdien paziņojis, ka ministrs aptaujas rezultātus atzinis par "saprotamiem".
"Tas bija sagaidāms un saprotams, ka armijas strukturālās reformas radīs nedrošības sajūtu karavīros, brīvā līguma darbiniekos un viņu ģimenēs," izteicies Mezjērs.

Nākamās reformas stadijas un to īstenošanas labākos veidus paredzēts apspriest militārpersonu konferencē oktobra beigās.

Savukārt 2010.gada 1.janvārī noslēdzās Latvijas aizsardzības nozares strukturālā reforma, kuras ietvaros tika optimizēta bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas struktūra, kā arī uzlabota komandvadība visos līmeņos. Reformas ļāva ne tikai izdzīvot, bet arī stiprināt bruņoto spēku kaujas spējas samazināta finansējuma apstākļos, kā arī samazināt administratīvo aparātu un tā izmaksas.

LETA--DPA/DAPD