Latvijas vēstnieks Kanādā: Kanādas karavīru uzturēšanās Latvijā palielinājusi kanādiešu interesi un zināšanas par Latviju

Pirms tika pieņemts lēmums par Kanādas spēku izvietošanu Latvijā, zināšanas par Latviju bija daudz mazākas, bet tagad Kanādas kartē Latvija no ļoti maza punktiņa ir kļuvusi daudz izteiksmīgāka un nozīmīgāka, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums. Viņš norādīja, ka Kanādas sabiedrība arvien vairāk vēlas gan zināt, gan arī saprast Latviju, un apliecināja, ka Kanādas militārajiem spēkiem nav nekādu šaubu, ka tie atrodas pareizajā vietā un "pareizajā pusē". Pēc vēstnieka domām, Latvijas un Kanādas divpusējās attiecībās svarīga loma ir arī noslēgtajam Kanādas un Eiropas Savienības (ES) Visaptverošajam ekonomikas un tirdzniecības nolīgumam (CETA), un, padziļinoties abu valstu biznesa attiecībām, Kanādas investīcijas varētu vēl plašāk ienākt arī Latvijā.

Kā ir mainījusies Kanādas retorika un attiecības ar ASV, kopš Donalds Tramps tika ievēlēts par ASV prezidentu?

Kanādas un ASV attiecības Kanādai ir pašas svarīgākās. Aptuveni 75% līdz 85% Kanādas ekonomisko aktivitāšu ir saistīts ar ASV. Ja nemaldos, tad aptuveni puse ASV štatu lielākais ekonomiskais un tirdzniecības partneris ir tieši Kanāda, tāpēc savstarpēji valda ļoti liela atkarība. Bieži vien netiek saprasts un novērtēts, cik daudz ir integrēts, tādēļ paziņojumi par to, ka kaut ko vajag krasi pārskatīt, lauzt vai mainīt, ir ļoti jūtīgi, jo savstarpējā integrācija un tai sekojošā atkarība ir milzīga. Kanāda ir nozīmējusi pat atsevišķus augsta ranga ierēdņus un politiķus, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar attiecību veidošanu ar ASV, un lielā mērā tā viņiem ir absolūtā prioritāte. Piemēram, no ASV puses radušās domas un idejas, ka vajadzētu pārskatīt zāģmateriālu kustību starp ASV un Kanādu. Pirms tam šie jautājumi ir jau skatīti vairākas reizes, un vienmēr Kanāda ir spējusi pierādīt savu argumentācijas pareizību, bijušas pat dažādas tiesvedības. Arī šoreiz kanādieši ir pārliecināti, ka taisnība ir viņu pusē. Tāpat ASV prezidents ir rosinājis, ka jāpārskata Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA), un kanādieši bija konstruktīvi un tam piekrituši. Tagad tiek sagaidīts, ka augusta otrajā pusē notiks sarunas par šo līgumu. Tas ir līgums, kas saista Meksiku, ASV un Kanādu. Skaidrs, ka Trampa retorika vēlēšanu laikā bija vērsta pret meksikāņiem un mazāk pret kanādiešiem, bet šis būs trīs valstu līgums, un patiesība ir tāda, ka abām sarunu pusēm jābūt apmierinātām, jo, ja viens ir uzvarētājs un otrs zaudētājs, tas neatrisina konfliktu, tas to tikai attālina, bet problēma var atgriezties. Tas nav tālredzīgi, un tālredzīgi politiķi tā parasti nerīkojas. 

Arvien vairāk tiek norādīts, ka ASV zaudē savu vadošā līdera lomu pasaulē. Vai var teikt, ka tieši Kanāda ir tā, kas cenšas pildīt tādu kā stabilizējošā spēka funkciju? Cik tas ir iespējams un kādā mērā tas notiek?

Tas būtu pārdrošs apgalvojums. Manuprāt, tā atsevišķos momentos ir ASV pašas izvēle būt vai nebūt par līderi. Mēs jūtam, ka vienā vai otrā paziņojumā, kas nāk no pašreizējās ASV administrācijas, ir nelielas novirzes, piemēram, vēlme izstāties no Parīzes klimata līguma un tamlīdzīgi. Tomēr tajā pašā laikā mēs redzam, ka Tramps piedalījās G7, NATO samitā un G20 galotņu saietā, un tas apliecina, ka ASV turpina būt būtiska starptautiskā loma. Dažreiz ir vēlme zīmēt visu baltu un melnu, bet nianse ir dažādajās pelēkajās nokrāsās. Ja runājam par pašas Kanādas lomu, tad nav noslēpums, ka jaunā Kanādas valdība nāca ar saukli "Pasaulei vairāk nepieciešama Kanāda" jeb "World needs Canada more", un līdz ar to tās ir arī šīs valdības konsekvences. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un viņa kabinets ir aktīvi iesaistījušies visās starptautiskajās iniciatīvās no ziemeļiem līdz dienvidiem, no austrumiem līdz rietumiem. Viņi ir aktīvi ANO un NATO, un arī lēmums vadīt NATO paplašinātas klātbūtnes kaujas grupu Latvijā un savu spēku izvietošana šeit ir tam apliecinājums.

Kopš Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā daudzus uztrauc ASV un ES attiecības, tostarp Eiropas valstu līderus. Kā jūs raksturotu Kanādas un ES attiecības?

Kanāda un ES, tāpat kā Kanāda un Latvija, pašlaik pārdzīvo tādu zināmu augšupeju un renesansi, kas saistīts ar kopējo globālo situācijas maiņu, kas notikusi pēc vienas vai otras administrācijas maiņas un pēc tās pieņemtajiem lēmumiem. Ja mēs paskatāmies Kanādas un ES attiecības, tad tās iezīmē divi jauni līgumi, proti Stratēģiskās Partnerības līgums (SPA) un CETA. Tie ir jauni, moderni, progresīvi līgumi, kuri noteiks attiecības starp ES un Kanādu uz vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, CETA neradās ne vakar ne aizvakar. Tas ilgstoši bijis veidošanās procesā un provizoriski stāsies spēkā septembrī. Mums visiem būs iespējams redzēt praktisko atdevi, ko šādi līgumi dod, un mums pašiem ir daudz kas jāizdara, lai cilvēki iegūtu no šī līguma. Ir viena lieta, ka diplomāti garās sarunās vienojas par līgumu, bet otra lieta - kā šis līgums tiek iedzīvināts, kā tas darbojas dzīvē. Un šajā brīdī jādarbojas uzņēmējiem, ar savām iniciatīvām jānāk klajā valdībām un citiem. Jābūt interesei iekarot jauno tirgu un to apgūt. Tas pats attiecas uz Kanādu, proti, cik daudz viņi gribēs izmantot šīs priekšrocības Eiropas tirgū. Protams, ja mēs paskatāmies cilvēku ziņā - 36 miljoni kanādiešu un pusmiljards ES iedzīvotāju. Tas izskatās nelīdzvērtīgi, bet man šķiet, ka lielākais ieguvums ir tas, ka noticis pirmais precedents, ka šāds līgums ir un vēlāk sekos arī citi līgumi. Pasaulei ir jāvirzās uz brīvo tirdzniecību, un tā ir nākotne, jo varbūt kāds to apšauba, bet mēs taču nevaram atgriezties viduslaikos. Tas ir jāpārvar, un tam 21.gadsimtā vairs nav loģikas.

Nostāja pret tirdzniecības līgumu CETA Eiropā nav bijusi viennozmīga. Kāda ir Kanādas sabiedrības attieksme pret šo līgumu?

Mums katram ir tendence savu viedokli uzskatīt par lielāko, noteiktāko un redzamāko. Arī kanādiešiem ir šaubas, un viņi, tāpat kā eiropieši, dzīvo ar domu, ka pie viņiem viss ir vislabākais, ka Kanādas produkts ir pasaulē vislabākais, tīrākais un vērtīgākais. Tā ir tāda iekšēja pašapziņa, kas ir katram cilvēkam un sabiedrībai kopumā. Kāpēc lai tāda nebūtu lielām tautām, un tieši arī tādai bagātai valstij kā Kanādai? Viņi arī uztraucas par to, kas notiks, kad ienāks viens vai otrs produkts Kanādas tirgū, viņiem ir iekšējas šaubas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka būs sava veida provizoriskais pielietojums šim līgumam, lai nebūtu vilšanās, lai tiešām ienāk kvalitatīvi produkti un lai cenas arī kristu un būtu kāds ekonomiskais ieguvums. Lielās problēmas, par kurām raksta Kanādas prese, ir par piena produktiem. Kanādā ir regulēts piena tirgus, it īpaši divās provincēs, kur to pamatā ražo, - Kvebekā un Ontārio. Ir problēmas ar farmāciju, bet tas nenozīmē, ka nevar strādāt citās nozarēs. Esmu pārliecināts, ka ar laiku šīs problēmas tiks pārvarētas. Ja mēs runājam par 28 valstīm, kur katram ir savs nacionālais ego, tad Kanādā ir provinces un teritorijas, kur katrai arī ir savs regulējums, un tas iekšēji ir jāpārvar. Katrā vietā ir nedaudz atšķirīga likumdošana, regulējumi un pat nodokļi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) šī gada martā, viesojoties Kanādā, minēja, ka daudziem medijiem nācies skaidrot, kur ir Latvija, Latvijas vēsturi, kā arī šī brīža situāciju, kurā Latvija atrodas. Cik daudz Kanādā par Latviju bija zināms līdz brīdim, kad tika paziņots par Kanādas karavīru došanos uz Latviju? Kā šīs zināšanas ir mainījušās?

Kanādas svarīgākajos televīzijas kanālos esmu bijis vismaz piecas reizes. Tur ir uzstājušies gan mūsu ministri, gan arī sabiedriskie darbinieki. Katru otro nedēļu ir kāda intervija vai atsauce uz manis teikto, un Kanādas žurnālisti nav tie kautrīgākie. Piemēram, "Global Mail", kas ir pasaulē zināmākais Kanādas preses izdevums, par Latviju ir bijuši jau vairāki raksti, gan intervija ar ārlietu ministru Rinkēviču, gan divas intervijas ar mani. "The Toronto Star" arī ir bijis raksts, kas ir lielākā Kanādas avīze. Raksta diezgan daudz, svarīgi ir pašiem nebūt pasīviem, un tas ir labi, ka žurnālisti prasa, jo ir sliktāk, kad raksta kaut ko izdomātu vai cita pastāstītu, bez konkrēta avota.

Būsim atklāti, kādas ir mūsu zināšanas par Kanādu? Cik daudzi Latvijā pateiks, kas ir Kanādas galvaspilsēta? Latvieši ir ļoti izglītoti cilvēki, bet vai daudzi zinās, ka Kanādas galvaspilsēta ir Otava? Viena daļa zinās Toronto, bet nezinās teikt, ka Toronto ir Ziemeļamerikas trešā lielākā pilsēta. Daudzi zinās arī Monreālu, kas saistīsies ar olimpiskajām spēlēm, bet vai zinās Albertu un Nunavutu? Tās visas ir teritorijas, kas ir piecu vai septiņu Eiropas valstu lielumā, un tad jāparēķina, cik lielākas tās ir par Latviju. Tas nav pārmetums, bet tas ir reāls skatījums. Mums jāskatās uz lietām reāli. Man jūnijā bija iespēja Edmontonā tikties ar kareivjiem pirms viņu došanās uz Latviju un aprunāties ar viņu ģimenēm. Kad uzzinājuši, ka dosies uz Latviju, sākuši meklēt informāciju internetā. Kāds zināja hokeju, kam nav maza loma, un daži zināja Sandi Ozoliņu, Helmutu Balderi... Katram ir sava grupa, ar ko viņš Latviju asociē. Ir nācies sastapt arī cilvēkus, kuri mūs asociē ar Kristīni Opolais, Andri Nelsonu, Elīnu Garanču, ar cilvēkiem, ar kuriem mēs lepojamies. Un tagad arī ar Aļonas Ostapenko uzvaru tikām Kanādas presē un bija minēts Latvijas vārds. Katram ir sava niša, par ko cilvēki interesējas. Kanādā es vienmēr staigāju ar Latvijas un Kanādas karodziņa nozīmīti un ar "Bombardier CS300" lidmašīnas nozīmīti. Cilvēki man agrāk prasīja - jūs laikam esat no Austrijas? Bet tagad diezgan bieži jau saka "nē nē, pagaidiet, tā nav Austrija, bet laikam Latvija". Citi prasa, vai esmu pilots. Es saku "nē, neesmu gan, bet tās ir "Bombardier" lidmašīnas, mēs balstam Kanādas ekonomiku, pērkam jūsu lidmašīnas".

Te ir stāsts par "ņemt un dot", kas ir abpusēji. Latvijas vēstniekus redzu kā pārdevējus - pozitīvi, cik vien varu, stāstu un informēju par savu valsti, jo galvenais ir nevis perfekta valoda, bet saturs, kas tiek pateikts, un svarīgi, ka par tevi uzzina. Skaidrs, ka pirms gada, kad tika pieņemts lēmums par kanādiešu spēku izvietošanu Latvijā, zināšanas par mums bija daudz zemākas un nebija arī īsti pamata, kāpēc lai kanādiešiem šādas zināšanas par Latviju būtu... Šobrīd darbs kā Latvijas vēstniekam Kanādā ir atbildīgs un izaicinājumu pilns. Mēs Kanādas "puzlē" no ļoti maza punktiņa esam palikuši par daudz intesīvāku un lielāku punktu tās mozaīkā. Esmu saticis vairākas Kanādas militārpersonas, kuras bijušas Latvijā vairākas reizes. To gan nevajag novērtēt par daudz, bet katrs cilvēks, kas atbrauc uz Latviju, aizbraucot ir labāks, jo bieži viens zināšanu vai priekštatu līmenis par mums ir sliktāks, nekā mēs esam, un ar to ir jārēķinās. Tādēļ svarīgāk ir nevis mums aizbraukt uz Kanādu, bet kanādiešiem atbraukt šeit. Kaut vai ar īsu pastaigu Latvijā vai ar īsu sarunu ar latviešiem attieksme mainās, un tam ir ļoti liela nozīme. Ir jāpieņem dzīvē realitāte, kāda tā ir. Kanādietis, ja skatās uz Eiropu, domā līdzīgi kā ASV dzīvojošie cilvēki, viņš zina Lielbritāniju, Vāciju, Spāniju, Franciju, bet reti domā, ka varētu aizbraukt kaut kur tālāk.

Vai Kanādas sabiedrībā ir jūtama izpratne par to, kādēļ no NATO un tajā skaitā arī no Kanādas nepieciešams atbalsts Latvijai? Vai Kanādas sabiedrībā tam ir jūtams atbalsts?

Es teiktu, ka ir jūtama izpratne. Kanādas armija tikko svinēja 100.gadadienu. Kanādieši ir piedalījušies Korejas karā, bijuši Afganistānā un citur. Kanādiešiem kā sabiedrībai, Kanādai kā valstij un Kanādas militārpersonām iesaistīšanās ārpus savas valsts robežām ir dabiska parādība. Pirmie karavīri savā ziņā veidojušies no medniekiem, kas nozīmē labus šāvējus, tāpat fermeri, kas nozīmē izturību, labu slavu un fizisko sagatavotību. Galvenais, ka ir bijusi ļoti stingra morālā noturība. Ne velti Otrajā pasaules karā izcelšanās Eiropā, atklājot Otro fronti, pamata slogu izturēja tieši Kanādas desants. Viņiem tā nav problēma, viņi ir gatavi būt pirmie, iet tur, kur visgrūtāk, ja viņi zina, ka ir pareizajā pusē. Kanāda bija viena no valstīm, kas strikti iestājās pret Krimas aneksiju, pret to, ko mūsu kaimiņvalsts sāka darīt pret vienu no savām kaimiņvalstīm jeb Ukrainu. Kanāda bija viena no pirmajām, kas ļoti stingri pateica, ka tas nav pareizi.

Kanāda redz šo NATO misiju Latvijā kā ļoti morāli nozīmīgu uz kopējām demokrātiskajām vērtībām balstītu pienākumu. Kanādieši atceras, ka visu Aukstā kara laiku Kanādas karavīri bija dislocēti Vācijā, viņi atceras ļoti labo sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem un tagad meklē iespējas, kā veiksmīgi sadarboties arī Latvijā. Viņi te nav atbraukuši kādu mācīt, bet gan būt kā papildu balsts. Ir dažādi atbrīvotāji - vistrakākie ir tie, kas aizmirst aiziet, un kanādieši nav šāda veida atbrīvotāji un sevi arī tā neredz. Viņi vienmēr ir teikuši, ka "mēs esam šeit, jo Latvijas tauta mūs aicina, un esam priecīgi būt galvenie, kas apvieno vairākas nācijas". Viņiem šajā ziņā ir pieredze, jo Kanādā 20% iedzīvotāju ir ne Kanādā dzimuši cilvēki, Toronto tādi ir jau ap 50%. Viņiem ir dabiski veidojusies izpratne, kā apvienot dažādas nācijas un nonākt pie kopsaucēja, tāpēc viņi nevienam cenšas neatteikt. Kanādai šī misija ir ļoti svarīga, jo viņi var zināmā veidā praksē pielietot to, kā veidot sadarbību starp dažādiem NATO sabiedrotajiem, jo mēs visi esam dažādi - kā ģimenē, tā NATO. Ir svarīgi, ka bruņotie spēki gūst pieredzi ārpus savām nacionālajām teritorijām, jo savā ziņā viņiem pat trūkst sadarbības ar Eiropas sabiedrotajiem, un šī ir laba iespēja to stiprināt. Galvenie atslēgas vārdi ir solidaritāte un papildu drošības garants.

Vai Kanādā medijiem vai sabiedrībai ir izpratne par to, kas ir "viltus ziņas"? Vai tādas tiek izplatītas arī Kanādā?

Ja runājam par informatīvo karu, mēs to sākam uzvarēt. Bez šaubām, "viltus ziņas" nav nekas jauns, bet apjoms un melu pakāpe, tās nelietīgums mūsdienās kļuvusi bezprecedenta. Kautrība ir pilnīgi izzudusi un tai nav robežu. Ziņas pastiprināšanai tiek lietotas divus vai trīs gadus vecas bildes, no dažādām vietām, un visu to saliek kopā. Bez šaubām, ne visas sabiedrības tām ir gatavas, un arī Latvija "viltus ziņām" nav pilnīgi gatava, īpaši tie, kas ir pieraduši domāt, ka viss, kas ir nodrukāts avīzē, vai tas, ko rāda televīzijā, ir pārbaudīts. Cilvēks pēc dabas ir nedaudz naivs un arī labticīgs, un nevar iedomāties, ka kāds var tik ļoti melot. Tomēr redzam, ka var. Kanādā šīs rozā brilles pamazām noteikti izgaist. Īpaši tiem cilvēkiem, kas paši atbrauc un aplūko Latviju. Vēlos, lai pēc iespējas vairāk Kanādas žurnālisti aizbrauc līdz Latvijai, jo esmu saticis daudzus Kanādas žurnālistus, kas jau ir bijuši Latvijā un vēlas atgriezties.

Mēs katrs tomēr esam ierobežoti, ja runā par to, ko mēs saprotam vai cik daudz mēs domājam, ka saprotam. Daudz kas tiek iestāstīts vai izveidots kā stereotips. Varam pateikties vienai otrai valstij, kas mums palīdz šos stereotipus graut, jo viņu melīgums ir tik liels, ka cilvēki sāk saprast patiesību. Tradicionālo, neziņā balstīto jautājumu no Kanādas mediju puses paliek mazāk, kas priecē, tātad veidojas izpratne par Latviju. Kanādā, tāpat kā jebkurā demokrātiskā savienībā, gribas līdzsvaroto pieeju, kad no dažādiem viedokļiem taisnība tiek atrasta kaut kur pa vidu, bet tā nestrādā tiem, kas ir otrā pusē, jo viņiem ir tikai viena taisnība. Kanādieši to varbūt vēl pilnībā nav sapratuši, bet pamazām to saprot, un tas ir jūtams. Skaidrs, ka mediju pieejai noteikti jābūt līdzsvarotai, bet nevar balstīties uz ekspertiem, kas satikti tirgū, neskatoties uz to, ka arī pārdevēju un pircēju viedoklis ir svarīgs. Tomēr no šādiem viedokļiem izdarīt tālejošus secinājumus būtu kļūdaini.

Vai līdz šim esat manījis kādas dezinformācijas kampaņas?

Vairākos Kanādas laikrakstos ir parādījušies viedokļu raksti. Interesanti, ka tas ir viens vai divi rakstītāji, ļoti enerģiski rakstītāji. Rakstus un viedokļus ar dažādiem virsrakstiem, bet ar to pašu būtību nodrukā vai mēģina nodrukāt ļoti daudzos laikrakstos. Esmu pats atbildējis, un gods un slava Kanādas žurnālistiem, kas vienmēr mani uzklausījuši un devuši iespēju intervijām.

Kāda būs turpmākā Kanādas militāro spēku iesaiste Latvijā?

Rotācijas notiks no dažādām vietām, pirmā ir no Edmontonas, nākamā būs no austrumiem. Šāda pieeja, sūtīt spēkus no dažādām vietām, ir pareiza. Interesanti, ka starp viņiem ir ļoti daudz rezervistu, tātad, jau nobrieduši cilvēki, un rezervists ir cilvēks, kas brauc misijā brīvprātīgi. Ir arī daudz sieviešu. Pirms katras nākamās rotācijas centīšos aizbraukt uz pirmo pavadīšanas ceremoniju, uzstāties ar uzrunu un satikties ar ģimenēm, jo daudziem karavīru ģimenes locekļiem tā ir pirmā tikšanās ar kādu no Latvijas. Brošūra par Latviju, ko viņiem aizvedam, ir svarīga, jo meklēt informāciju par Latviju internetā nav tas pats, kas skatīties nodrukātu bukletu.

Pēdējā laikā arvien biežāk Eiropā notiek teroristu uzbrukumi, liekot nacionālo valstu atbildīgajām iestādēm un dienestiem arvien rūpīgāk sekot drošības situācijai. Vai arī Kanādas sabiedrībā eksistē bažas par iespējamiem teroristu uzbrukumiem?

Ļoti lielu teroraktu Kanādā, paldies Dievam, nav bijis. Tomēr to, ka Kanāda uzmanīgi seko šim jautājumam, varēja redzēt kaut vai Kanādas dienā jūlija sākumā. Bija bezprecedenta drošības pasākumi, visi cilvēki, kas Otavā gribēja iet uz parlamenta pakalnu, lai noklausītos prinča Čārlza un Kanādas premjerministra uzrunu, stāvēja tādā pārbaudē, kādā parasti cilvēki stāv lidostās. Neviens negrib spēlēties ar cilvēku dzīvībām un pieņem preventīvus mērus, bet teikt, ka ir nervozitāte, tādas lietas gan nav.

Kā jūs raksturotu abu valstu šī brīža divpusējās attiecības? Kādās jomās vēl ir potenciāls sadarbībai?

Skaidrs, ka attālums ir liels starp abām valstīm un šīs iespējas nebūs saistītas ar biznesa nozarēm, kur ir kravas vai kas tamlīdzīgs. Latvijai jāskatās moderno tehnoloģiju iespēju virzienā. Latvijā IT jomā strādājošo cilvēku interese ir, un viņi mēģina "izsisties" Kanādas tirgū. Dažreiz tiešām tas ir jādara, jo ir savi ierobežojumi un barjeras, kas jāpārvar. Cik varam, tik no vēstniecības puses palīdzam, tomēr vēstniecības iespējas ir ierobežotas, jo tās ir vairāk saistītas ar politisko atbalstu, nevis ar biznesa projektiem vai tiešiem biznesa darījumiem. Protams, stingri skatāmies, lai Latvijas un Latvijas uzņēmēju intereses tiktu ievērotas. Katram, protams, jāizvērtē, cik tas ir reāli un kāda atdeve varētu sekot. Ceru, ka Kanādas, kas ir ļoti bagāta valsts, uzņēmēji paskatīsies un pavēros, kādas iespējas ir šeit Latvijā. Ja runājam, piemēram, par "Bombardier", kas ir "airBaltic" lidmašīnu ražotājs, Latvijas un Kanādas attiecībās šis ir ļoti nozīmīgs faktors. Tomēr tas nav bijis vienīgais pamanāmais notikums kontekstā ar Latvijas un Kanādas attiecībām, jo vairums cilvēku šeit redz "Cirkle K", kas ir Kvebekas kompānija.

Kanādas menedžments zināmā veidā ienāk Latvijā, un tas būs vairāk pamanāms. Šīs lielās lietas ir kā ledlauži, kas salauž ledu un veicina pārējo saimniecisko sadarbību. Kanādieši pašlaik varbūt nav bijuši īpaši aktīvi Latvijā. Ir tradicionālās saiknes ar Lielbritāniju, bet arī tur tas nav tik ļoti manāms. Tas neizslēdz iespēju, ka Kanādas investīcijas, padziļinoties mūsu attiecībām, nāks arī uz Latviju. Tikmēr pietrūkst uzņēmīgu Latvijas diasporas cilvēku biznesā. Ir pāris uzņēmīgu cilvēku, bet to skaits ir ļoti minimāls. Lai veidotu Latvijas un Kanādas biznesa attiecības, ir jāiet ārpus latviešu sabiedrības un jāmēģina sadarbību iekustināt. Skaidrs, ka biznesa attiecībās balstīties uz latviešu diasporu Kanādā nevaram, jo tā ir neliela. Tie trīs lielie vaļi, uz ko balstās Latvijas un Kanādas attiecības mūsdienās, ir politiskā sadarbība, kur pamata nozīme ir tieši NATO lēmums par kaujas grupu izvietošanu, kas arī neislēdz intensīvu vizīšu apmaiņu. Domāju, ka šogad, tuvākajos mēnešos, būs vairākas nozīmīgas vizītes no Kanādas puses Latvijā, un neizslēdzu, ka būs augstākā līmeņa vizītes uz Kanādu šogad vai nākamā gada pašā sākumā. Dialogs būs ar tādu intensitāti, kas būs bezprecedenta gadījums mūsu savstarpējās attiecībās. Iespējas atbraukt izskata arī Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlande, jo dialogs ar Latviju tiek uzskatīts par ļoti svarīgu.

Kāda šobrīd ir Kanādas latviešu saikne ar Latviju? Kā Latvijas kanādieši uztur latviskumu?

Latviskumu uztur diezgan liels skaits Kanādā dzīvojošo latviešu. Latviešu diasporas skaits pārsvarā ir tā saucamā vecā diaspora, kas veidojusies no 20.gadsimta vidus, un šīs diasporas pēcteči. Skaita ziņā Kanādā ir apmēram 20 000 līdz 25 000 latviešu, kas salīdzinājumā ar citām diasporām ir ļoti maz. Tajā pašā laikā diaspora ir labi organizēta, labi artikulēta, vidēji pārtikusi, daži ir labi pārtikuši. Stiprākās kopienas ir Toronto, Hamiltonā, Monreālā, Vankūverā, spēcīga, kaut gan skaitliski mazāka, ir kopiena arī Otavā. Latvijas vēstniecība Kanādā un Latvijas valsts savu iespēju robežās atbalsta diasporu.

Veidojas kopienas arī no jauniem cilvēkiem, piemēram, Edmontonā. Tas, ka šie cilvēki saglabā latviskumu, ir ļoti pozitīvi. Latviešu nacionālajai apvienībai Kanādā varbūt nav tik daudz līdzekļu, bet vēlme saturēt kopā šos cilvēkus ir atbalstāma, un arī vēlme iesaistīt iekšpolitiskajos un arī starptautiskajos notikumos ir. Piemēram, 14.jūnijā Toronto bija milzīgs pasākums, kur latvieši, igauņi un lietuvieši apvienojās un enerģiski sadarbojās. Ieradās tūkstošiem cilvēku, kas nolika svecītes pie pilsētas valdes nama. Tā varbūt kādam var šķist maza lieta, bet tomēr šādas lietas ir ļoti simboliskas.

Ir jāsaprot, ka diasporai, īpaši tai, kas veidojusies pēc Otrā pasaules kara, ir ļoti svarīgi un nozīmīgi atsevišķi datumi, kas saistās tieši ar viņu personiskajiem pārdzīvojumiem. No vēstniecības puses cenšamies arī atbalstīt latviešu skolas, un ir svarīgi, lai bērni nāktu un vismaz reizi nedēļā parunātos un atrastos latviskā vidē. Ir svarīgi arī kori, deju kolektīvi un bibliotēkas, jo pat tur, kur latviešu ir maz, mēs viņus mudinām apvienoties, par ko viņiem jāsaka paldies. Piemēram, Otavas un Monreālas apvienotais koris piedalīsies Dziesmu svētkos Rīgā. Cilvēki ir gatavi ziedot laiku, aizmirst savu komfortu un ceļot, lai būtu kopā ar citiem latviešiem. Cilvēki zināmā veidā ziedojas Latvijas vārdam.