Drošības policija: Nākotnē palielināsies Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju

Viedoklis
LETA
DP

Drošības policijas pārskats

Drošības policija: Nākotnē palielināsies Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju

Krievijas finansēto un to atbalstošo informācijas resursu darba metodes ļauj prognozēt, ka nākotnē palielināsies Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju, un ar to starpniecību var tikt izvērsti mēģinājumi ietekmēt arī gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norisi, teikts Drošības policijas (DP) publiskajā pārskatā par dienesta darbību pagājušā gadā.

Vairāku gadu garumā mērķtiecīgi izmantojot demokrātiskas valsts mediju darbību regulējošo normatīvo aktu sniegtās iespējas, Krievija ir sistemātiski centusies nostiprināt savas pozīcijas Latvijas informatīvajā telpā, teikts pārskatā. "Turklāt Krievijas finansēto un Krievijas agresīvo ārpolitiku atbalstošo informācijas resursu darbība nav tikai un vienīgi žurnālistikas izpausme vai alternatīva viedokļa prezentācija. Drīzāk tas vērtējams kā koordinētu pasākumu kopums Latvijas informatīvajā telpā nolūkā ietekmēt sabiedrisko domu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm," uzsvērts pārskatā.

DP vērtējumā Krievija ir izveidojusi vairākas mediju un informācijas resursu platformas, ar kuru starpniecību tā ir spējīga nodrošināt savām ārpolitikas interesēm atbilstošu vēstījumu un ziņu rāmējumu cirkulāciju Latvijas informatīvajā telpā.

Pārskata periodā Krievijas informatīvās ietekmes kampaņu rezultātā Latvijas informatīvā telpa sistemātiski tika piepildīta ar Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošiem vēstījumiem un ziņu rāmējumiem. Krievijas finansēto un to atbalstošo informācijas resursu saturā tika identificēti vairāki vēstījumi, kuru mērķis bija piesātināt Latvijas informatīvo telpu ar Krievijai izdevīgām interpretācijām gan par Latvijas iekšpolitiskajām norisēm, gan starptautisko politiku, gan jo īpaši - aizsardzības politiku un NATO aizsardzības pasākumiem Baltijas valstīs.

Pēdējo gadu laikā Krievijas televīzijas kanāli, kuru plašo pieejamību Latvijā nodrošina visi valstī strādājošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, satelītoperatori un tā dēvētās nelegālās televīzijas, kalpojuši kā galvenā platforma Krievijas propagandas mērķu īstenošanai Latvijā, skaidro DP. Šo televīzijas kanālu plašā pieejamība Latvijas iedzīvotājiem ļauj Krievijai daudznozīmīgā veidā ietekmēt Latvijas informatīvo telpu, piepildot to ar Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošiem vēstījumiem.

Tā rezultātā ievērojama daļa Latvijas sabiedrības patērē Krievijas politisko mērķu realizēšanai paredzētu mediju saturu, kura radīšanā izmantotas tādas metodes kā manipulācija ar informāciju, diskreditācija un melu kampaņas, uzsvērts pārskatā.

Iztrūkstot Krievijas propagandas kanāliem alternatīvam informācijas avotam, kas uzrunātu krievu valodas medijus patērējošo Latvijas sabiedrības daļu, arī turpmāk Krievijai tiks nodrošinātas iespējas ietekmēt Latvijas informatīvo telpu atbilstoši saviem ģeopolitiskajiem mērķiem, pārliecināta DP. Ilgtermiņā šāda Krievijas mērķtiecīga un koordinēta Latvijas informatīvās telpas ietekmēšana rada riskus nacionālajai drošībai, uzsvērts DP pārskatā.

Latvijā darbojas vismaz divi Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras "Rossiya Segodnya" uzturēti informācijas resursi - multimediju platformas "Sputnik" Latvijas versija un interneta vietne "baltnews.lv".

Multimediju platformas "Sputnik" Latvijas versija latviešu un krievu valodā savu darbu tiešsaistes režīmā sāka 2016.gada februārī. Projekta pastāvēšanu nodrošina tikai Krievijas budžeta finansējums, nevis aktīva dalība Latvijas reklāmas tirgū vai pieprasījums pēc "Sputnik" Latvijas versijas darbinieku veidotā satura.
Pamatojoties arī uz 2014.gadā pieņemto Eiropas Savienības regulu, kas nosaka sankcijas pret darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, Krievijas informācijas aģentūrai "Rossiya Segodnya" tika atteikta pārstāvniecības reģistrēšana Latvijā. Šā iemesla dēļ pārskata periodā "Sputnik" Latvijas versijas darbinieku aktivitātes tika koordinētas no Maskavas. DP vērtējumā šis apstāklis, kā arī identificētā kadru mainība "Sputnik" Latvijas versijas vadības amatos apliecina, ka šobrīd "Sputnik" Latvijas versija nav spējusi sasniegt cerētos rezultātus.

Neskatoties uz minēto, kā arī informācijas resursa sākotnēji zemajiem apmeklētības rādītājiem, "Sputnik" Latvijas versijas satura analīze liecina par šā projekta tālāku attīstīšanu, turklāt saturiski to veidojot kā šķietami neitrālu, ar politiku nesaistītu "ziņu" portālu, norāda DP.

Pārskata periodā Latvijas informatīvajā telpā turpināja darboties arī citi Krievijas informatīvās ietekmes resursi, kuri savā saturā regulāri ietvēra Krievijas ģeopolitiskās intereses atbalstošus vēstījumus. Viens no šādiem informācijas resursiem bija interneta vietne "imhoclub.lv", kura galvenokārt darbojās kā Krievijas tautiešu politikas aktīvistu viedokļu apmaiņas platforma.

Pārskata periodā Krievijas intereses sekmējošus vēstījumus Latvijā izplatīja arī radio stacija "Autoradio", kas turpināja sadarbību ar "Radio Sputnik".

Tāpat šajā periodā Latvijas informatīvajā telpā popularitātes pieaugumu piedzīvoja vairāki interneta portāli jeb tā dēvētie klikšķu portāli, kuri nav reģistrēti kā masu mediji, bet kuri mēģina iekarot reklāmas tirgu, savā saturā iekļaujot provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju, tādējādi cenšoties piesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka par šo portālu izveidi ir atbildīgas dažāda profila personas, tostarp personas, kuras iepriekš darbojušās Latvijas mediju vidē, kā arī publiskajā telpā iepriekš nezināmi cilvēki.

Nobeigumā DP secina, ka arī turpmāk Latvijas informatīvā telpa būs pakļauta Krievijas propagandas kampaņu spiedienam, kuru uzdevums būs ietekmēt gan sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā, gan radīt šķietamu attaisnojumu Krievijas agresīvajai ārpolitikai.

Krievijas stratēģiskās plānošanas dokumenti, kuros tiek runāts par informatīvās ietekmes izmantošanu ārpolitisku mērķu izpildē, kā arī Krievijas finansēto un to atbalstošo informācijas resursu darba metodes ļauj prognozēt, ka nākotnē palielināsies Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju. Ar to starpniecību var tikt izvērsti mēģinājumi ietekmēt arī gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norisi, norāda DP.

DP ir viena no trīs Latvijas drošības iestādēm. Satversmes aizsardzības birojs savu gada pārskatu vēl nav publiskojis. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārskati sabiedrībai netiek publiskoti.

Dalies ar šo ziņu