Eksperts: Baltijas valstīm jāgatavojas jauniem drošības izaicinājumiem, domājot "ārpus rāmjiem"

Baltijas valstīm ir kopīgi jāgatavo sevi jauniem drošības izaicinājumiem, domājot drosmīgi un "ārpus rāmjiem", drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference 2016" sacīja bijušais Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Sverkers Joransons.

Viņš atzina, ka pirms 25 gadiem izstrādātās valsts drošības aizsardzības stratēģijas laiks ir beidzies, un pašreizējo situāciju reģionā lielā mērā ietekmē Krievija ar jauniem stratēģiskajiem soļiem, kuri atšķiras no tiem, kas bija aukstajā karā. Tāpēc Baltijas valstīm pacietīgi un konstanti ir jāsagatavo sevi jaunajiem izaicinājumiem - plaša spektra konfliktiem un militārām darbībām, ko apliecina arī situācija Ukrainā. "Baltijas valstis ir pakļautas klimata pārmaiņām, hibrīdnoziegumiem. (..) Saskaramies ar sarežģītu drošības jomu, ka noved pie dažādiem citiem izaicinājumiem," pauda S.Joransons.

Pēc viņa teiktā, minētās problēmas Baltijas valstīm jārisina vienoti, izstrādājot kopīgas stratēģijas, domājot atšķirīgi, drosmīgi un ārpus "rāmjiem". Aizsardzībā ir svarīgi pastiprināt transatlantiskās attiecības, arī nacionālās drošības stratēģijas izstrādē jānosaka vienoti mērķi nacionālā, stratēģiskā, un globālā līmenī, uzsvēra ģenerālis. "Mums nepieciešams domāt, kā sadarboties saskaņoti un sinerģijā, kopt un aizsargāt demokrātiskās vērtības. Vajag savstarpēju sadarbību, lai izstrādātu totālas aizsardzības koncepciju. Tas prasa visas ES rīcību. Lai darbotos proaktīvi, ES jākļūst par ASV stratēģisko partneri," uzsvēra S.Joransons.

Viņš piebilda, ka ES valstīm ir jābūt gatavām informēt sabiedrību par totālās aizsardzības pasākumiem, reaģēt koordinēti, izstrādājot mehānismus, kuri ļautu pārspriest iespējamos notikumu attīstības scenārijus nākotnē. Ģenerālis arī atzina, ka dalība NATO un Ziemeļu alianse, kurā Ziemeļvalstis ir vienojušās par lielāku solidaritāti ar Baltijas valstīm, būs svarīgas Zviedrijai. Pēc Jēransona teiktā, Zviedrijā visi valsts budžeta posteņi ir palielināti, lai nodrošinātu noturīgu militāro kapacitāti pret jebkuriem iespējamiem draudiem, piemēram, kiberuzbrukumiem vai kiberkaru. Arī Baltijas valstīm ir jānodrošina patstāvīgas investīcijas drošības budžetā, viņš sacīja.

Tikmēr Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju problēma ir Otrā pasaules kara sindroms, kad nenotika cīņa par valsti. Tāpat ilgstoši pēc Neatkarības atgūšanas netika tērēts pietiekami daudz valsts budžeta līdzekļu aizsardzībai, līdz ar to iedzīvotāji nejūtas pietiekami droši.

Viņš arī piebilda, ka Latvijā jau deviņus gadus ir atcelts obligātais dienests un valsts ir pārgājusi uz profesionālo armiju, un pagaidām nav plānots atgriezties pie obligātā dienesta, jo tādējādi valsts var zaudēt daļu militārā spēka - nav iespējams nodrošināt vienlaikus obligāto iesaukumu, profesionālo armiju un zemessardzi, līdz ar to nolemts attīstīt profesionālo armiju, kuras dalībnieku skaits palielinās.

J.Garisons arī sacīja, ka Latvijas galvenās aizsardzības prioritātes ir brīdinājuma sistēmas, informācijas pieejamība par jebkādām Krievijas militārām darbībām, kā arī militārā aizsardzība, aizstāvība, mobilās platformas, pretuzbrukuma reaģēšanas vienības, aizsardzība pret hibrīdkara draudiem, Zemessardze un teritoriāli bāzētu kājnieku vienības, kas varētu aizstāvēt dzimteni pret uzbrukumiem.