Aizsardzības ministrs: cilvēku resursa nodrošināšana bruņotajiem spēkiem būs lielākais izaicinājums

Ja tiks realizēts viss, kas ir ieplānots, Latvijas armija pēc dažiem gadiem izskatīsies ļoti labi, vienlaikus lielākais izaicinājums ir saistīts ar cilvēku resursu, intervijā aģentūrai BNS sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

- Jaunās valdības deklarācijā ir minēts, ka tiks stiprināta Nacionālo bruņoto spēku klātbūtne austrumu reģionā. Kas tiek plānots šajā jautājumā?

- Viennozīmīgi, ka tā varētu būt kāda profesionālā dienesta vienība, bet ir iespējama arī esošo Zemessardzes bataljonu pārvietošana uz citu infrastruktūru, jaunās vietās, kur ideālā gadījumā būtu gan kazarmas, gan noliktavas, gan tehniskais parks utt. Es varu paslavēt 2.Zemessardzes novadu, kas ir viens no labākajiem, ko esmu redzējis. Daugavpils un Rēzeknes bataljonam vajag ļoti maz, lai viņi varētu dienēt tiešām labos apstākļos, ieguldījumiem nevajadzētu būt lieliem un ir arī iespējas attīstīties, un tādā veidā kaujas gatavība var būt krietni augstāka. To apliecina arī pērn vasarā rīkotās trauksmes pārbaudes, kurās labākos rezultātos starp novadiem uzrādīja tieši 2.Zemessardzes novads.

- Zemessardze bieži sūdzas, ka viņiem nav poligonu, kur veikt apmācības.

- Jā, tas ir aktuāls jautājums, tostarp viens no projektiem ir "Lāčusila" poligona attīstīšana. Tāpat, braucot uz Daugavpils bataljonu, apmeklējām Meža Mackevičus, tur tiešām ir ļoti laba vieta, kur attīstīties, labs poligons, kur darboties. Tur nav nepieciešami lieli ieguldījumi, lai to izveidotu par ļoti kvalitatīvu, lai poligons atbilstu augstiem standartiem.

Mums ir jāsaprot, ka mācību un treniņu intensitāte Ādažu poligonā tikai palielināsies, līdz ar to, mums ir vajadzīgs gan "Lāčusils" Alūksnē, gan Meža Mackeviči Latgalē u.c. Protams, tas nenozīmē, ka izvērtīsim savu klātbūtni katrā Latvijas pašvaldībā, turklāt piedāvājumu no pašvaldībām ir ļoti daudz, bet mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, kā mēs tos objektus pēc tam apsaimniekosim un izmantosim. Ja mums vajadzības nav tik lielas, tad nav jēgas ieguldīt infrastruktūras objektā, kuru izmantosi vienreiz vai divreiz gadā. Lēmumam jābūt izsvērtam, vai tas ir vajadzīgs, jo varbūt ir izdevīgāk aizbraukt uz citu valsti trenēt iemaņas nekā uzturēt nepieciešamo infrastruktūru šeit.

- Kādi, jūsuprāt, izskatīsies Latvijas bruņotie spēki pēc pieciem gadiem? Kādas tehnoloģijas tiks izmantotas?

- Ja realizēsies tas viss, kas ir ieplānots, mēs izskatīsimies ļoti labi. Bet skaidrs, ka dzīve nestāv uz vietas, mainās arī plāni. Attīstās bezpilota lidaparāti, aktuāls jautājums ir kiberdrošība utt., ir jādomā par šīm lietām, jāpārvērtē prioritātes, tostarp par dažādu spēju attīstīšanu ātrākā laikā. Par to esam runājuši, ir notikusi arī "vēsturiskā" tikšanās ar Iekšlietu ministrijas vadību. Arī jaunais premjers Māris Kučinskis ir uzsvēris, ka nozarēm ir savstarpēji jāsadarbojas.

Šobrīd esam uzņēmušies rūpes par Robežsardzes pārapbruņošanu, mēs iegādāsimies ieročus, lai bruņoto spēku un robežsardzes ieroči būtu savietojami. Diemžēl šobrīd neesam savietojami šajā ziņā.

- Ir konkrēti ieroči, kurus paredzēts iegādāties?

- Pēdējā laikā bieži pieminētos G36 ieročus lieto vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Standarti ir jāievēro, lai mēs būtu savietojami. Kā jau minēju, svarīga ir sadarbība, piemēram, robežsardzes gadījumā – kā varam padalīties ar informāciju, kā piesaistām cilvēkus iziet apmācību, lai viņi krīzes gadījumā ir gatavi darboties. Tas arī ir komplekss risinājums, bet man prieks, ka attiecības starp abām institūcijām ir izveidojušās labas, domstarpību nav, tikai ejam uz priekšu.

Starpnozaru domāšana ir ļoti būtiska, piemēram, bezpilota lidaparātu gadījumā varētu iesaistīties vairākas nozares, tostarp izglītības, ekonomikas un zemkopības joma. Kopā darbojoties, mēs varam paveikt daudz, to apliecina arī Ādažos notikušās "Industrijas dienas", uz kurām ieradās vairāk nekā 140 uzņēmēji. Tas liecina par to, ka interese ir, un viena no manām galvenajām prioritātēm varētu būt aktualizēt   militāri rūpnieciskā kompleksa darbību, kam faktiski būtu jābūt katrā valstī -, izmantot mūsu uzņēmēju potenciālu, lai viņi spētu iesaistīties mūsu nepieciešamībās. Atsauksmes par šo pasākumu bija ļoti labas. Būtu ļoti priecīgs, ja izdotos iesaistīt mūsu uzņēmējus aizsardzībai aktuālajās jomās, jo mūsu vajadzības ir ļoti dažādas – gan medicīnas, gan pārtikas, gan pakalpojumu jomā utt. Jāatzīmē, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Latvijā bija četras patronu rūpnīcas.

- Daugavpilī joprojām ražo skrotis.

- Jā, tur ražo ļoti labas skrotis, vienas no labākajām pasaulē sportam paredzētās skrotis.

- Kā sokas ar jaunu karavīru atrašanu? Jāņem vērā arī prognozētā demogrāfiskā bedre pēc pāris gadiem.

- Jāatzīst, ka nākotnē tas prasīs milzīgu darbu. Valstī ir tik cilvēku, cik ir, līdz ar to, cilvēku resurss mums būs lielākais izaicinājums. Nesen tika veikts SKDS pētījums, kura rezultāti pierādīja, ka cilvēki ļoti pozitīvi attiecas pret valsts aizsardzību un ir ieinteresēti iesaistīties. Ceru, ka tas ir signāls, ka mums izdosies realizēt uzstādītos mērķus.

Piemēram, Zemessardzē pērn iestājās gandrīz 1200 jaunu zemessargu. Liels konkurss pērn bija Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tas izklausās labi, bet nenoliegsim, ka ir subjektīvi apstākļi, tostarp veselība, fiziskā sagatavotība, kas liedz paņemt visus gribētājus. Tas atkal ir stāsts, ka ir jādomā plašāk nekā tikai iekšējā nozares redzējumā – ir jādomā, kāpēc jaunajai paaudzei veselība pasliktinās, kāpēc nav fiziskās sagatavotības, un tas ir jārisina. Tas nav viegli, ir daudz jāstrādā, lai varētu izpildīt mūsu prasības. Kaut kādas lietas varam paši izlabot, uzlabot, bet veselības jautājumi ir cits stāsts. Šo jautājumu labāk pārzinu, jo pats esmu strādājis rekrutēšanas jomā četrus gadus. Zinu, ka interese un vēlēšanās ir, bet mums dažkārt jāatsaka, jo veselība cilvēkiem liedz izpildīt kritērijus. Lai sasniegtu mūsu mērķa skaitļus, esam atsākuši mūsu pamatapmācības kursu Sauszemes spēku kājnieku brigādē Ādažos, ne tikai Kājnieku skolā Alūksnē. Vienlaikus nevajag arī dzīvot ilūzijās, daļa cilvēku dažādu apstākļu dēļ pamet dienestu bruņotajos spēkos.

- Tagad notiek Sauszemes spēku kājnieku brigādes pārapbruņošana ar Lielbritānijas bruņutehniku. Vai ir paredzēti vēl kādi lieli bruņutehnikas iepirkumi?

- Vispirms mums ir jāpabeidz šis process, un šis projekts pilnībā noslēgsies tikai, ja nemaldos, 2019. vai 2020.gadā. Tas ir milzīgs projekts.

Cilvēkiem varbūt šķiet, ka tikai aizbraucām, nopirkām bruņutransportierus, atvedām tos uz šejieni un viss. Bet šajā procesā ietilpst arī apmācības, tehniskā apkope utt. Bruņutehnika ir ļoti sarežģīta, tajā tiks ieliktas komandvadības, sakaru iekārtas, prettanku iekārtas, tās būs ļoti modernas mašīnas, bet ar tām ir jāprot rīkoties. Tāpat atšķiras taktika, vai tu esi kājnieks, vai darbojies ar bruņutehniku.

Tas ir plašs projekts. Godīgi sakot, es biju patiesi lepns, ka pērn 18.novembrī parādē piedalījās mūsu, nevis sabiedroto bruņutehnika. Priecājos arī par degsmi, ar kādu tiek apgūtas zināšanas par šo tehniku. Cilvēku skaits, kas jāapmāca, ir ļoti liels, bet karavīriem tas ir aizraujoši.

- Krievija nesen sāka militārās mācības. Vai mēs esam gatavi, ja desantnieki pēkšņi "apmaldītos" un atrastos Zilupē?

- Tas, ka Krievija pēdējos gados ir sākusi tādas pēkšņās mācības, tās iepriekš nepiesakot, liek mums būt ļoti vērīgiem un rīcībai sagatavotiem. Mūsu primārais uzdevums ir rūpēties par savu kaujas spēju attīstību. Mēs darām visu, lai nekas tamlīdzīgs nenotiktu. Zinām, ka Krievija ir attīstījusi helikopteru bāzi Ostrovā, tāpat nav noslēpums, ka kaujas spējīgākā Krievijas vienība atrodas Pleskavā. Protams, tas liek mums rūpēties par savu drošību, tāpēc speram lielus soļus attīstības virzienā. Tāpēc Baltijas valstīs ir izvietota gaisa patrulēšanas vienība, kas atrodas Igaunijā un Lietuvā. Teju ik dienas saņemam ziņojumus, ka lidmašīnas "tiek celtas" gaisā, lai novērotu situāciju.

Kādreiz pirms mācībām kaimiņvalstis tika brīdinātas, tas arī tika monitorēts, bet šobrīd kaimiņvalsts to mēģina dažādi apiet, lai nevajadzētu ievērot noteikumus, tāpēc bieži esam pārsteigti mācību priekšvakarā. Bet tas nenozīmē, ka nesekojam  līdzi. Mēs darām visu, lai atturētu pat no domas, ka Latvijā varētu notikt kaut kas tāds, kā jūs minējāt.

Kad vēl biju parlamentārietis un strādāju Saeimas Aizsardzības komisijā, man bija iespēja apsekot austrumu robežu. Tur mums vēl ir ļoti daudz darāmā līdz pilnībai, bet tam ir objektīvi iemesli. Nebija līguma ar Krieviju, demarkācijas darbi vēl arvien turpinās, tas arī visu aizkavē. Cilvēkiem varbūt šķiet, ka mēs neesam neko izdarījuši, bet to pašu var teikt par Krieviju – robeža Krievijas pusē ir identiska, bet, protams, mums nav jāskatās, kā izskatās otrā pusē, mums jārūpējas par savas valsts drošību. Tāpēc, kā jau minēju, ir būtiska sadarbība ar Iekšlietu ministriju jautājumā par robežas stiprināšanu.

- Pēdējo nedēļu laikā bijuši daži nesmukumi aizsardzības jomā – parādījusies informācija, ka no "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) noplūdusi informācija par drošības jautājumiem un bija gadījums ar Zemessardzes kiberaizsardzības komandieri. Cik vispār lielā drošībā ir jautājumi, kas saistīti ar valsts aizsardzību, ņemot vērā šos gadījumus?

- Šis jautājums ir ļoti būtisks. Mūsu atbildībā ir Cert.lv, kas ir atbildīgs par kiberdrošību valstī. Ļoti labus vārdus saņēmām Eiropas Savienības Padomes prezidēšanas laikā par šīs jomas drošības nostiprināšanu. Drīz pēc tam man bija tas gods kļūt par aizsardzības ministru, un Ministru kabinets pieņēma lēmumu turpināt attīstīt un uzlabot šo jomu. Mums ir arī ļoti labi speciālisti, un to apliecina arī tas, ka pagājušajā vasarā atklājām Rīgā NATO stratēģiskās komunikācijas centru. Nupat atklājām MilCert.lv - institūciju kiberdrošības jautājumos militārajā jomā. Šādas institūcijas ir arī kaimiņvalstīm.

Līdzīgi minētajiem incidenti notiek ik pa laikam, bruņotajos spēkos un Zemessardzē strādā liels skaits cilvēku... Par to tiek domāts, runāts un darīts.

Attiecībā uz VNĪ, man ir grūti komentēt, nezinu nianses, kādi dokumenti ir noplūduši, kas ir izdarīts. Bet tas ir vēl viens apliecinājums, ka šādi gadījumi tiek fiksēti un atklāti. Līdz ar to, cilvēki uz priekšdienām padomās vairākkārt, vai to ir vērts darīt. Pretdarbība ir pietiekami augstā līmenī.

Kad pagājušajā vasarā pēc prezidēšanas bija uzbrukumi Ministru kabineta interneta vietnei, saistībā ar prezidentūru uzstādītā aizsardzības sistēma bija nostrādājusi. Šajā jomā mēs tiešām attīstāmies. Jau iepriekš minēju, ka vieni no aizsardzības un drošības industrijas federācijas galvenajiem ir tieši informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā strādājošie, kas Latvijā ir augstas raudzes profesionāļi.

- Uz Mali ir devušies Latvijas karavīri. Kā viņiem tur sokas?

- Kā jau minēju, Francijas valdība mums pateicās par to, ka atsaucāmies palīdzības lūgumam, cik nu ir mūsu spēkos. Tā mēs atslogojam viņu karavīrus viņu uzdevumu īstenošanā. Operācija "MINUSMA" Mali, kur ir iesaistīts mūsu karavīrs, norit sadarbībā ar nīderlandiešu karavīriem, un tā ir pirmā reize, kad Latvija iesaistās Apvienoto Nāciju operācijā. Tas ir gan svarīgi no sadarbības viedokļa, gan arī ļoti atbildīgi. Mums Mali ir arī apmācību instruktori, kas sadarbojas ar Skandināvijas kolēģiem, tā ir ES operācija. Ceru, ka drīzumā varēšu doties uz Mali, tad arī varēšu precīzāk izstāstīt, kā tur sokas.

Arī Irākā jau šobrīd ir mūsu karavīri kopā ar Dānijas kontingentu aviācijas bāzē, kur apmāca Irākas karavīrus. Latvijas karavīri, kuri uz turieni devušies, ir ar lielu pieredzi. Apmācības process tiek augstu novērtēts. Mūsu karavīri ir tie, no kuriem var mācīties, viņi ir ļoti labi pasniedzēji. To ir apliecinājis arī mūsu karavīru paveiktais Afganistānā, parto saņēmām augstu novērtējumu. Šogad dosimies arī uz Ukrainu apmācīt ukraiņu armiju. Arī šāds morāls atbalsts viņiem ir ļoti būtisks. Mūsu karavīri piedalījās sporta pasākumā Ukrainā, kur tikās arī ar tiem karavīriem, kas ir bijuši kara zonā. Sākotnēji bija bažas, kā kara zonā bijušie karavīri uztvers to, ka viņiem jāpiedalās vēl kādās apmācībās, bet viņi to ļoti novērtē. Ukraina šobrīd   pārveido savus bruņotos spēkus, sistēma viņiem ir ļoti svarīga.

- Vai ir sagaidāms, ka mēs varētu palielināt savu iesaisti esošajās operācijās vai piedalīties vēl kādās? Piemēram, Sīrijā joprojām notiekošais.

- Tas ir būtisks jautājums. Mums pašiem ir jāpalielina instruktoru sastāvs. Šajā gadā ir sākusies daļēja atalgojuma reforma, kas ir saistīta ar izglītību, tātad tu saņem lielāku atalgojumu, ja tev ir attiecīgā izglītība. Līdz ar to, mums ir nebijis konkurss Instruktoru skolā Cēsīs, lai celtu kvalifikāciju un saņemtu lielāku atlīdzību. Cilvēki cenšas! Šobrīd mēs pat pētām, kā paplašināt izglītības iegūšanas iespējas gan akadēmijā, gan Instruktoru skolā.

Tāpat jauniesaukto pamatapmācības kursi šobrīd notiek gan Alūksnē, gan arī Ādažos esam atvēruši apmācību rotu Sauszemes spēku kājnieku brigādē. Vajadzību ir ļoti daudz, cenšamies iesaistīties apmācības procesā un palīdzēt sabiedrotajiem, cik ir mūsu spēkos, bet mēs esam tik, cik esam. Arī jaunajām lietām, kuras paši ieviešam, piemēram, mehanizācijai ir vajadzīgi instruktori. Apmācīts cilvēks ir ļoti vērtīgs. Kā teica Ukrainas aizsardzības ministrs – vari iedot cilvēkam vislabāko ieroci, bet viņam arī ir jāmāk ar to rīkoties. Tāpēc apmācības ir ļoti būtiskas. Izglītots, apmācīts karavīrs ir daudz bīstamāks par karavīru, kurš kaut kādu apstākļu dēļ nav spējis iegūt attiecīgo izglītību un iziet apmācību. Tas arī daļēji apdraud pašu karavīru, ja viņš nav izgājis apmācību. Ne par velti virsniekam jāiziet vairāku pakāpju apmācības, lai viņš varētu uzņemties atbildību par citiem, faktiski visu karjeras laiku ir jāmācās un jāceļ sava kvalifikācija.

Mēs jau arī nezinājām, ka izveidosies šāda situācija, nebijām gatavojušies, ka vajadzēs sūtīt savus cilvēkus kaut kur, vairāk fokusējāmies uz saviem spēkiem, bet izveidojās šāda situācija un līdz ar to mums jāgatavo savi cilvēki un jāiesaistās, līdzīgi kā to dara mūsu sabiedrotie. Protams, mūsu sabiedrotajiem ir daudz lielākas iespējas un lielāki resursi.