Eksperti: Krievijas iebrukšana Baltijas valstīs ir maz ticama, bet ir pamats bažām
Krievijas iebrukšana Baltijas valstīs ir maz ticama, norādījuši raidorganizācijas "Deutsche Welle" aptaujātie eksperti, britu vēsturnieks Roberts Serviss laikrakstā "Financial Times" atzinis, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir pamatots iemesls bažām. Savukārt Dienvidkarolīnas Universitātes Annenberga komunikāciju vadības un politikas centra viespētnieks Vasīlijs Gatovs intervijā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" norādījis, ka Rietumiem uz Krievijas paustajiem izteikumiem būtu jāreaģē pēc iespējas mazāk un pēc iespējas formālāk.
Raidorganizācijas "Deutsche Welle" aptaujātie eksperti uzsvēruši, ka Baltijas valstis ir pietiekami aizsargātas un iespējamo Krievijas darbību pret Baltijas valstīm varētu nodēvēt par provokācijām.
Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta Bruņoto konfliktu un konfliktu vadības programmas vadītājs Nīls Melvins skaidrojis, ka atšķirībā no Ukrainas, kur 2014.gada aprīlī konflikts sākās valsts austrumu reģionos, Baltijas valstīm ir spēcīgas un labi organizētas valsts un drošības aģentūras. Nozīmīga viņam šķiet arī aktīva pilsoniskā sabiedrība, kura spēj pretoties "hibrīdkonfliktiem" un "mediju karam". Arī NATO apņemšanās aizsargāt Baltijas valstis konflikta gadījumā kavē Krievijas uzbrukumu.
Tajā pašā laikā eksperts uzskata, ka vajadzētu uzlabot Krievijas un NATO komunikāciju, lai nenotiktu nejauša situācijas saasināšanās. "Pret Krieviju vērsta rīcība vai Krievijas uztverta rīcība pret to vienā reģionā varētu izraisīt pretreakciju citā. Risks ir, piemēram, ka Krievijas un NATO lidmašīnu saskriešanās vai militāra sadursme starp Krievijas un ASV spēkiem Sīrijā varētu novest pie Krievijas "atriebības" Baltijas valstīs," stāstījis eksperts.
Londonas Ekonomikas skolas profesors starptautiskajās attiecībās Aivers B. Noimans norādījis, ka Krievija izmanto maldināšanu, kas ir vājas valsts ierocis. "Šī taktika vislabāk strādā tad, kad ir jauna, tāpēc jebkurš uzbrukums Baltijas valstīm tagad droši vien būtu variācijas par Putina jau iesākto tēmu," stāstījis eksperts, norādot, ka Krievija nevar atļauties uzbrukt no visa spēka, tāpēc sagaidāms, ka tās darbības varētu būt zemas intensitātes.
Arī "Rand Corporation" Krievijas un Eirāzijas centra vadītāja Olga Olikera uzskata, ka tuvākajā laikā militārs iebrukums Baltijas valstīs ir maz ticams. "Tas gan nenozīmē, kas tas ir neiespējams," teikusi pētniece, norādot, ka arī iebrukumu Ukrainā neviens nebija gaidījis.
Krievija Baltijā varētu veikt dažāda veida diversijas, galvenokārt, lai "pārbaudītu vidi", bet tā nav militāra darbība. Turklāt Baltija var pretoties, padarot sevi mazāk ievainojamu dažādās provokācijās.
"Deutsche Welle" ekspertu aptauju veicis, ņemot vērā nedēļas sākumā žurnālā "Foreign Policy" rakstīto, ka Pentagons gatavo jaunus plānus iespējamam konfliktam ar Krieviju Baltijas valstīs.
Britu vēsturnieks: Baltijas valstīm ir pamats bažām
Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir pamatots iemesls bažām, laikrakstā "Financial Times" atzinis britu vēsturnieks Roberts Serviss, kurš pastiprināti pēta Krievijas vēsturi.
Salīdzinot ģeopolitisko situāciju šodien un Aukstā kara laikā, viņš norāda, ka savā ziņā situācija pašlaik ir vēl bīstamāka nekā tad, kad spēku samērs bija noregulēts.
Kā uzskata vēsturnieks, ilgtermiņā būs redzams, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vājš ģeostratēģiskais domātājs. Serviss uzsver, ka Putins jau ir iedragājis Krievijas ekonomiskās intereses, norādot, ka Maskavai būtu bijis izdevīgi iegūt Rietumu atbalstu, lai tā varētu konkurēt ar Ķīnu.
Serviss atzīst, ka, lai izprastu Putina pašreizējās darbības Sīrijā, nepieciešama nopietna izpēte, taču vienlaikus vēsturnieks norāda, ka Kremļa saimnieks neplānojot atteikties no Ukrainas. "Palaižot vaļā nacionālisma suņus, viņam varētu būt grūti tos atkal sadzīt būdā pat tad, ja viņš to vēlētos. Tas liecina, ka situācija pasaulē pašlaik ir mazāk paredzama nekā smalki noregulētais spēku līdzsvars Aukstā kara laikā," skaidro vēsturnieks.
Viņš uzskata, ka Aukstā kara situācija starp Krieviju un ASV pašlaik neizveidosies, bet situācija ir slikta un tā viegli varētu pasliktināties vēl vairāk. Kā norādījis Serviss, ir pārāk optimistiski domāt, ka Putins mainīs savu iesākto kursu
Eksperts: Rietumiem uz Krievijas izteikumiem jāreaģē pēc iespējas mazāk un formālāk
Rietumiem uz Krievijas paustajiem izteikumiem būtu jāreaģē pēc iespējas mazāk un pēc iespējas formālāk, intervijā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" norādīja Dienvidkarolīnas Universitātes Annenberga komunikāciju vadības un politikas centra viespētnieks Vasīlijs Gatovs.
Viņš uzsver, ka Krievija vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO reaģētu uz tās vārdiem, apsūdzībām un provokatīvajām darbībām. Būtībā Krievijas "spēle" ir Rietumu provocēšana un to reakcijas izmantošana savas propagandas būvēšanai, tādēļ jebkurai ziņai, ar kuru nāk klajā Rietumi, būtu "jāiziet stresa tests" un jāpārbauda, vai tā nevar tikt izmantota, lai vēl vairāk diskreditētu Rietumus Krievijas iedzīvotāju acīs.
"Krievijas līderi - un īpaši Putins - vēlas tikt sadzirdēti, viņi grib, lai pasaule reaģē uz viņu vēstījumiem. Bet tas ir kompleksāk nekā vienkārša vēlme iespiest Krievijas darba kārtību ES vai globālajā dienas kārtībā.
Putinam vajadzīga Rietumu reakcija, kuru viņš izmanto iekšpolitikā, iekšējā propagandā un dienas kārtības noteikšanā. Tādēļ, jo mazāk reakcijas, jo mazāk politikas vērsts Krievijas virzienā, jo lielāka iespēja, ka izdosies Kremli vismaz piespiest vienoties," sacīja Gatovs.
Viņš uzskata, ka ne Eiropai, ne ASV pēc Krimas aneksijas neizdevās efektīvi komunicēt ar Krievijas iedzīvotājiem par to, ka "Putins ir pārkāpis sarkano līniju".
"Putina iekšējā propaganda bija efektīvāka nekā šī vājā vēsts. Tā nekomunicēja pareizā veidā. Rietumi domāja, ka tas ir acīmredzams. Bet tas nebija acīmredzams valstij, kuru vajā veci un pat seni pazemojumi, bailes un mīti. Vecie rēgi joprojām traucē Krievijas kolektīvajai atmiņai," "Defence Matters" skaidroja pētnieks.
Gatovs uzskata, ka jebkurai ES publiskai vēstij Krievijas virzienā jābūt ārkārtīgi formālai un ir svarīgi, lai šīs vēstis nodotu cilvēki, kuriem Krievijas sabiedrībā ir kāda papildu vērtība - politiska, kulturāla vai sabiedriska.
ES būtu nevis jāreaģē uz Krieviju, bet jāveido vienkāršs un pozitīvs vēstījums, kas adresēts nevis Krievijas propagandas mediju komentētājiem un elitei, bet iedzīvotājiem. Viņiem jāsadzird, ka viņi nav nevēlami "svešinieki", bet kaimiņi, kuri ir laipni gaidīti tirgoties, ciemoties, mācīties, mācīt un mainīties. Turklāt Eiropai īpaši būtu plašāk jākomunicē ar to sabiedrības daļu, kuru satrauc saites un attiecības ar Rietumiem, uzskata Gatovs.
Plašāk izmantojamais komunikācijas kanāls, ar kura palīdzību ir iespējams aizsniegt Krievijas iedzīvotājus, ir internets, taču emocionāli viņus var aizsniegt, runājot par viņiem aktuālām tēmām.
Viņš atgādina, ka vēsturiskā situācija Krievijā ir tāda, ka nācija vienmēr ir mobilizējusies pret kādu ienaidnieku, tādēļ Putina pēdējos 15 gados pārdomāti veidotā ideoloģija, ka Padomju Savienības sabrukums bija netaisnīga Rietumu uzvara un Krievijas pazemošana, radusi auglīgu augsni cilvēkos, un tam ir dziļš psiholoģisks pamats. Padomju Savienībā iekļautās teritorijas un satelītvalstis Krievijas iedzīvotāji plaši uztvēra kā atalgojumu par uzvaru Otrajā pasaules karā, un tagad viņos viegli iesakņojies uzskats, ka šis atalgojums ticis netaisnīgi atņemts.
Uz to Eiropai vajadzētu atbildēt ar "ļoti skaidru vēsti: Krievija nevar izjaukt kontinentālo vienotību, centienus pēc integrācijas, centienus pēc kopīgas attīstības ekonomiskajā un drošības jomā. Katra dalībvalsts, katra saistītā valsts ir vērtīga, un spiediens uz mazākām valstīm, piemēram, Igauniju un Latviju, tiks uzskatīts par izaicinājumu visai ES. Vēršanās ar propagandu pret Baltijas valstu krieviski runājošajiem iedzīvotājiem nav "hibrīdoperācija" pret mazām un burtiski neaizsargātām valstīm, bet uzbrukums kopīgām ES interesēm", norāda Gatovs.
Vienlaikus viņš uzsver, ka ES, jūtoties apdraudētai no Krievijai lojālu mediju puses Baltijas valstīs, svarīgāk būtu mudināt Latviju un Igauniju risināt nepilsoņu problēmu, nevis sākt pretpropagandas kampaņu "Neticiet Krievijas TV", kas būtu vērsta pret šiem pašiem cilvēkiem. Nepilsoņu problēmu pētnieks uzsver kā lielāko Baltijas valstu ievainojamības cēloni.