Kaļiņingradas un Krimas militarizēšana Krievijai faktiski ļauj bloķēt pieeju Baltijas jūrai un Melnajai jūrai

Investējot Kaļiņingradas apgabala un Krimas militarizēšanā, Krievija panākusi, ka spēj ar pretkuģu raķetēm sasniegt aptuveni 90% mērķu Baltijas jūrā un Melnajā jūrā un tādējādi faktiski bloķēt pieeju šīm jūrām, intervijā izdevumam "Defensenews.com" norādījis ASV Armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžs.

"Tur ir milzīgs potenciāls - artilērija, raķetes, pretkuģu sistēmas, karaspēks, pretgaisa aizsardzība. Tas rada reālus draudus," viņš norādījis.

Pēc ģenerālleitnanta Hodža teiktā, Krievija turpina attīstīt konvencionālo bruņojumu, augstas klases ieročus un elektronisko potenciālu. "To darījām arī mēs, bet pēdējo desmit gadu laikā esam vairāk koncentrējušies uz teroristu un nemiernieku apkarošanu un elektronisko izlūkošanu, kamēr krievi turpinājuši attīstīt sakaru slāpēšanas iespējas. Viņi spēj notriekt bezpilota lidaparātus, viņi var apgrūtināt sakarus - šīs lietas mēs no viņiem varētu pamācīties. Bezpilota lidaparāti tagad ir visur, tas liek nedaudz mainīt taktiku, kā palikt pretinieka nepamanītam un izvairīties no tālas darbības raķetēm vai artilērijas šāviņiem," norādījis ģenerālleitnants.

Kā portālam "Delfi.lt" atzinis lietuviešu aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis, ģenerālleitnanta Hodža paustās bažas ir pamatotas, jo jau raķešu "Iskander-M" izvietošana Kaļiņingradas apgabalā paplašinājusi tur izvietoto Krievijas spēku iespējas dot triecienus lielākajā Baltijas jūras akvatorijas daļā. "Ja tās tiktu izvietotas vistālākajos Kaļiņingradas apgabala rietumu punktos, tad varētu sasniegt arī noteiktu Zviedrijas teritorijas daļu, jo "Iskander-M" darbības rādiuss ir aptuveni 400 kilometri atkarībā no modifikācijas," viņš skaidrojis.

Matonis norādījis, ka "Iskander-M" gan ir "zeme-zeme" tipa raķete, bet to var vērst arī pret kuģiem, kas ir pietiekami lieli mērķi, lai ar pienācīgu tēmēšanas sistēmu un radariem to varētu laist darbā.

Acīmredzot Kaļiņingradas apgabala militarizēšana un modernu militāro tehnoloģiju un sistēmu ieviešana rada nopietnas bažas ne tikai Baltijas valstīm, bet arī ASV militārajai vadībai, viņš secinājis.

"Jāatzīst, ka [Krievijas] Baltijas jūras flotes iespējas ir lielas, bet NATO Reaģēšanas spēku jūras komponente būtu vairākkārt lielāka un spēcīgāka. To apliecina arī pēdējos 40 gadus notiekošās mācības "Baltops" - gan pērn, gan šogad tajās bija iesaistītas ļoti lielas dažādu funkciju kuģu grupas (..). Citiem vārdiem runājot, no konvencionālā viedokļa NATO valstu jūras spēki krietni apsteigtu Krieviju - gluži tāpat kā šajā reģionā koncentrētie gaisa spēki, tomēr tas nenozīmē, ka būtu jāpiever acis uz Kaļiņingradas militāro potenciālu," izteicies eksperts.

Viņaprāt, NATO militārie plānotāji par to jau domājuši. Par to liecina, piemēram, ASV Jūras spēku kuģu vizītes Melnajā un Baltijas jūrā, tostarp kuģa "USS Jason Dunham" ar 100 spārnotajām raķetēm, kuru darbības rādiuss ir 1000-2500 kilometri.

"Ko ar to gribēja teikt amerikāņi? Ka, atrodoties Baltijas jūrā, šis kuģis var sasniegt arī "Iskander-M" palaišanas iekārtas Kaļiņingradā un jebkur citur Krievijas Eiropas daļā. Faktiski tās var sasniegt Mariupoli," sacījis Matonis.

Aizsardzības eksperts Darjus Antanaitis ģenerālleitnanta Hodža vārdos saklausījis vēl vienu pamudinājumu Lietuvai investēt savā aizsardzībā, jo Krievija konflikta gadījumā censtos neļaut NATO valstīm nākt palīgā ne gaisā, ne pa jūru, ne pa sauszemi.

"Tas nozīmē - ja mēs neinvestēsim savā aizsardzībā, Krievija uzbruks. Tās ballistisko raķešu izvietojums liecina, ka Krievija grib pilnībā bloķēt iespējamo NATO atbalstu no gaisa. Raķetes un flote bloķētu arī iespējamo palīdzību no jūras, bet iespējamā palīdzība uz sauszemes tiktu apturēta, bloķējot šauru Lietuvas un Polijas robežas posmu. Krievija tam ir pilnīgi sagatavojusies," viņš spriedis.

Kā norādījis Antanaitis, tāda notikumu attīstība iespējama, ja Lietuvā nebūs iepriekš dislocēti sabiedrotie un ja Lietuvas armija nebūs pienācīgi apgādājusies ar bruņojumu, kas varētu neitralizēt pirmkārt Krievijas zenītraķetes.

"Tādēļ ir vitāli svarīgi, lai mums bez tāldarbības pašgājējām haubicēm un lielkalibra kājnieku kaujas mašīnām būtu vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība, kas varētu apturēt raķetes vai pat iznīcināt tās jau palaišanas iekārtās," viņš uzsvēris.

Kā atgādina portāls, Kaļiņingradas apgabals Aukstā kara laikā bija visvairāk militarizētā zona Eiropā, un šobrīd tas jau atkal pārvērsts par īstu ieroču noliktavu. Baltijskas ostā bāzēta Krievijas Baltijas flote ar nelielu skaitu zemūdeņu, kā arī desantkuģiem. Kaļiņingradas apgabalā izvietota arī jūras aviācija, iznīcinātāji, bumbvedēji, jūras kājnieki un sauszemes spēki. Bruņojums Kaļiņingradā tiek pastāvīgi atjaunots, piemēram, kopš 2012.gada pie Pioņerskas darbojas agrīnās brīdināšanas radars "Voroņež-DM", kas var novērot visu gaisa telpu ne tikai virs Baltijas jūras un Ziemeļeiropas, bet faktiski līdz pat Azoru salām un Grenlandei. Ziņots par pretgaisa aizsardzības spēku pārapbruņošanu, nomainot zenītraķešu kompleksus "S300" ar "S400", kā arī par plāniem "zeme-zeme" tipa raķetes "Točka-U" nomainīt ar tās pašas klases taktiskajām raķetēm "Iskander-M", kuru darbības rādiuss sasniedz 400-500 kilometrus.