Ukrainas politoloģe: Krievija par mērķi uzskata oponenta dezorientāciju

Viedoklis
Sargs.lv

Ukrainas politoloģe: Krievija par mērķi uzskata oponenta dezorientāciju

Krievija par mērķi uzskata oponenta dezorientāciju, norādīja Ukrainas politoloģe Oļesja Jahno, kura rīt, 7.maijā, Latvijas Kara muzejā plkst.11 piedalīsies starptautiskā ekspertu diskusijā "9.maijs - vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?".

Jahno norādīja, ka Krievijas hibrīdkarš gan pret Gruziju 2008.gadā, gan pret Ukrainu tiek īstenots, ņemot vērā propagandas refleksīvo modeli. Viņa skaidro, ka minētais modelis paredz precīzi saprast oponenta mērķauditoriju un prognozēt tās uzvedību. Ukrainas gadījumā tie bija Krimas un Donbasa krievvalodīgie iedzīvotāji, Ukrainas vara, starptautiskā sabiedrība.

"Par mērķi Krievija uzskata oponenta dezorientāciju, sasniegt informatīvo priekšrocību un to, lai oponents pieņemtu Krievijas varas iestādēm izdevīgu lēmumu," uzskata Jahno, piebilstot, ka Krievijas propaganda attiecībā uz Ukrainu ievērojamā mērā balstās uz ukraiņu identitātes "notīrīšanu", Ukrainas sabiedrības dažādu grupu sanaidošanu savā starpā, mentalitātes tuvumu starp Ukrainas austrumu reģionu un Krievijas iedzīvotājiem un vienlaicīgi uz to, ka Ukrainas pilsoņi neizprot mūsdienu Krieviju.

"Kas attiecas uz Gruziju, Kremlis, labi izpētījis Mikheila Saakašvili rakstura īpašības, saprata, ka tāda viņa rakstura īpašība kā impulsivitāte var tikt izmantota Krievijas interesēs. Kremlis zināja, kā pastiprināt spiedienu uz Saakašvili un ar kādu atbildi viņš reaģēs uz šo spiedienu,"

pauda Jahno.

Runājot par informatīvo manipulāciju metodi, politoloģe vērsa uzmanību, ka tā netiek veikta ar koncentrēšanos uz faktiem, bet gan uz to interpretāciju.

"Situācija, reāla vai izdomāta, tiek pasniegta negatīvi, tas ir, jebkurā jautājumā tiek likts uzsvars uz jebkura procesa negatīvajām sekām. Atsevišķs fakts kļūst par likumsakarību. Ikdienas līmenī - pašu informācijas apjoma palielināšana, pieejas apgrūtināšana oponentam saņemt patiesu informāciju, sagrozītas, bet šķietami uzticamas informācijas izvietošana oponenta informatīvajās plūsmās," skaidroja politoloģe, piebilstot, ka informatīvais karš ir saistīts ar ietekmi uz cilvēka apziņu un psihi.

Tāpat viņa pauda uzskatu, ka oponenta vērtību izpēte ļauj sarunāties ar pretinieka prātu verbālā un neverbālā valodā.

"Efekts ir vērsts uz uzvedības, bet ne attiecību izmaiņām," viņa skaidroja, norādot, ka visbiežāk tiek izmantota oponenta dehumanizācija, pozīciju polarizācija, kā arī likmju hiperbolizācija konfliktā. Jahno arī piebilda, ka Krievija izmanto vertikālo un horizontālo propagandu.

"Vertikālā - tas ir klasisks propagandas modelis, kurā vērojama informācijas plūsma no augšas uz leju. Horizontālā tiek īstenota grupā. Abos gadījumos ļoti svarīga ir kopējā atmosfēra, kas iedarbojas uz cilvēkiem. Runa ir par propagandistisku "štampu" iekļaušanu ar sociālu kontekstu radīšanas palīdzību. Pie tam cilvēkiem liekas, ka viņi paši izdara savu izvēli," Krievijas izmantotās metodes skaidroja politoloģe, piebilstot, ka propaganda tiek realizēta ar filmu, izglītības, sociālo dienestu palīdzību.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka tādu produktu vai darbības tipu neviens gan neuzskata par propagandu, taču ietekmes pakāpes ziņā uz indivīdu tā ir salīdzināma ar propagandu un to aktīvi izmanto kā metodi sabiedrības noskaņojuma ātrai asimilācijai, psiholoģiskai standartizācijai, iedzīvotāju mobilizācijai "zem kaut kā".

Savukārt, skaidrojot vēsturisko analoģiju metodi, Jahno vērsa uzmanību, ka Krievija aktīvi izmanto vēsturiskos un reliģiskos datumus savu "štampu" uzspiešanā pašreizējā posmā. "Tas tiek darīts ar mērķi mobilizēt sabiedrību Krievijas iekšienē, kā arī radīt pastiprinātu šķelšanos kaimiņvalstīs uz valodas, vēsturisko personību un citu pamata," sacīja politoloģe. Pēc viņas domām, militārās darbības, kā arī informatīvās kampaņas tiek novērotas pirms svētku datumiem, īpaši reliģisko svētku, lai pēc tam apsūdzētu, diskreditētu, kā arī dehumanizētu savu oponentu.

"Kas attiecas uz vardarbības propagandas metodi, jebkuras propagandas ietekmes īpatnība ir racionālas domāšanas bloķēšana un pāreja pie notiekošā emocionālas uztveres," norādīja politoloģe. "To var maksimālā mērā panākt vardarbības vizualizācijas ceļā. Vispirms sabiedrībai tiek iepotēta iecietība pret naidu un agresiju, bet pēc tam arī atkarība," viņa rezumēja.

LETA

Dalies ar šo ziņu