Tomass Teiners: Miers Baltijas valstīs ir beidzies

Viedoklis
Sargs.lv

Tomass Teiners: Miers Baltijas valstīs ir beidzies

Šobrīd Baltijas valstis ir visapdraudētākās. Atbrīvotas no Krievijas jūga, bet pirms 25 gadiem un gadsimtiem ilgi tās paverdzinājusi Krievija. Baltijas valstu iedzīvotāji visvairāk apzinās draudus, ko rada Krievijas atdzimstošais nacionālisms … vai vismaz Igaunijas, jo Latvijas un Lietuvas finansējums aizsardzībai ir smieklīgs pašreizējās drošības situācijas kontekstā. Tās sauc pēc palīdzības, solidaritātes un lūdz Rietumvalstu aizsardzību. Vienlaicīgi, to bruņotajos spēkos ir pārāk maz karavīru, nepietiekams finansējums aizsardzībai, bet pārsteidzoši liels steidzamības trūkums. Personīgi es uzskatu, ka, ja šā gada laikā netiks labota esošā situācija, NATO vajadzēs aizstāvēt Lietuvu un Latviju, bet ar Igauniju varēs sadarboties, lai kopīgi varētu karot.

Latvija ar savu muļķīgo grandiozo nostāju, kas saniknotu jebkuru valsti, paziņoja, ka 2015.gadā piešķirs papildus 28 miljonus eiro savai aizsardzībai …ļaujiet man precizēt, 28 miljoni eiro, pēc aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa vārdiem: “Valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir mūsu prioritāte, kas skaidri iezīmējas arī 2015.gada valsts budžeta pieaugumā.” Šobrīd Latvija aizsardzībai tērē 1% no IKP. NATO mērķis ir 2%, bet valstij, kas ir apdraudēta, izvedumiem aizsardzībai vajadzētu pārsniegt 3% no IKP. Saskaņā ar ES Komisijas datiem, Latvijas IKP 2014.gadā sastādīja 23,8 miljardus eiro un 2015.gada beigās tam vaajdzētu sasniegt aptuveni 24,5 miljardus eiro. Ja Latvija 2015.gadā aizsardzībai tērētu prasīto minimālo apjomu, t.i., 2%, tad tas būtu aptuveni 490 miljoni eiro. Pašreizējais finansējums aizsardzībai ir 253,8 miljoni eiro.

Lietuva bija līdzīgi aizsardzības izdevumi kā Latvijai, bet šogad finansējums aizsardzībai pārsniedza 30% un tagad aizsardzībai tiek tērēti 424,5 miljoni eiro. Lietuva šogad pieņēma lēmumu atjaunot obligāto militāro dienestu. Lietuva no visas ES tērē vismazāko daļu no IKP aizsardzībai un pat pēc budžeta palielināšanas, tie tāpat ir niecīgi un sastāda 1.11% no IKP. Turpretī Igaunija vienmēr ir izrādījusi nopietnu attieksim attiecībā pret savu aizsardzību un tai atvēlējusi 2% no IKP, palielinot finansējumu līdz 2,05% 2015.gadā. Šogad mazākā no Baltijas valstīm savai aizsardzībai tērēs 412 miljonus eiro.

Visas trīs Baltijas valstis var atļauties savai aizsardzībai tērēt vairāk, jo to ekonomikas ir pieaugošas, nacionālie parādi ir zemi un budžeta deficīti ir zem 3% ES barjeras sliekšņa. Saskaņā ar ES Komisijas šā gada 5.februāra datiem, Lietuvas budžeta deficīts bija -1,4% no IKP, bet nacionālais parāds bija 41,8% no IKP, Latvijas budžeta deficīts bija -1,1% un parāds 36,5%, Igaunijas budžeta deficīts bija -0,6% un parāds 9,6%. Lietuva un Latvija pavisam vienkārši varētu sasniegt 2% no IKP, jo īpaši tādēļ, ka šajās valstīs uzņēmumu ienākumu likmes sasniedz 15%, kas ir zemākās ES.

Aizsardzības budžeta pieaugums būtu loģiski saprotams, ņemot vērā, ka Krievijas prezidents palielinājis aizsardzības budžetu par 43% savā pirmajā prezidentūras laikā un vidēji par 21% katru gadu.

Ja Lietuva un Igaunija būtu tikpat apzinīgas kā Igaunija, un aizsardzība tērētu 2%, tad Baltijas valstu kopīgais aizsardzības budžets būtu 1,62 miljardi eiro esošo 1,09 miljardu erio vietā. Bet ar 2% nav pietiekami, lai to sasniegtu. Aukstā kara beigās Vācija savai aizsardzībai tērēja 2,8% no IKP. Dienvidkorejas finansējums aizsardzībai šogad sasniegs 2,5%, bet Izraēlas 5,6%. Ņemot vērā iepriekš minēto, B

altijas valstīm savai aizsardzībai būtu jāatvēl vismaz 2,5%. Ar šādu finansējumu Baltijas valstis varētu pretoties Krievijas uzbrukumam trīs līdz četras dienas, kamēr ASV Gaisa spēki ierastos Kaļiņingradā un to sakautu.

Pat palielinot finansējumu aizsardzībai, Baltijas valstis nevarētu pretoties Krievijas uzbrukumam, jo tām ir neprātīgi maz aktīvā un rezerves dienesta karavīru. ASV ir 425 karavīri uz 100 000 pilsoņiem, Izraēlai – 2142 aktīvā dienesta karavīru uz 100 000 pilsoņiem, bet Grieķijai – 1008, savukārt visapzinīgākajai Baltijas valstij – Igaunijai – 418 aktīvā dienesta karavīru uz 100 000 pilsoņiem. Tas ir ievērojami vairāk, nekā Lietuvas 269 aktīvā dienesta karavīriem un Latvijas – 232.

Kādēļ, lai ASV prezidents liktu saviem karavīriem cīnīties un mirt par Latviju un Lietuvu, kas neprasītu to pašu no saviem pilsoņiem?

Latvijas un Lietuvas nenopietnība attiecībā pret finansējumu aizsardzībai kļūst skaidrāka, salīdzinot Somijas un Izraēlas ieguldījumu. Somijā, kurā ir par 12% mazāk iedzīvotāju nekā trīs Baltijas valstīs kopā, aprīkojusi sešas Sauszemes spēku brigādes ar 208 tankiem “Leopold 2A4” un Gaisa spēkus ar 62 iznīcinātājiem F-18, bet Baltijas valstīm nav ne tanku, ne iznīcinātāju. Izraēlā ir par 32,4% vairāk iedzīvotāju un tā aprīkojusi deviņas Sauszemes spēku brigades ar 2000 tankiem un vairāk nekā 400 iznīcinātājiem.

Baltijas valstīm nav jāsasniedz Izraēla personāla skaita ziņā, bet gan ievērojami jāpalielina savu spēku ilgtspēja. Igaunija ir uzsākusi pareizo ceļu un tiecas sasniegt 90 000 rezerves karavīru līdz 2022.gadam. Visām trīs Baltijas valstīm būtu jāpanāk, ka katrā ir 600 aktīvā dienesta karavīru uz 100 000 pilsoņiem, tādējādi panākot, ka aktīvā dienesta karaspēku veido 37 000, kas būtu par 5000 vairāk nekā Krievijas karavīriem, kas izvietoti 100km attālumā no Baltijas valstīm.

Šobrīd trīs Baltijas valstis izšķiež milzīgu naudas apjomu, cenšoties visu panākt saviem spēkiem. Tas ir jāpārtrauc, ja Latvija, Lietuva un Igaunija arī turpmāk vēlas palikt brīvas.

Trīs Baltijas valstīm kopumā ir piecu dažādu veidu 18 helikopteri, kam nepieciešamas piecas dažādi apmācītas komandas. Pērn Igaunija nopirka no Nīderlandes 44 kaujas mašīnas "CV90", bet Latvija no Lielbritānijas – 123 kāpurķēžu kaujas mašīnas. Šie ir divi dažādi kaujas mašīnu veidi, kam ir pilnīgi atšķirīga uzturēšana. Ja vēl Lietuva nopirks kaut ko citu, tad tā vietā, lai izveidotu kopīgu mācību centru un vienotu loģistikas un uzturēšanas bāzi, katrai valstij būs jāattīsta savas spējas atsevišķi. Tāpat, ja Baltijas valstis kopīgi iegādātos vienotu ieroču sistēmu, būtu mazākas izmaksas.

Baltijas valstu armijām nepieciešami tanki, kāpurķēžu kaujas mašīnas un pašgājēju artilērija, teritoriālās aizsardzības vienībām – kājnieku kaujas mašīnas uz riteņiem un vieglās haubices, gaisa spēkiem – helikopteri, bezpilota lidmašīnas, vidēja darbības rādiusa gaisa aizsardzības sistēma.

Visbeidzot, Baltijas valstu aizsardzība ir atkarīga no sadarbības līmeņa. Zviedrijas uzdevumus ir visvienkāršākais – aizstāvēt Gotlandi, savukārt Polijai ir neapskaužams uzdevums – atvairīt iespējamos uzbrukumus no divām pusēm – Kaļiņingradas un Baltkrievijas, bet tajā pašā laikā, esot par galveno rezerves spēku Baltijā.

Visas piecas valstis pie Baltijas jūras ir apdraudētas un tām jāplāno, kā sagatavoties cīņai ar saviem spēkiem, jo ar palīdzību no Rietumiem nevar rēķināties. Šīm valstīm, tāpat kā Rumānijai un Ukrainai, būs jāgatavojas sliktākajam, vai arī atkal jādzīvo zem Krievijas jūga.

Šis raksts ir saīsināts un ir daļa no rakstu sērijas “Miers ir beidzies”.

Pēc euromaidanpress.com materiāliem

 

Dalies ar šo ziņu