Vējonis: Tiešu militāru draudu Latvijai nav, bet jāuzlabo reaģēšanas gatavība un sadarbība ar sabied

Viedoklis
94BF09A6317C4A298061CA1B4E0F2A80.jpg

Vējonis: Tiešu militāru draudu Latvijai nav, bet jāuzlabo reaģēšanas gatavība un sadarbība ar sabiedrotajiem

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis 14.augustā informēja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par nozares jaunumiem un reģionālo drošību Ukrainas krīzes kontekstā, Latvijas pozīciju gaidāmajā NATO Velsas samitā, kā arī nacionālajām un starptautiskajām militārajām mācībām Latvijā šā gada rudenī.

 

Reģiona drošība un Krievijas militārās mācības

Šobrīd nav tiešu militāru draudu Latvijai un NATO. Vienlaikus nav pamata apgalvot, ka situācija normalizētos – Krievija ir uzsākusi ekonomisko karu, nosakot sankcijas lauksaimniecības produkcijai. Šis pasākums jāskata propagandas kara kontekstā, jo tiek uzspiests viedoklis, ka cilvēkiem un politiskajiem spēkiem jāignorē Krievijas īstenotā agresija tās varenības un ekonomiskā izdevīguma dēļ.

Vienlaikus Krievija īsteno vērienīgas plānotas un neplānotas militārās mācības, kas ir ārpolitikas papildu instruments un to scenāriji lielākoties paredz uzbrukumu, nevis aizsardzību, kā NATO valstu militārajās mācībās.

Līdz 16.augustam Pleskavas apgabalā notiek 76.Pleskavas desanta trieciena divīzijas mācības, kurās iesaistīts viss personāls – apmēram 3000 karavīru. Mācību aktīvajā fāzē desantnieki izspēlēs iedomātā pretinieka stratēģiski svarīgo objektu sagrābšanu un iznīcināšanu. Noslēgumā tiks veikta kaujas šaušana gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā.

Ļeņingradas apgabalā notiek Rietumu apgabala inženiertehniskā karaspēka mācības, kurās armijas inženiertehniskie speciālisti pilnveido kaujas atbalsta prasmes.

13.augustā Baltijas jūrā notika Baltijas flotes korvetes „Soobraziteļnij” mācības, kur tika pilnveidotas iemaņas jūras kaujas elementos un pretgaisa aizsardzībā. Mācībās iekļauta raķešu un artilērijas šaušana pa virsūdens un gaisa mērķiem, peldošo mīnu iznīcināšana, radioelektronisko traucējumu radīšana, izdzīvošana jūrā un pretdiversiju aizsardzība.

Tuvākajā laikā gaidāmas Baltijas flotes Jūras kājnieku brigādes karavīru mācības ar desantēšanos piekrastē, mācībās plānots iesaistīt vairāk nekā 500 jūras kājnieku un aptuveni 70 tehnikas vienību.

 

Robežu drošība

Šobrīd Ukrainas krīzes kontekstā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku galvenie darbības virzieni ir Latvijas pašaizsardzības spēju paaugstināšana un sadarbība ar NATO sabiedrotajiem. Krievijas rīcība pie mūsu robežām ir arī nepārtraukta pārbaude mūsu novērošanas spējām.

Kopš pavasara Baltijas gaisa telpas patrulēšanu nodrošina trīskāršs lidmašīnu skaits, nozīmīgi uzlabojot reaģēšanas spējas. Pēdējo mēnešu laikā Baltijas valstu gaisa telpā sabiedrotie ir veikuši vairāk kā 50 kaujas lidojumus; no 1.jūnija līdz 12. augustam fiksēti 24 gadījumi, kad radari fiksē lidmašīnu, kura nav identificēta lidojumu reģistrā un neiziet uz sakariem.

Šāda mūsu novērošanas spēju pārbaude saistīta arī ar jūras robežu. Neitrālajos ūdeņos pie valsts robežām tikai pēdējā mēneša laikā fiksētas divas lidmašīnas un 15 Krievijas kuģi, tai skaitā „Kilo” klases zemūdenes, kas paredzētas virsūdens un zemūdens mērķu iznīcināšanai seklos ūdeņos, un „Stereguschiy” klases kuģi, kas kara laika apstākļos paredzēti kaujai ar gaisa mērķiem, ar virsūdens mērķiem un cīņai pret zemūdenēm, tiešā uguns atbalstam jūras kājnieku izsēšanās zonā un desantam.

Tik augsta Krievijas armijas aktivitāte pie mūsu robežām nav bijusi vērojama pēdējos 10 gados, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts.

Valdībā apstiprinātais Aizsardzības ministrijas ziņojums par gaisa telpas novērošanu un pretgaisa aizsardzību paredz būtisku ieguldījumu izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju attīstībā, kas ievērojami uzlabos Nacionālo bruņoto spēku spējas šādu incidentu fiksēšanā.

 

Militārās mācības Latvijā

Mūsu gatavība reaģēt ir galvenais priekšnoteikums, lai maksimāli samazinātu iespējamos riskus, tādēļ bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem turpina plānotās reaģēšanas gatavības un sadarbības nodrošināšanas mācības atbilstoši mainīgajai drošības situācijai.

Šogad laikā no augusta līdz novembrim Nacionālie bruņoties spēki Latvijā un ārpus Latvijas robežām organizē un piedalās militārajās mācības kopā ar ASV, Lielbritānijas, Dānijas, Slovākijas, Norvēģijas, Kanādas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas un NATO partnervalsts Zviedrija.

No 16.augusta līdz 5.septembrim norisināsies mācības „Winds of Change”, kuru laikā Zemessardzes vienības kopā ar Mičiganas Nacionālās gvardes militārās policijas rotu praktizēs sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībai ārkārtas situācijās un mobilitātes nodrošināšanu sauszemes operācijām. Mācībās piedalīsies 100 karavīru no Mičiganas Nacionālās gvardes Militārās policijas rotas un 100 zemessargu no Latvijas.

No 22.augusta līdz 14.septembrim Vācijā un Latvijā norisināsies ASV Armijas Eiropa organizētās un vadītās mācības „Saber Junction 14”. Pirmajā posmā Vācijā piedalīsies Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. Kājnieku bataljona Eiropas Savienības kaujas grupai deleģētā ātrās reaģēšanas rota vairāk nekā 140 karavīru sastāvā. Mācību otrajā posmā no 1. līdz 10.septembrim ASV 173.kājnieku brigāde trenēs personālsastāvu apgādes tehnikas gaisa transportēšanu un desantēšanu Lielvārdes bāzē un Ādažu poligonā.

Septembrī norisināsies starptautiskās NATO Transformācijas pavēlniecības vadītās militārās mācības „Steadfast Pyramid” no 15. līdz 19.septembrim un „Steadfast Pinnacle” no 22. līdz 26.septembrim. Mācību laikā NATO valstu un programmas „Partnerattiecības mieram” dalībvalstu vecākie un augstākie virsnieki apgūs operacionālās plānošanas un lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procedūras komandieru līmenī.

No 29.septembra līdz 6.oktobrim notiks Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējās militārās mācības „Silver Arrow”. Tajās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Igaunijas, ASV un Lielbritānijas, tai skaitā vairāk nekā 1000 ārvalstu karavīru.

 

Latvijas karavīru dalība militārajās mācībās ārvalstīs

No 11.septembra līdz 28.septembrim Ukrainā norisināsies apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības „Rapid Trident 2014”, tajās piedalīsies aptuveni 1000 ārvalstu karavīru, tai skaitā 10 karavīru no Latvijas. Mācības tiek organizētas, lai paaugstinātu reģionālo stabilitāti un drošību, stiprinātu partneru sadarbības spējas.

Savukārt no 3. līdz 13.novembrim Zviedrijā norisināsies mācības „Joint Action” ar mērķi veikt Eiropas Savienības Kaujas Grupas sertifikāciju 2015.gada I pusgada dežūrai. Plānots, ka no Latvijas mācībās piedalīsies ap 160 karavīru.

Mācību intensitāte un apjoms nodrošina gan nepārtraukto sabiedroto klātbūtni, gan kaujas gatavību, kura pastāvīgi tiek pārbaudīta un pilnveidota mācību rezultātā.

 

Latvijas pozīcija Velsas samitā

4.un 5.septembrī Velsā 28 NATO dalībvalstu līderi pieņems lēmumus par pasākumiem, kuri stiprinās kolektīvo drošību un mieru Eiropā un pasaulē. Samitā izskatāmo jautājumu loks ir plašs – no diskusijām par Krievijas rīcību Ukrainā un NATO atbildes soļiem līdz nepieciešamībai ieguldīt militārajās spējās, starptautiskās operācijas Afganistānā pārejas fāzei un partnerpolitikas attīstībai.

Samits būs iespēja valstīm apliecināt savu ieguldījumu kopējā drošībā, īpaši aizsardzības finansējuma jomā ieguldot 2% no IKP valstu aizsardzībā. Šajā kontekstā vēlos uzsvērt, ka Saeimas 3.jūlijā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums apliecina mūsu gatavību rūpēties par savu aizsardzību un no vārdiem pāriet pie darbiem. Šis lēmums ļaus Latvijai Velsas Samitā noraidīt līdz šim izskanējušos pārmetumus par savu saistību nepildīšanu NATO.






 

Dalies ar šo ziņu