Ģenerālis Hermanis Buks

1916. gada jūnijā beidzis Vladimira karaskolu Petro­gradā. Dienestu kā virsnieks sācis 19. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Novembrī pārgājis uz 1. Daugavgrīvas Latvijas strēlnieku pulku. No 1917. gada oktobra virsnieks 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē. 1918. gadā atvaļinājies no armijas. Virsleitnanta dienesta pakāpē Hermanis Buks sāk dienestu Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos — Virsnieku rezerves rotā. 1919. gada 15. janvārī ieskaitīts Latviešu atsevišķajā bataljonā. Smagi ievainots 1919. gada 29. janvārī pie Skrundas. No 1919. gada februāra virsnieks Liepājas jaunformējamos spēkos, kā arī Rīgas jaunformējamos spēkos, 2. Cēsu bataljonā. No 1919. gada augusta komandējis bataljonu 2. Ventspils kājnieku pulkā. Bataljonu komandējis arī 9. Rēzeknes kājnieku pulkā (no 1919. gada septembra). Komandējot 9. Rēzeknes pulka 2. bataljonu, kapteinis Buks tiek smagi ievainots. Par kaujās parādīto drosmi cīņā pie Sakaru mājām Bolderājā 1919. gada 21. oktobrī viņš tiek apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (Nr. 151). 1921. gadā Buks dien jau Jātnieku pulkā kā eskadrona komandieris, vēlāk pulka komandiera palīgs. 1925. gadā beidzis Polijas centrālo kavalērijas skolu, 1929. gadā beidzis Kara akadēmiskos kursus, 1931. gadā — Polijas Augstāko kara­skolu. No 1931. gada — Jātnieku pulka komandieris. Pa dienesta kāpnēm viņš virzījies pakāpeniski: kapteinis — 1919. gada septembrī, pulkvežleitnants — 1920. gada 10. novembrī, pulkvedis — 1927. gada 18. novembrī, bet ģenerāļa zīmotnes saņēmis 1939. gada 17. jūnijā. Bijis vienīgais jātnieku pulka ģenerālis, kuru komandējis līdz 1939. gadam.

Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1935.—1936. gadā bijis 12. Bauskas kājnieku pulka komandiera vietas izpildītājs. No 1938. gada armijas jātnieku inspektora vietas izpildītājs. 1939. gada jūnijā iecelts par Armijas štāba priekšnieka palīgu, bet novembrī — par Kurzemes divīzijas komandieri. Ģenerālis Hermanis Buks 1940. gada augustā tika norīkots sevišķu uzdevumu virsnieku armijas komandiera rīcībā. 1940. gada oktobrī atvaļināts no dienesta. Vispirms izsūtīts uz Useļlaga nometnēm. 1941. gada 15. jūnijā, kad kāds no izsūtītajiem ziņojis varas iestādēm, ka H. Buks nav vienkāršs izsūtītais, bet ģenerālis, viņš aizvests uz Maskavu, uz Butirku cietumu, kur nošauts 1942. gada 18. augustā.

1921. gadā Hermanis Buks uzsāka dienestu jātnieku pulkā. Viņš bija labs jātnieks, viens no izcilākajiem jātnieku virsniekiem Latvijas armijā. Karstasinīgs. Pēc laikabiedru atmiņām, viņam dažreiz pietrūkusi pašsavaldīšanās, bet ātri nomierinājies, jo pēc dabas bijis labsirdīgs. Hermanis Buks bijis viens no tiem Latvijas virsniekiem, kuri kategoriski iestājušies par pretošanos padomju karaspēkam. H. Buks bijis Daugavpils latviešu biedrības valdes un evaņģēliski luteriskās draudzes padomes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Viestura ordeņa II šķiru ar šķēpiem un vairākiem ārvalstu un cariskās Krievijas ordeņiem.